×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.0°C
Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
4. marts, 2018
Drukāt

Māris Antonevičs: Baņķieris un “kompānija” (6)

Foto - AP/ T T NYHETSBYRÅN/SCANPIXFoto - AP/ T T NYHETSBYRÅN/SCANPIX

Aģentūras "AP" publicētajā fotogrāfijā, kas uzņemta 2010. gada 22. augustā, bet datubāzē "Scanpix" ievietota šopirmdien, redzams Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs (otrais no kreisās) un Krievijas Informācijas tehnoloģiju izpētes institūta vadītājs Dmitrijs Piļščikovs (trešais no kreisās). I. Rimšēvičs vakar žurnālistiem teica, ka Piļščikovu nepazīstot. Braucienu uz makšķerēšanu Kamčatkā viņš salīdzināja ar braucienu tūristu autobusā, kas dažādus cilvēkus savedis vienā galamērķī. Pirmajā braucienā viņa ceļabiedrs bijis Valērijs Maligins. Iespējams, attēlā pirmais no labās redzamais vīrietis ir V. Maligins, kurš nu jau ir aizsaulē. "AP" aģentūra Latvijas žurnālistiem apgalvojusi, ka fotogrāfija ir īsta. Latvijas amatpersonas to nemēģina apstrīdēt, bet jautā – kādu mērķu sasniegšanai tā šobrīd tiek izmantota.

Skandāls, kura centrā ir Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, ir skaļš un daudzslāņains, ar daudziem iesaistītajiem. Katliņš vārās, bet, kāda vira no tā beigās sanāks, pagaidām var tikai minēt. Tomēr atsevišķas epizodes var analizēt. Un viena no tādām bija respektablās amerikāņu ziņu aģentūras “The Associated Press” publikācija ar nosaukumu “Murgs. Baņķieris atklāj patiesību par korupciju Latvijā”. To ilustrē bilde – kāda guļbūve, pieticīgi klāts galds (šņabis, vārīti kartupeļi, jogurts, gāzēti dzērieni) un septiņi vīri, starp kuriem uzreiz var atpazīt arī Rimšēviču. Fonā pie sienas karājas automāts, bet turpat zem tā – ģitāra. Savdabīga kompozīcija.

Raksts ir smaga apsūdzība Rimšēvičam – viņš esot mēģinājis izspiest kukuli no “Norvik bankas” īpašnieka Grigorija Guseļņikova. Rimšēvičs it kā paskaidrojis Guseļņikovam “spēles noteikumus” Latvijas banku sektorā, kas noticis kādā privātmājā “galvaspilsētas priekšpilsētā”. “Starpnieks” esot bijis kāds Renārs Kokins, kurš vēlāk uz papīra uzrakstījis summu “100 tūkstoši eiro mēnesī” un paskaidrojis, ka Latvijā visas bankas “sadarbojas” šādā veidā. Vēlāk Guseļņikovs ar Kokinu ticies vairākkārt kādā ķīniešu restorānā pilsētas nomalē vai tā autostāvvietā. Tiktāl faktiski ir vienas personas liecības, ar kurām drīzāk būtu uzreiz bijis jādodas uz tiesībsargājošām iestādēm, nevis pie žurnālistiem un tikai tagad. Tomēr tas vēl nav viss! “AP” uzzīmē shēmu, kurā Rimšēvičs parādās kā viens no plašāka noziedzīga grupējuma dalībniekiem (tajā esot iesaistīts arī bēguļojošais “Jūrmalgeitas” “varonis” Germans Milušs), un pēdas tam visam ved līdz pat (!) Kremlim. “Rimšēvičs pēdējos gados regulāri apmeklējis Krieviju – veicot vismaz astoņus braucienus kopš 2010. gada. (..) Dati liecina, ka Rimšēvičs apmeklēja Krieviju caur tās kaimiņvalsti Baltkrieviju, kas sakrīt ar robežas šķērsošanas datiem Maskavā. Kā liecina “AP” iegūtie fotoattēli, vienā no braucieniem 2010. gadā Rimšēvičs, šķiet, piedalījies medībās. Vienā no fotogrāfijām viņš ir redzams kopā ar Dmitriju Piļščikovu, kurš tolaik vadīja Informācijas tehnoloģiju pētniecības institūtu, kas ir Krievijas valsts militāro tehnoloģiju kompānija, pret kuru vēlāk ASV noteica sankcijas.” Piļščikova priekšnieks esot tuvs Putina draugs Sergejs Čemezovs.

Neliela atkāpe. Jau pērn daudzi eksperti paredzēja, ka tieši 2018. gadā Latvija varētu saskarties ar iepriekš nepieredzētu viltus ziņu vilni no Krievijas, kas saistīts gan ar valsts simtgadi (mērķis – parādīt Latviju kā “neizdevušos valsti”, kur valda korupcija, nabadzība un mazspējīga vara), gan ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām (mērķis – panākt politisko ainavu, kas izdevīga Kremļa interesēm). Kā līdzeklis varētu tikt izmantotas gan primitīvas viltus ziņas, kas jau tagad nav retums Krievijas interneta portālos, gan īpaši organizētas “informācijas operācijas”.

Pirmais jautājums, kas radās, lasot “šausmu stāstu” par Latvijas Bankas prezidenta darbībām, ir – vai tieši te mēs neredzam šo “operāciju” (vai varbūt daļu no tās), kas mēģina iedragāt Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos savai varai un starptautisko uzticību Latvijai?

Kas runā par sliktu šai versijai? Raksta pirmavots nav Krievijas medijs vai kāds mazāk zināms Rietumu izdevums, kas varētu “pavilkties” uz lētu sensāciju, bet ietekmīgs medijs ar vārdu. Kā savā interneta lapā apgalvo “AP”: “Vairāk nekā puse no pasaules iedzīvotājiem katru dienu redz mūsu sagatavoto saturu.” Tā lepojas ar savu žurnālistu komandu, atgādinot, ka “AP” līdzstrādnieki saņēmuši daudz dažādu žurnālistikas balvu, tajā skaitā 52 reizes Pulicera prēmijas. Īsumā – šis nav medijs, kas viegli varētu iekrist uz viltus ziņu, jo īpaši jau pēc pēdējā laika skandāliem par Krievijas iejaukšanos ASV un citu valstu politikā. Jāpiebilst, ka “AP” ziņu pārpublicējuši vairāki pazīstami pasaules mediji, piemēram, “Washington Post”, “Daily Mail” un citi. Un vēl – Krievijas mediji vismaz vakar šai ziņai nepievērsa gandrīz nekādu uzmanību, tur centrā bija cits ar Latvijas vārdu saistīts vietējais skandāls, jo atklājies, ka Komunistiskās partijas prezidenta kandidāta Pāvela Grudiņina ģimenei te piederot dārgi īpašumi. “Sputņik” un vēl daži citi, kas ziņoja par Rimšēviča lietu, vairāk atsaucās uz KNAB veikto aizturēšanu nedēļas nogalē, nevis uz “AP” publikāciju. Tas liek domāt – ja arī šī ir viltus ziņa, tad ne Krievijas propagandas režisēta.

Kas runā par labu versijai par viltus ziņu? Lai gan “AP” apgalvo, ka pārbaudījuši gan informāciju, gan bildi, kas neesot viltota, par to tomēr rodas šaubas, jo raksts faktiski ir nevis pētījums, bet vienas ieinteresētas personas intervijas pārstāsts. Nav mēģināts to konfrontēt ar otras puses argumentiem, nav arī citu avotu. Un bilde, lai gan ir kompromitējoša, nedod pamatu tik smagām apsūdzībām kā darbība Krievijas varas interesēs. Nav arī norādīts, no kurienes “AP” guvusi datus par to, cik bieži Rimšēvičs šķērsojis Krievijas robežu.

Pats Rimšēvičs preses konferencē apgalvoja, ka Krievijā bijis tikai divreiz – 2010. un 2012. gadā, un abas reizes braucis nevis medīt, bet makšķerēt uz Kamčatku, bet par kompāniju, kas tur savākusies, neko daudz nezinot. (“Šī nav mana kompānija.”) To, vai apgalvojums par biežo viesošanos Krievijā ir vai nav viltus ziņa, varētu viegli noskaidrot, ja Rimšēvičs būtu gatavs uzrādīt savu pasi – tur vajadzētu būt vīzām par visiem braucieniem. Viens gan ir skaidrs – jebkuri kontakti ar Krieviju šobrīd ir “toksiski”. Ja tādos iesaisties, tad esi gatavs atskaitīties visos sīkumos un neaizmirsti arī painteresēties (vislabāk iepriekš), kas tā par kompāniju, ar kuru cilā šņabja glāzītes – vienalga, vai tas notiek mednieku vai makšķernieku “namiņā”.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Paldies, krūmu advokāt! Vot tiksim atpakaļ pie stūres, izdosim bleķa jevrejčiku ar tavu ģīmi, Antoņevič!

  2. Naivie! Un domājat AP aģentūrās trūkst komunistu un krieviem simpatizējošu žurnālistu vai specdienestu aģentu, kuri ir spējīgi uzcept jebkuru viltojumu vai bildi. Kāpēc tieši viņi tā uzstāj, ka bilde ir īsta? Kur ir šī īstuma pārbaudes dati. Tādus neviens nav publicējis! Uz to jau arī Krievija spekulē: ja nopublicēts solīdā ārzemju aģentūrā, gan jau pasaule noticēs! Tas, ka visa šī Rimšēviča lieta varētu būt smalks safabricējums un meli, liecina fakts, ka pati Krievija savos saziņas līdzekļos par šo lietu runā visai maz un rezervēti (lai nekristu aizdomu ēna uz pašu valsti un arī naudas netīrajiem darījumiem caur Latvijas komercbankām). Tas ir visai neraksturīgi Krievijai, pat pie daudz mazākiem atgadījumiem abu valstu starpā. Un pat ja bilde ir īsta, tas vēl nedod pamatu cilvēka nomelnošanai. Te tiešām mūsu specdienestiem ir jāstrādā daudz smalkāk un apdomīgāk.

  3. PALDIES! Labs, domāšanu veicinošs raksts. Daudz jautājumu, ne tik daudz atbilžu… Ja Krievija spēja ietekmēt Amerikas prezidenta vēlēšanu rezultātus, kāpēc, lai tā nespētu ar Amerikas it kā tik nevainīgo palīdzību ietekmēt Latvijas finansu sektoru?! Un reakcija: “mi tut ņe pričom!” (“Tas nav saistīts ar mums” vai vēl labāk ” mēs esam bez vainas”) ir labs veids kā novērst uzmanību no kārtējā īstā vaininieka jeb aģenta, kas Amerikā strādā Krievijas interesēs. Mums ir īsa atmiņa, ja jau esam piemirsuši par Putina izsūtītajiem aģentiem, kam protams bija jābūt jauniem, ar nesasmērējušos pagātni, ar labu izglītību, iegūtu Rietumu augstskolās un vēl labāk ar Rietumu pilsonību. Šāda veida triecieni, izmantojot Rietumu demokrātijas un vārda brīvības sasniegumu it kā akceptētus paņēmienus un līdzekļus, Rietumu sabiedrībai ir visbīstamākie tieši savas caurskatāmības dēļ: jo kurš gan ņemsies apšaubīt savas pastāvēšanas pamatus? Un šis gadījums tikai uzrāda Rietumu sabiedrības vājās vietas. Es domāju, ka nākotnē mums nāksies arvien vairāk cīnīties ar tāda vai līdzīga rakstura uzbrukumiem. Tautas paruna vēsta: ” Meliem īsas kājas! ” Agri vai vēlu patiesība nāks gaismā! Šoreiz ir tas gadījums, kad pārlieku liela steiga, pieņemot lēmumus, balstītus uz aizdomu pamata, var mums un mūsu valstij nodarīt milzīgus zaudējumus, tāpēc labākais pašreiz ir netrūkties ar joni samiegojušamies augšā no ziemas miega un nestrēbt karstu!!

  4. Ne velti noņēma 50 gadu termiņu LV pasēm, bet tagad jāmaina katrus 10 gadus, lai neizgaismotos, cik kurš bieži dzīvojies pa Krieviju …

  5. Jānis Lapiņš. Atbildēt

    Loģiski, KNAB “aizdomās turamā” statusu Rimševiča K-gam pirms vēlēšanām noņemt nevar, jo tā būtu ne tikai šīs iestāde šefa, bet arī Kučinska “pašnāvība”. Gribu pateikt ko citu: Partija kurai izdotos pierunāt šo kungu startēt nākošajās vēlēšanās, kā premjera kadidātam, iejātu Saeimā “Zelta zirgā”.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kurš te varens?

ASV prezidents Donalds Tramps saņēmis daudz kritikas par pirmdienas tikšanos ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu. Trampam tiek pārmests par izteikumiem, ka Krievija ASV prezidenta vēlēšanās nav iejaukusies, – par spīti tam, ka ASV slepenie dienesti izmeklējumos pierāda pretējo. Tāpat ASV prezidents nav aizstāvējis Ukrainu un nav nosodījis Krievijas agresiju tajā, īpaši tādēļ, ka šodien ir ceturtā gadadiena kopš Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Austrumukrainas. Tiek apspriestas arī Trampa ārpolitikas īpatnības, jo pēdējā laikā viņam lielāku sapratni izdodas atrast ar dažādiem diktatoriem, kamēr attiecības ar partneriem NATO pārsvarā raksturo strīdi un apvainojumi.

Kā vislabāk pārdzīvot karstuma vilni?
Draugiem Facebook Twitter Google+