Banku analītiķi nākamajā gadā sagaida Latvijas ekonomikas pieaugumu līdz 3,5% 3
Latvijas ekonomika nākamajā gadā, ņemot vērā straujāku Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdi un aktīvāku kreditēšanu, varētu pieaugt par 2,6-3,5%, prognozēja banku analītiķi.
“Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka 2017.gadā, ņemot vērā straujāku ES fondu līdzekļu ieplūdi un uzņēmumu kreditēšanu, atsāks augt investīcijas, kas paātrinās ekonomikas izaugsmi. “Sagaidām, ka reālā IKP izaugsme sasniegs 2,6%,” viņa sacīja.
Vienlaikus Buceniece atzīmēja, ka galvenie riski ir saistīti ar gaidāmo nodokļu politikas pārskatīšanu nākamajā gadā un valdības spēju veiksmīgi un laicīgi komunicēt par iecerētajām pārmaiņām.
“Investīcijas palīdzēs būvniecībai izrāpties no recesijas un sildīt darba tirgu. Mājsaimniecību patēriņš būs atkarīgs no noskaņojuma, kas pagaidām izskatās pārlieku piesardzīgs. Mazumtirdzniecībā turpināsies izaugsme, bet tā vēl aizvien būs lēna. Ārējais pieprasījums uzlabosies, un eksporta apmēri turpinās augt, pozitīvi ietekmējot eksporta nozares. Tomēr izaugsmi pie zemes pieturēs pasaulē virmojošās protekcionisma vēsmas, kā arī sīvā konkurence ārējos tirgos. Krievijas lēmums par tranzīta plūsmu pārvirzīšanu no Baltijas valstu ostām uz Krievijas ostām jau ir negatīvi ietekmējis transporta pakalpojumu sniedzējus, un sagaidāms, ka nozares zaudējumi turpināsies arī nākamgad, jo zaudēto kravu plūsmas aizstāšana ar citām kravām prasīs laiku,” minēja Buceniece.
“DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka nākamgad Latvijas IKP pieaugs par 3,3%.
“Eksporta pieaugums nākamgad būs nedaudz straujāks kā šogad,” sacīja Strautiņš, uzskaitot četrus galvenos faktorus, kas veicinās eksporta kāpumu.
Strautiņš norādīja, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksports mainās, proti, mainās gan produktu struktūra, gan arī dažādu tirgu īpatsvars – pieaug to produktu īpatsvars, kuriem raksturīgs straujāks eksporta pieauguma temps, tostarp ar tranzītu nesaistītie pakalpojumi, elektronika, mašīnbūves produkti. Tāpat, līdzīgi kā Latvijā, arī citur Baltijā un jaunajās ES dalībvalstīs investīcijas šogad samazinājis ES fondu cikls, bet nākamgad situācija uzlabosies, veicinot ekonomikas pieaugumu šajās valstīs.
“DNB Bankas” makroekonomikas eksperts pie galvenajiem faktoriem, kas 2017.gadā veicinās eksporta izaugsmi, minēja arī to, ka, visticamāk, augs pieprasījums Krievijā un ar to cieši saistītajās NVS valstīs, kamēr 2014.-2016.gadā tas samazinājās. “Krievija ir pielāgojusies zemākam naftas cenu līmenim, izaugsme pamazām atsāksies, varbūt tiks atceltas sankcijas,” piebilda Strautiņš. Tāpat viņš minēja, ka uz izaugsmi orientētāka fiskālā politika ASV veicinās nedaudz straujāku pieaugumu citur pasaulē.
Strautiņš arī atzīmēja, ka nākamgad krasi mainīsies investīciju plūsma, galvenokārt pateicoties straujākai ES fondu apritei, kā arī pateicoties tālākam kreditēšanas kāpumam.
“Pateicoties abiem iepriekšējiem faktoriem (..) augs arī patēriņš. Taču patēriņa pieaugums, visdrīzāk, nepalielināsies un varētu arī samazināties. Pozitīvajiem faktoriem pretim strādās negatīvie – lielāks cenu kāpums, cilvēku vēlme palielināt uzkrājumus, gan kredītu pirmajām iemaksām, gan piesardzībai,” minēja Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, nozaru dalījumā straujākais kāpums gandrīz noteikti būs celtniecībā. “Šogad tās izlaide varētu būt sarukusi par apmēram 18%, domāju, ka nākamgad tā vairāk nekā pusi no zaudētā atgūs. Citiem vārdiem, varētu būt pieaugums pat ar divciparu skaitli. ES fondu efektu pastiprinās divi milzīgi privātā sektora projekti – “Acropolis” un “New Hanza City”. Taču situācija strauji neuzlabosies jau no paša gada sākuma – pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu vēl varētu būt mīnuss. Turpretim sekojošajos ceturkšņos kāpums varētu būt ļoti straujš, tam piepalīdzot šogad iesākto ceļu būves projektu pabeigšanai,” klāstīja Strautiņš.
Tāpat viņš piebilda, ka šogad straujāk augošā nozare Latvijā, visticamāk, būs viesnīcu un restorānu bizness, kā arī nākamgad šajā nozarē izaugsme varētu būt par vairāk nekā 5%, galvenokārt pateicoties lielām investīcijām viesnīcās. Tāpat par apmēram 5% nākamgad varētu augt informācijas un sakaru nozare, bet par 4-5% nākamgad varētu palielināties arī apstrādes rūpniecība. “Lielākais risks iekulties mīnusos ir transporta nozarei. Tranzīta kritums joprojām ir risks, taču spēcīgāks vietējais pieprasījums, jo īpaši aktīvāka celtniecība, var tomēr palīdzēt panākt nelielu pieaugumu,” sacīja Strautiņš.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atzīmēja, ka 2016.gada deviņos mēnešos veikums starp nozarēm ir pietiekami atšķirīgs, un 2017.gadā lūzums tendencēs nav gaidāms.
“Nākamā gada izaugsmes prognozes balstās ES finansējuma gaidās, kas izaugsmes tempu paātrinās. Tas liks aktivizēties būvniecībai, investīcijām, kam jāpavelk līdzi arī patēriņš. Plānotais ES fondu apjoms ir līdz 800 miljoniem eiro jeb aptuveni 3% no IKP. Ja tie gada sākumā iekavēsies, izaugsmes tempi būs zemāki. Taču vēl ir jautājums, vai ES finansējums spēs atrisināt zemo investīciju aktivitātes problēmu. Protams, noteiktos sektoros, jo īpaši būvniecībā, – tie ļaus zaudētos apmērus strauji atgūt. Eksports turpinās saskarties ar diversifikācijas izaicinājumiem un pasīvo pieprasījumu partnervalstīs, taču ierobežotā apmērā eksporta iespējas nākamgad uzlabosies,” klāstīja Gašpuits.
Viņš arī piebilda, ka Latvijas ekonomika bieži ir spējusi apliecināt elastību un apsteigt zemās prognozes. Tajā pašā laikā palielinās risks, ka ekonomika iestieg pārlieku zemas izaugsmes ātrumā, jo īpaši tas būs aktuāli pēc 2020.gada, kad sāks izsīkt ES fondi. Tāpat jārēķinās, ka tuvākajos gados ekonomikas izaugsme atradīsies paaugstinātas ģeopolitiskās spriedzes apstākļos, kas būtiski un strauji var mainīt izaugsmes nosacījumus.
Pēc “SEB bankas” makroekonomikas eksperta prognozētā, 2016.gadā Latvijas ekonomika augusi par 1,6%, bet nākamajos divos gados Latvijas IKP varētu augt 3,5% apmērā.
Arī bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja – samērā droši, ka nākamajam gadam Latvijas ekonomikā vajadzētu būt labākam nekā šim gadam un, ja nenotiks kādi būtiski satricinājumi ārējā vidē, IKP pieaugums Latvijā var sasniegt 3,5%.
“Šāda ekonomikas izaugsmes prognoze nākamajam gadam pirmkārt saistīta ar jau daudzkārt piesaukto ES fondu daudz aktīvāku ienākšanu ekonomikā, kā rezultātā tiek plānots straujākais valsts budžeta izdevumu pieaugums kopš 2007.gada, gandrīz 9% apmērā. Ja nākamgad ES fondu projektu ieviešana nenotiek jaunas nobīdes, tad Latvijas ekonomikas izaugsmes 2017.gada nogalē varētu pat sasniegt 4%,” minēja Āboliņš.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ārējā vidē joprojām ir ļoti grūti prognozējama, un nevar izslēgt kādus jaunus politiskus vai ekonomiskus satricinājumus, kas var mainīt arī situāciju Latvijas ekonomikā. Tāpat bažas rada negatīvais uzņēmēju noskaņojums Latvijā, kas kombinācijā ar zemo investīciju līmeni, var mazināt izaugsmes potenciālu turpmākajos gados.
“Bez ES fondiem ekonomikas izaugsmi nākamgad veicinās arī aktīvāka kreditēšana. Jau šogad būtiski pieaudzis no jauna izsniegto kredītu apmērs un pēdējos mēnešos jau redzam kopējā kredītportfeļa stabilizēšanos, tādēļ nākamgad pirmo reizi kopš 2008.gada varētu pieaugt rezidentiem kopējais izsniegto kredītu apmērs. Papildus, pat neskatoties uz ļoti lielo nenoteiktību ārējā vidē, pašreizējās prognozes norāda arī uz nedaudz labāku situāciju mūsu galvenajos eksporta tirgos. Galvenokārt te runa ir par Krieviju, kur pēc divu gadu ekonomikas krituma sagaidāma atgriešanās pie pozitīvas izaugsmes, kā arī mūsu eksportētājiem pozitīvs ir rubļa kursa kāpums pēdējos mēnešos,” klāstīja Āboliņš.
Viņš prognozēja, ka no nozarēm nākamgad visstraujāk augošā, visticamāk, būs būvniecība. “Pēc 20% krituma šogad, manuprāt, nebūs nekāds pārsteigums, ja nākamgad izaugsme būvniecībā sasniegs 15-20%, kas gan var radīt arī būvniecības izmaksu kāpumu, jo Latvijas būvnieki šogad aktīvi aizgājuši ārējos tirgos,” sacīja bankas “Citadele” ekonomists.
Tāpat viņš atzīmēja, ka bez būvniecības labu izaugsmi redzēsim arī eksportējošo pakalpojumu nozarēs, piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) un ārpakalpojumu jomās. Tāpat pietiekami labvēlīgai situācijai vajadzētu saglabāties viesnīcu un restorānu nozarē, taču tirgū gaidāms konkurences pieaugums, jo šobrīd tirgū ienāk jaunas viesnīcas un līdz ar to varētu mazināties vidējās cenas.
Labāks gads nekā šis, pēc Āboliņa teiktā, nākamgad varētu būt arī tirgotājiem, jo ES fondu ieplūde būvniecībā un aktīvāka kreditēšana veicinās patēriņu.
Savukārt apstrādes rūpniecības attīstību, pēc bankas “Citadele” ekonomista teiktā, ir diezgan grūti prognozēt – no vienas puses pārtikas ražošanā pēc diviem sarežģītiem gadiem vajadzētu būt kāpumam, taču kokapstrādē un metālapstrādē nākamais gads ir diezgan neskaidrs un, piemēram, SIA “Severstal Distribution” jau ir paziņojis par darbības samazināšanu Latvijā. “Tādēļ par apstrādes rūpniecībā izaugsmes perspektīvām nākamgad esmu diezgan piesardzīgs. Taču dažu procentu izaugsmi, visticamāk, mēs tur redzēsim. Ļoti neskaidrs nākamais gads ir arī tranzīta nozarē, kur šogad vērojams būtisks kravu samazinājums un, lai arī pēdējos mēnešos kravu plūsma ir pieaugusi, signāli no Krievijas drīzāk liek domāt par tālāku kravu kritumu Latvijas ostās un dzelzceļā,” klāstīja Āboliņš.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 1,4%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu.
