Viedokļi

Māris Antonevičs: Baņķieris un “kompānija” 5


Aģentūras “AP” publicētajā fotogrāfijā, kas uzņemta 2010. gada 22. augustā, bet datubāzē “Scanpix” ievietota šopirmdien, redzams Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs (otrais no kreisās) un Krievijas Informācijas tehnoloģiju izpētes institūta vadītājs Dmitrijs Piļščikovs (trešais no kreisās). I. Rimšēvičs vakar žurnālistiem teica, ka Piļščikovu nepazīstot. Braucienu uz makšķerēšanu Kamčatkā viņš salīdzināja ar braucienu tūristu autobusā, kas dažādus cilvēkus savedis vienā galamērķī. Pirmajā braucienā viņa ceļabiedrs bijis Valērijs Maligins. Iespējams, attēlā pirmais no labās redzamais vīrietis ir V. Maligins, kurš nu jau ir aizsaulē. “AP” aģentūra Latvijas žurnālistiem apgalvojusi, ka fotogrāfija ir īsta. Latvijas amatpersonas to nemēģina apstrīdēt, bet jautā – kādu mērķu sasniegšanai tā šobrīd tiek izmantota.
Aģentūras “AP” publicētajā fotogrāfijā, kas uzņemta 2010. gada 22. augustā, bet datubāzē “Scanpix” ievietota šopirmdien, redzams Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs (otrais no kreisās) un Krievijas Informācijas tehnoloģiju izpētes institūta vadītājs Dmitrijs Piļščikovs (trešais no kreisās). I. Rimšēvičs vakar žurnālistiem teica, ka Piļščikovu nepazīstot. Braucienu uz makšķerēšanu Kamčatkā viņš salīdzināja ar braucienu tūristu autobusā, kas dažādus cilvēkus savedis vienā galamērķī. Pirmajā braucienā viņa ceļabiedrs bijis Valērijs Maligins. Iespējams, attēlā pirmais no labās redzamais vīrietis ir V. Maligins, kurš nu jau ir aizsaulē. “AP” aģentūra Latvijas žurnālistiem apgalvojusi, ka fotogrāfija ir īsta. Latvijas amatpersonas to nemēģina apstrīdēt, bet jautā – kādu mērķu sasniegšanai tā šobrīd tiek izmantota.
Foto – AP/ T T NYHETSBYRÅN/SCANPIX

Skandāls, kura centrā ir Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, ir skaļš un daudzslāņains, ar daudziem iesaistītajiem. Katliņš vārās, bet, kāda vira no tā beigās sanāks, pagaidām var tikai minēt. Tomēr atsevišķas epizodes var analizēt. Un viena no tādām bija respektablās amerikāņu ziņu aģentūras “The Associated Press” publikācija ar nosaukumu “Murgs. Baņķieris atklāj patiesību par korupciju Latvijā”. To ilustrē bilde – kāda guļbūve, pieticīgi klāts galds (šņabis, vārīti kartupeļi, jogurts, gāzēti dzērieni) un septiņi vīri, starp kuriem uzreiz var atpazīt arī Rimšēviču. Fonā pie sienas karājas automāts, bet turpat zem tā – ģitāra. Savdabīga kompozīcija.

Raksts ir smaga apsūdzība Rimšēvičam – viņš esot mēģinājis izspiest kukuli no “Norvik bankas” īpašnieka Grigorija Guseļņikova. Rimšēvičs it kā paskaidrojis Guseļņikovam “spēles noteikumus” Latvijas banku sektorā, kas noticis kādā privātmājā “galvaspilsētas priekšpilsētā”. “Starpnieks” esot bijis kāds Renārs Kokins, kurš vēlāk uz papīra uzrakstījis summu “100 tūkstoši eiro mēnesī” un paskaidrojis, ka Latvijā visas bankas “sadarbojas” šādā veidā. Vēlāk Guseļņikovs ar Kokinu ticies vairākkārt kādā ķīniešu restorānā pilsētas nomalē vai tā autostāvvietā. Tiktāl faktiski ir vienas personas liecības, ar kurām drīzāk būtu uzreiz bijis jādodas uz tiesībsargājošām iestādēm, nevis pie žurnālistiem un tikai tagad. Tomēr tas vēl nav viss! “AP” uzzīmē shēmu, kurā Rimšēvičs parādās kā viens no plašāka noziedzīga grupējuma dalībniekiem (tajā esot iesaistīts arī bēguļojošais “Jūrmalgeitas” “varonis” Germans Milušs), un pēdas tam visam ved līdz pat (!) Kremlim. “Rimšēvičs pēdējos gados regulāri apmeklējis Krieviju – veicot vismaz astoņus braucienus kopš 2010. gada. (..) Dati liecina, ka Rimšēvičs apmeklēja Krieviju caur tās kaimiņvalsti Baltkrieviju, kas sakrīt ar robežas šķērsošanas datiem Maskavā. Kā liecina “AP” iegūtie fotoattēli, vienā no braucieniem 2010. gadā Rimšēvičs, šķiet, piedalījies medībās. Vienā no fotogrāfijām viņš ir redzams kopā ar Dmitriju Piļščikovu, kurš tolaik vadīja Informācijas tehnoloģiju pētniecības institūtu, kas ir Krievijas valsts militāro tehnoloģiju kompānija, pret kuru vēlāk ASV noteica sankcijas.” Piļščikova priekšnieks esot tuvs Putina draugs Sergejs Čemezovs.

Neliela atkāpe. Jau pērn daudzi eksperti paredzēja, ka tieši 2018. gadā Latvija varētu saskarties ar iepriekš nepieredzētu viltus ziņu vilni no Krievijas, kas saistīts gan ar valsts simtgadi (mērķis – parādīt Latviju kā “neizdevušos valsti”, kur valda korupcija, nabadzība un mazspējīga vara), gan ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām (mērķis – panākt politisko ainavu, kas izdevīga Kremļa interesēm). Kā līdzeklis varētu tikt izmantotas gan primitīvas viltus ziņas, kas jau tagad nav retums Krievijas interneta portālos, gan īpaši organizētas “informācijas operācijas”.

Pirmais jautājums, kas radās, lasot “šausmu stāstu” par Latvijas Bankas prezidenta darbībām, ir – vai tieši te mēs neredzam šo “operāciju” (vai varbūt daļu no tās), kas mēģina iedragāt Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos savai varai un starptautisko uzticību Latvijai?

Kas runā par sliktu šai versijai? Raksta pirmavots nav Krievijas medijs vai kāds mazāk zināms Rietumu izdevums, kas varētu “pavilkties” uz lētu sensāciju, bet ietekmīgs medijs ar vārdu. Kā savā interneta lapā apgalvo “AP”: “Vairāk nekā puse no pasaules iedzīvotājiem katru dienu redz mūsu sagatavoto saturu.” Tā lepojas ar savu žurnālistu komandu, atgādinot, ka “AP” līdzstrādnieki saņēmuši daudz dažādu žurnālistikas balvu, tajā skaitā 52 reizes Pulicera prēmijas. Īsumā – šis nav medijs, kas viegli varētu iekrist uz viltus ziņu, jo īpaši jau pēc pēdējā laika skandāliem par Krievijas iejaukšanos ASV un citu valstu politikā. Jāpiebilst, ka “AP” ziņu pārpublicējuši vairāki pazīstami pasaules mediji, piemēram, “Washington Post”, “Daily Mail” un citi. Un vēl – Krievijas mediji vismaz vakar šai ziņai nepievērsa gandrīz nekādu uzmanību, tur centrā bija cits ar Latvijas vārdu saistīts vietējais skandāls, jo atklājies, ka Komunistiskās partijas prezidenta kandidāta Pāvela Grudiņina ģimenei te piederot dārgi īpašumi. “Sputņik” un vēl daži citi, kas ziņoja par Rimšēviča lietu, vairāk atsaucās uz KNAB veikto aizturēšanu nedēļas nogalē, nevis uz “AP” publikāciju. Tas liek domāt – ja arī šī ir viltus ziņa, tad ne Krievijas propagandas režisēta.

Kas runā par labu versijai par viltus ziņu? Lai gan “AP” apgalvo, ka pārbaudījuši gan informāciju, gan bildi, kas neesot viltota, par to tomēr rodas šaubas, jo raksts faktiski ir nevis pētījums, bet vienas ieinteresētas personas intervijas pārstāsts. Nav mēģināts to konfrontēt ar otras puses argumentiem, nav arī citu avotu. Un bilde, lai gan ir kompromitējoša, nedod pamatu tik smagām apsūdzībām kā darbība Krievijas varas interesēs. Nav arī norādīts, no kurienes “AP” guvusi datus par to, cik bieži Rimšēvičs šķērsojis Krievijas robežu.

Pats Rimšēvičs preses konferencē apgalvoja, ka Krievijā bijis tikai divreiz – 2010. un 2012. gadā, un abas reizes braucis nevis medīt, bet makšķerēt uz Kamčatku, bet par kompāniju, kas tur savākusies, neko daudz nezinot. (“Šī nav mana kompānija.”) To, vai apgalvojums par biežo viesošanos Krievijā ir vai nav viltus ziņa, varētu viegli noskaidrot, ja Rimšēvičs būtu gatavs uzrādīt savu pasi – tur vajadzētu būt vīzām par visiem braucieniem. Viens gan ir skaidrs – jebkuri kontakti ar Krieviju šobrīd ir “toksiski”. Ja tādos iesaisties, tad esi gatavs atskaitīties visos sīkumos un neaizmirsti arī painteresēties (vislabāk iepriekš), kas tā par kompāniju, ar kuru cilā šņabja glāzītes – vienalga, vai tas notiek mednieku vai makšķernieku “namiņā”.

LA.lv