Banku analītiķi: pusgadā Latvijas IKP audzis lēnāk nekā gaidīts – par 3,7% 0
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā audzis lēnāk nekā gaidīts, proti, par 3,7%,aģentūrai BNS atzina banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos šā gada otrā ceturkšņa IKP ātrā novērtējuma datus.
“Nordea Bank Finland” Latvijas filiāles galvenais ekonomists Andris Strazds aģentūrai BNS sacīja, ka 2013.gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būtiski palēninājās, bet gadalaikā izaugsme bija tikai nedaudz straujāka kā gada sākumā, tādējādi pirmajā pusgadā kopumā ekonomika augusi par 3,7%, kas ir mazliet lēnāk par gaidīto.
Viņš norādīja, ka apmēru izmaiņas nozaru dalījumā apstiprina, ka izaugsmi šobrīd pamatā nodrošina iekšzemes pieprasījuma pieaugums, bet eksportā ir vērojama stagnācija.
“Otrajā pusgadā situācija eksporta jomā varētu nedaudz uzlaboties, piemēram, palielinoties pieprasījumam Vācijā, kuras ekonomikas rādītāji šobrīd uzlabojas,” sacīja Strazds un prognozēja, ka 2013.gadā kopumā Latvijas ekonomikā izaugsme varētu būt ap 4%.
Arī “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna aģentūrai BNS sacīja, ka IKP pieauguma dati šā gada pirmajā pusgadā ir vājāki nekā gaidīts.
“Otrajā ceturksnī varēja gaidīt lielāku gada izaugsmes paātrinājumu, jo pirmajā ceturksnī diezgan daudz no izaugsmes novilka mazāks dienu skaits nekā pirms gada. Tomēr, pēc Centrālās statistikas pārvaldes novērtējuma, gada IKP pieaugums paātrinājās vien no 3,6% līdz 3,8%. Sezonāli izlīdzinātā ceturkšņa izaugsme otrajā ceturksnī palēninājās līdz 0,5% (1,2% iepriekšējā ceturksnī) – tas varētu labāk atspoguļot tieši pēdējās tendences. Visticamāk, tas norāda uz joprojām ļoti vājām investīcijām un lēnāku eksporta kāpumu,” sacīja Strašuna.
Viņa pieļāva, ka lielākais devums ekonomikas izaugsmē arī otrajā ceturksnī bija mājsaimniecību patēriņam, ko balstīja gan algu un nodarbinātības kāpums (iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālo iemaksu ieņēmumi valsts budžetā auga par 7-10%), gan kopumā stabilas patēriņa cenas un patērētāju noskaņojums.
“Tomēr arī eksports balstīja izaugsmi, lai arī eksporta kāpums ir piebremzējies. Tempu samazināšanos ietekmēja gan “Liepājas metalurga” dīkstāve, gan vājš ārējais pieprasījums (stagnācija Eiropā, lēnāka izaugsme Krievijā un citos attīstības tirgos). Šā gada otrajā pusē eksportu vājinās arī mazāka graudu raža un zemākas cenas nekā pērnā gada rekordi. Tomēr sagaidāms, ka lēna eksporta izaugsme turpināsies un tā varētu kļūt spējāka nākamgad, līdz ar straujāku izaugsmi mūsu tirdzniecības partnervalstīs,” teica Strašuna.
Viņa arī atzīmēja, ka imports saglabājas vājš, jo īpaši kapitālpreču imports, piemēram, mašīnas un iekārtas, norādot uz nepietiekamām investīcijām pamatkapitālā. “Ja neinvestējam ražotnēs un infrastruktūrā tagad, turpināt strauji kāpināt eksportu turpmākajos gados būs daudz grūtāk. Gaidāms, ka investīciju aktivitāte varētu pieaugt uz gada beigām, kad arī pasaules ekonomika jutīsies labāk. Uzlabojoties izaugsmes izredzēm noieta tirgos, uzņēmēji varētu kļūt nedaudz drosmīgāki arī attiecībā uz investīciju projektiem,” pauda Strašuna.
Viņa piebilda, ka “Swedbank” Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam pašlaik saglabā 4,3% līmenī.
“DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai BNS sacīja, ka Latvijas IKP pieaugums ceturkšņa laikā atbilda gaidītajam, bet pieaugums gada laikā bija mazāks nekā prognozēts.
“Centrālās statistikas pārvaldes ziņojumā jau ir ieskicēti atsevišķi iemesli. Piemēram, mazāks par ierasto bijis tirdzniecības kāpums (+3%). Mazumtirdzniecība noteikti attīstās straujāk, bet Latvijā šajā nozarē ir neparasti liels vairumtirdzniecības īpatsvars – tā ir daudz par lielu vietējā pieprasījuma apmierināšanai, tātad, acīmredzot, saistīta ar transporta un loģistikas pakalpojumu eksportu, kam šobrīd neklājas labi. Arī celtniecībā kāpums gada laikā ir samazinājies līdz 5%, ka var būt skaidrojams ar ziemai raksturīgu laika apstākļu turpināšanos līdz pat aprīlim,” sacīja Strautiņš.
Viņš arī minēja, ka par spīti šiem notikumiem un arī apstāklim, ka lielākā pakalpojumu nozare – transports, diez vai varēs lepoties ar spēcīgu izaugsmi, pakalpojumi gada laikā kopumā ir auguši par 7%.
“Tas liek domāt, ka nozarēs, kuras varētu saukt par “vieglajiem un gudrajiem” pakalpojumiem – biznesa pakalpojumi, informācija un sakari, finanses, ir bijis ļoti labs pieaugums, par ko jau vēsta strauji kāpjošais šo pakalpojumu eksports,” atzīmēja Strautiņš.
Viņš prognozēja, ka IKP pieaugums turpmākajos ceturkšņos atkal paātrināsies.
“Sagaidāma snieguma uzlabošanās apstrādes rūpniecībā, jo lēnām uzlabojas situācija eksporta tirgos, “Liepājas metalurga” apstāšanās turpmāk rūpniecības sniegumu ceturkšņa laikā būtiski vairs neietekmēs, bet konkurētspējīgākie un labāk pārvaldītie uzņēmumi turpina palielināt ražošanas apmērus. Šķiet, ka izaugsmi turpinās bremzēt sarukušais tranzīta apmērs,” teica Strautiņš.
Viņš minēja, ka IKP sezonāli izlīdzinātais kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem turpmākajos ceturkšņos būs ap 1%, tātad nedaudz mazāks kā vidēji 2011. un 2012. gadā, bet apmēram divreiz lielāks nekā šā gada otrajā ceturksnī.
“Latvijas ekonomikā šobrīd notiek visai dramatiskas svārstības atsevišķos sektoros, bet summa aug stabili un sabiedrības ienākumi pat paātrināti. IKP un dzīves līmenis nemēdz augt precīzi kopsolī, bet šogad situācija ir pretēja nekā izaugsmes cikla sākumposmā – dzīves līmenis aug nedaudz straujāk kā ekonomika. Situācija darba tirgū paātrina reālo algu kāpumu, patēriņu un arī investīciju izaugsmi labvēlīgi ietekmē tā saucamo atsvirošanas ( deleveraging) jeb parādsaistību samazināšanas procesa tuvošanās beigām. Pirmā ceturkšņa laikā uzņēmumiem izsniegtais dzīvais jeb ienākumus nesošais uzņēmumu kredītportfelis samazinājās vien vairs tikai par 0,1%,” klāstīja Strautiņš.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 3,8%, salīdzinot ar 2012.gada attiecīgo laika periodu. Tostarp 2013.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5%.
Precizēts un izvērsts 2013.gada otrā ceturkšņa IKP temps un vērtība tiks publiskoti 6.septembrī.
Latvijas IKP 2012.gadā pieauga par 5,6%, salīdzinot ar 2011.gadu.
