Banku analītiķi: šogad patēriņa cenu kāpums būs ļoti vājš; nepārsniegs 1% 0
Šogad Latvijā patēriņa vidējais cenu kāpums būs ļoti vājš un tas nepārsniegs 1%, prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām februārī.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna prognozēja, ka šogad patēriņa cenu kāpums būs ļoti vājš – vidēji 0,5%. “Nākamajos pāris mēnešos patēriņa cenas vēl arvien varētu būt tādā pašā līmenī kā gadu iepriekš vai pat nedaudz zemākas,” norādīja Strašuna.
Viņa atzīmēja, ka februārī patēriņa cenas bija vēl arvien nedaudz mazākas nekā gadu iepriekš – par 0,1%. “Tas gan attiecas galvenokārt uz precēm (-1%), kamēr pakalpojumu cenas vidēji turpināja mēreni kāpt (2.4%). Mēneša laikā patēriņa cenas nedaudz pieauga, galvenokārt dārgāka transporta dēļ – pēc pusgada krituma atkal pieauga degvielas cenas, turklāt “Rīgas satiksmes” braukšanas tarifu paaugstināšana sadārdzinājusi sabiedrisko transportu daļai Rīgas iedzīvotāju,” sacīja “Swedbank” vecākā ekonomiste.
Viņa norādīja, salīdzinājumā ar pērnā gada februāri, pārtikas cenas bija gandrīz par 3% mazākas (lētāka gaļa un gaļas izstrādājumi, piens un piena produkti, dārzeņi un kartupeļi, cukurs). Dabasgāze bija par 1% un siltumenerģija par 2% lētākas, degviela – par 17% lētāka. Savukārt elektroenerģija bija vidēji par 27% dārgāka, transporta pakalpojumi – par 10% dārgāki, viesnīcās un restorāni par 3% un bezalkoholiskie dzērieni par 5% dārgāki.
“Lai arī naftas cenas ir nedaudz atguvušās no aptuveni 40 dolāriem par barelu janvāra sākumā, tās vēl arvien ir ievērojami zemākas nekā pirms pusgada vai gada. Līdz ar to, pozitīvu efektu no lētākas naftas redzēsim Latvijas cenās arī turpmākajos mēnešos – galvenokārt turpmāka gāzes un siltumenerģijas cenu kritumā. Pārtikas cenas pasaulē arī turpina krist. Tomēr jāpiebilst, ka vājāks eiro valūtas kurss pret dolāru mazina cenu krituma potenciālu Latvijā – ne tikai energoresursiem, bet arī, piemēram, elektronikai vai arī tējai un kafijai,” teica Strašuna.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka turpmākos divus trīs mēnešus vidējais cenu līmenis gada izteiksmē atradīsies zem pērnā gada atzīmes, kad tas pamazām atsāks pieaugt.
“Primāri inflācijas pieaugumu turpinās veidot cenu kāpums pakalpojumiem. Lielākais inflācijas svārstību potenciāls slēpjas naftas cenu izmaiņās. Īstermiņā tā šūposies esošajā amplitūdā, kas ir ap 60 dolāriem par barelu, kaut joprojām pastāv faktori, kas varētu likt tai sarukt līdz nesenā pagātnē uzrādītajam cenu minimumam. Vidējā termiņā prognozes sola tās stabilizēšanos ap 70 dolāriem. Patlaban naftas cenu kritums neitralizē negatīvo elektroenerģijas cenas kāpuma ietekmi uz inflāciju,” atzina “SEB bankas” makroekonomikas eksperts.
Gašpuitis prognozēja, ka pārtikas cenas saglabāsies relatīvi stabilas. “Dzīvīgākas izmaiņas pārtikas cenās atsāksies līdz ar sasniegumiem eksportā, kā arī izmaiņas var viest Krievijas politikas maiņa (sankcijas, sarežģījumi ar ražu, eksporta ierobežojumi utt.). Neskatoties uz cenu tendencēm gada pirmajā pusē, gada otrajā pusē inflācija kļūs nedaudz jestrāka. Tādēļ šā gada inflācijas prognoze ir 0,7%,” sacīja bankas makroekonomikas eksperts.
Savukārt “Nordea Bank” Latvijas filiāles ekonomikas eksperts Gints Belēvičs atzīmēja, ka 2015.gada pirmie divi mēneši uzrādījuši deflāciju. “Līdzīgi kā janvārī, arī februārī novērots patēriņa cenu samazinājums, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Vislielāko ietekmi, ņemot vērā straujo jēlnaftas cenu kritumu februārī, uz patēriņa cenu līmeni atstāja izdevumi transportam. Transporta grupā cenas samazinājušās par 6,3% un ja vērtējam atsevišķi degvielu, tad cenu kritums bijis 17,3%,” norādīja “Nordea Bank” Latvijas filiāles ekonomikas eksperts.
Viņš skaidroja, ka otrs būtiskākais deflācijas veicinātājs bijis pārtikas cenu kritums par 2,3% gada griezumā, kur visvairāk kritusies cena pienam un piena produktiem (-8,4%). “No vēl lielāka deflācijas rādītāja šogad mūs “paglābušas” pieaugošās izmaksas par mājokļa uzturēšanu, kur galvenais vaininieks ir elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām. Elektroenerģijas cenu kāpums inflācijas procentpunktu izteiksmē sasniedz teju 0,9%, kas nozīmē, ka bez šī cenu kāpuma februārī gada deflācija būtu -1%,” norādīja Belēvičs.
Viņš sacīja, ka kopumā šajā gadā “Nordea” prognozē ļoti mērenu inflāciju līdz 1%, kas tiks nodrošināta pateicoties relatīvi zemajām izejvielu cenām, kā arī kopējai zemās inflācijas videi Eiropā. “Inflāciju veicinoši notikumi visu šo gadu būs janvārī veiktā elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām, “Rīgas satiksmes” braukšanas biļešu cenu paaugstināšana, kā arī arvien pieaugošās alkohola un tabakas izstrādājumu cenas,” piebilda Belēvičs.
Savukārt “CBL Asset Management” (iepriekš “Citadele Asset Management”) Tirgus analīzes nodaļas ekonomiste Simona Striževska sacīja, kā bijām gaidījuši, patēriņa cenu kāpumu februārī galvenokārt noteica mājsaimniecību izdevumu pieaugums transportam. Degvielas cenas februārī ir palielinājušas par nepilniem 3%, reģistrējot pirmo pieaugumu kopš pērnā gada jūlija. Vidējo patēriņa cenu līmeni februārī kāpināja arī pasažieru pārvadājumu sadārdzinājums Rīgā. Turklāt pēc ziemas sezonai salīdzinoši neraksturīga cenu samazinājuma, pieaugumu februārī reģistrēja arī dārzeņu cenas. Savukārt uz leju inflācijas ciparu februārī pavilka siltumenerģijas tarifu samazinājums un sezonas atlaižu noslēgums apģērbu un apavu veikalos.
“Kopumā, deflācijas spiediens Latvijā ir mazinājies un cenas februārī ir pazeminājušas par 0,1% gada griezumā, salīdzinājumā ar 0,4% kritumu šā gada janvārī. Spriežot, pēc energoresursu cenu stabilizācijas pasaules finanšu tirgos un eiro vājuma, deflācija Latvijā būs salīdzinoši īslaicīga parādība un jau tuvāko mēnešu laikā gada inflācija atgriezīsies pozitīvajā teritorijā. Tai pat laikā, novēlotā dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu reakcija uz globālo energoresursu cenu kritumu vēl kādu laiku turpinās spiest inflācijas ciparu uz leju,” atzīmēja Striževska.
Viņa prognozēja, ka gada vidējā inflācija Latvijā 2015.gadā varētu svārstīties zem 1%.
Tikmēr Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula centrālās bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē “makroekonomika.lv”, norāda ka inflācijas kāpums februārī bija gaidāms. “2015. gada februārī gada inflācija pieauga kā gaidīts, jo Rīgā strauji cēlās sabiedriskā transporta pakalpojumu cenas. Dati liecina, ka februārī atjaunojās arī neliels naftas cenu kāpums pasaules tirgū, uz ko degvielas tirgotāji Latvijā reaģēja ļoti ātri. Tādējādi mēneša laikā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem inflācija sasniedza 0,3%, bet gada laikā -0,1% (pozitīvu vērtību vēl nesasniedzot, lielā mērā siltumenerģijas cenu tālāka sarukuma dēļ),” klāsta Paula.
Pēc viņas teiktā, naftas cenu kāpums februārī uzreiz atspoguļojās degvielas cenās – to mēneša pieaugums bija 2,9%, bet gada kritums saruka līdz 17,3%. Naftas produktu cenu ietekmi uz inflāciju februārī pavisam nedaudz palielināja ASV dolāra vērtība, bet martā tās ietekme varētu vēl augt.
“Kā bija gaidīts, siltumenerģijas cenas februārī saruka dabasgāzes tarifu ietekmē, turklāt ne vien cenas, bet arī siltumenerģijas rēķins februārī varētu izskatīties krietni pievilcīgāk nekā citkārt februārī, jo samērā siltās ziemas dēļ saruka siltumenerģijas patēriņš. Elektroenerģijas cenu ietekme uz inflāciju februārī nemainījās, jo lielākā daļa patērētāju izvēlējusies līgumus ar fiksētu cenu 12 vai 24 mēnešiem, un acīmredzot pārsvarā nav arī mainījuši savu tarifu plānu pēc janvāra rēķina apmaksas. Lai gan pirmajos gada mēnešos tirgus cena izrādījusies izdevīgāka nekā sākotnēji prognozēts gadam vidēji, gada laikā tā varētu līdzsvaroties (augstākā tirgus cena parasti ir vasarā, kad elektroenerģijas ražotāji gandrīz nedarbojas koģenerācijas režīmā un vienlaikus elektroenerģijas izstrāde hidroelektrostacijās ir zemā līmenī, tādēļ enerģija jāimportē),” skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.
Vienlaikus viņa norāda, ka pretēji sezonas tendencei pēc īslaicīga piena iepirkuma cenu kāpuma tās gada sākumā saruka, ietekmējot arī piena produktu patēriņa cenu līmeni (janvārī un februārī). Pasaules cenu tendencēs gan tieši otrādi – februārī piena produkti bija viena no lielajām grupām, kurās bija vērojams cenu kāpums saistībā ar sausuma periodu lielākajās piena eksportētājvalstīs, kā arī piena ražošanas kvotu ierobežojumiem Eiropas Savienībā. Tikmēr pārējo lauksaimniecības un pārtikas preču cenas pasaulē pārsvarā saruka, turklāt graudaugu ražas prognoze 2014./2015. saimnieciskajam gadam martā ir palielināta, norādot uz to, ka cenu kāpums šajā preču grupā nav gaidāms.
“Lai gan pieprasījums un ar to saistītais neregulējamo pakalpojumu cenu gada kāpums Latvijā pašlaik ir viens no inflāciju uzturošajiem faktoriem, tā ietekme šogad visticamāk varētu neaugt. Arī 2015. gadā ir vērojams ar institucionālajiem faktoriem saistīts algu kāpums, kā arī atsevišķās nozarēs ir nedaudz audzis attīstības potenciāls (piemēram, lēnā un tomēr “KVV Liepājas metalurga” darbības sākšanās). Tomēr kopumā reālo ienākumu kāpums šogad varētu palēlināties, un pozitīvā inflācijas daļa vairāk nekā pērn varētu balstīties uz piedāvājuma pusi,” atzīmē Paula.
Jau vēstīts, ka Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas pieauga par 0,3%, bet gada laikā – šā gada februārī salīdzinājumā ar 2014.gada februāri – bijusi deflācija 0,1% apmērā. Savukārt gada vidējā inflācija ‒ pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ‒ februārī bija 0,5%.
