Banku analītiķi par budžetu: lielākos jautājumus rada sociālo iemaksu izmaiņas 0
Saeimas apstiprinātais nākamā gada valsts budžets nav slikts, bet daudzi svarīgi lēmumi joprojām nav pieņemti, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot Saeimas apstiprināto 2017.gada valsts budžetu.
“Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ka Saeimā pieņemtais 2017.gada budžets ir piesardzīgas dabas budžets, proti, nevis piesardzīgs budžets, bet piesardzīgas dabas budžets ar centieniem šo to pakāpeniski virzīt uz priekšu, bet bez krasas laivas šūpošanas.
“Budžets nav slikts, bet daudzi svarīgi lēmumi joprojām nav pieņemti, un tas nozīmē, ka izaugsme joprojām būs diezgan lēna. Ņemot vērā, ka nodokļu politikas tālākā virzība vēl nav izdiskutēta, zināma vilcināšanās ar nodokļu politiku pašlaik varbūt ir pat labākais risinājums. Nodokļu politikā šoreiz ir iztikts bez krasas un nepārdomātas atsevišķu nodokļu raustīšanas. Tā ir laba pārmaiņa, salīdzinot ar iepriekšējiem budžetiem. Šogad beidzot ir ieviesta fiskālā nodrošinājuma rezerve – tas ļaus kaut vai nedaudz uzkrāt līdzekļus nepatīkamiem gadījumiem. Ir nosprausts gala termiņš mikrouzņēmuma režīmam – pašreiz esošais modelis nav adekvāts un tas bija jāatceļ,” klāstīja Kazāks.
Vienlaikus viņš atzina, ka ir arī ne tik labas lietas. Tostarp nodokļu ieņēmumi tiek plānoti pieaugam par aptuveni 7%, kamēr ekonomikas izaugsme (nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP)), visticamāk, būs mazāks par 5%.
“Tas nozīmē, ka budžeta ieņēmumu puses izpilde būs ļoti atkarīga no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) spējas turpināt uzlabot iekasēšanu. Līdz šim VID spēja iekasēt plānoto apmēru pat ar krietni lēnāku ekonomikas izaugsmi, nekā plānots, ir bijusi apbrīnojama, un, ja tas turpināsies, tad budžetā problēmu nebūs. Bet tas būs ļoti atkarīgs no spējas mazināt ēnu ekonomiku, un tur ar VID aktivitātēm vien nepietiek,” pauda Kazāks.
Tāpat viņš pauda viedokli, ka vidēja termiņa plāni ir diezgan optimistiski, jo īpaši 2019.gada budžeta deficīts. “Ņemot vērā populisma arvien plašāku popularitāti visā pasaulē, ir maz ticams, ka Latvija no tā spēs izvairīties. Tērēsim vairāk, un budžeta deficīti būs lielāki,” teica Kazāks.
Viņš arī piebilda, ka ir virkne lietu, kur joprojām nav zināms risinājums un, izmantojot angļu sakāmvārdu, bundžu vienkārši turpina spert uz priekšu, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīma beigu datums ir zināms, bet nav zināms, kas nāks tā vietā.
“Pašlaik valdība ar budžetu ir rīkojusies diezgan mierīgi, bet īstais pārbaudījums valdībai būs nākamā gada sākumā. Pirmkārt, nodokļu politikas diskusija parādīs, kurā virzienā politiķi ies un ko būs ar mieru darīt, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, atbalstītu izaugsmi, iedzīvotāju ienākumus un mazinātu ēnu ekonomiku. Tur var sanākt dažādas “brīnumu lietas”, jo īpaši tāpēc, ka tas būs pašvaldību vēlēšanu laikā. Otrkārt, budžetā joprojām galvenā ir diskusija par to, kam cik naudas trūkst, nevis par to, kas un cik efektīvi naudu tērē. Tas ir gan par skolu tīku optimizāciju un no tās iegūstamajiem brīvajiem finanšu resursiem, gan par veselības sistēmas efektivitāti. Visiem un visam naudas nepietiks nekad, tāpēc beidzot nopietni būtu jāatver kārtis un jāskatās, kā var uzlabot budžeta tēriņu efektivitāti arī “svētajās govīs”, tas ir, veselības aprūpē un izglītībā,” uzsvēra Kazāks.
