Ekonomikas ministrijas ziņojumā valdībai atzīts, ka nav atrisinājuma par parādu piedziņu no parādniekiem, kuru dzīvokļi ir ieķīlāti bankās. Jau ilgāku laiku starp ministrijām un komercbankām notiek stīvēšanās, kādā secībā būtu piedzenami parādi. 


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10

Lasīt citas ziņas

Jau agrāk Ekonomikas ministrija bija sagatavojusi un iesniegusi 10. Saeimā Civilprocesa likuma grozījumus, kuros paredzēja, ka par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tostarp par piegādāto siltumu, auksto ūdeni, dabas gāzi un citiem komunālajiem pakalpojumiem, no bankā ieķīlātā dzīvokļa īpašnieka var piedzīt parādu pirms bankas hipotekārā kredīta prasījuma apmierināšanas, tomēr ne vairāk kā 10 procentus no ieķīlātā nekustamā īpašuma vērtības, kāda tā noteikta nekustamā īpašuma piespiedu izsoles dienā. Taču 10. Saeimas laikā tos nepieņēma, jo baņķieri ar rokām un kājām bija pret tiem. Bankās uzskatīja, ka ar šādiem likuma grozījumiem valsts grib iebraukt tām kabatā.

Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace saka, ka bankas nevar atbalstīt ne pašlaik Saeimā apspriestos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz komunālos maksājumus veikt uz hipotēkas rēķina, ne priekšlikumu pārdot dzīvokli kopā ar parādiem. Tādējādi jaunais īpašnieks atbildētu par vecā īpašnieka iekrātajiem parādiem, kaut arī nopērkot par tiem pat nebūtu zinājis.

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Baidens paziņo, ka viņa tēvoci, iespējams, apēduši kanibāli

TIEŠRAIDE. Aktuālais par karadarbību Ukrainā

Pēc baņķieru domām, Saeimā apspriestie grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredzētu komunālo parādu nomaksu pirms hipotēkas, nav atbalstāmi vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, priekšlikumi sagrauj hipotēkas principus, mazinot kreditora statusa nozīmi. Otrkārt, tie neatrisina problēmu, jo tikai nelielai daļai komunālo maksājumu parādnieku ir arī hipotekārie kredīti. Treškārt, tie palielina hipotekāro kredītu procentu maksājumus gan esošajiem klientiem, gan tiem, kas gribēs tos saņemt turpmāk.

Ceturtkārt, likuma pantu piemērošana nozīmētu desmitiem tūkstošu ģimeņu izlikšanu no mājokļiem, lai piedzītu komunālos parādus. Līdz šim, piedzenot hipotekāro kredītu parādus, bankas ar izlikšanu no dzīvokļa masveidā neesot aizrāvušās.