Foto – Shutterstock

Komercbankas aktīvi sākušas virzīt ideju grozījumiem Darba likumā, lai kā obligātu ieviestu algas izmaksu bezskaidrā naudā, bet algas izmaksu skaidrā naudā noteiktu tikai speciālos izņēmumos, vēsta “LNT Ziņu TOP 10”.

Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

TV24

Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 170

Lasīt citas ziņas

”Šobrīd Darba likums paredz, ka darba samaksas izmaksas pamatprincips ir skaidrā naudā, tikai īpaši vienojoties var pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem. Sanāk, ka cilvēks var turēt naudu mājās un to neiemaksāt bankā. Varbūt bankā iemaksā tikai tik, cik nepieciešams, piemēram, komunālo pakalpojumu segšanai,” stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Tieši lielo skaidras naudas lietošanas iespēju dēļ baņķieri uzskata, ka jaunā sistēma, kas liek bankām un maksājuma iestādēm reizi gadā ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par fiziskām personām, kuru kontos vienā bankā kopējais apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro, būs nepilnīga.

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

Šobrīd ideja ieviest obligātu algas izmaksu bezskaidrā naudā tiek apspriesta ar sociālajiem partneriem. Banku asociācija cer, ka grozījumus likumā valdība un pēc tam Saeima veiks vēl šogad. Arī Finanšu ministrija (FM) apstiprina, ka situācija tiek vērtēta.

Cik daudzi darba devēji izmaksas veic skaidrā naudā, šobrīd nevienai iestādei neesot zināms.

Pēc investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa domām, skaidra nauda tiek lietota daudzviet tīri praktisku apsvērumu dēļ.

“Bankomātu pieejamība ārpus Rīgas un lielākajām Latvijas reģionu pilsētām ir tomēr stipri ierobežota. Vairāki simti tūkstoši cilvēku lauku apvidos un mazpilsētās faktiski atrodas skaidras naudas zonās, viņiem nekādu kontu vai karšu nav. Tas viņiem nav funkcionāli, viņi mazos veikalos tāpat nevar norēķināties,” saka Rungainis. Tāpēc eksperts pilnīgu skaidras naudas izmantošanas liegšanu neatbalsta, un norāda, ka valstij jārod veids, kā šo situāciju risināt.

Pirmo reizi informācija par kontu atlikumiem, kas uz 2018. gada 1. janvāri pārsniedza 15 000 eiro, VID rīcībā nonāks līdz 1. septembrim. Bet pēc tam finanšu iestādes līdz 1. februārim sniegs ziņas par kontu apgrozījumiem iepriekšējā gadā, un pirmo reizi tas būs par 2018. gadu.