Banku īpašnieki traucē kontroli 4
Amerikāņu konsultanti pārbaudījuši 12 bankas un secina, ka ārvalstu pilsoņu darījumu uzraudzība klibo.
ASV konsultantiem ir aizdomas, ka dažu banku akcionāri tīšām ierobežo iekšējās kontroles sistēmu darbību, tādējādi veicinot Krievijā un citās NVS valstīs nelegāli iegūtās naudas ieplūšanu Latvijas banku sistēmā, pēc tam – citu Eiropas valstu un ASV finanšu sistēmā. Tāpēc viņi uzskata, ka Latvijas bankām būs stingrāk jāuzrauga ārvalstu pilsoņu un ārvalstīs reģistrēto firmu ASV dolāros veiktie darījumi, laikus apturot noziedzīgi iegūtas naudas plūsmu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) no ASV uzaicinātie trīs finanšu jomā strādājošie konsultāciju uzņēmumi pēc novembrī pabeigtajām pārbaudēm divpadsmit bankās, kuras apkalpo galvenokārt ārvalstu pilsoņus un ārvalstīs reģistrētās firmas, secinājuši, ka darījumu uzraudzība klibo. Trūkst pietiekami sagatavotu speciālistu. Bankās izmantoto tehnisko līdzekļu nepietiek, lai uzraudzītu darījumus, laikus pārtraucot aizdomīgos.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš atzīst, ka pārbaužu rezultāti nepārsteidzot un esot pat labāki, nekā bijis domāts. Bet pēc viņa teiktā, būtu muļķīgi noliegt to, ka banku darbībā joprojām ir daudz trūkumu. Jau agrāk starptautiskie finanšu partneri vairākkārt bija brīdinājuši, ka caur Latvijas bankām izplūst un tiek atmazgāta noziedzīgi iegūta nauda un ka FKTK kā šo banku uzraugam jārīkojas.
Tāpēc jau kopš pagājušā gada maija FKTK pievērsusies banku korespondējošo attiecību ASV dolāros risku izvērtēšanai, pievēršot uzmanību galvenokārt tā dēvēto nerezidentu klientu apkalpošanai. Kuras ir lielākās ārzemju pilsoņus un firmas apkalpojošās bankas, to FKTK priekšsēdētājs gan neatklāj, viņam neesot tādu tiesību. Taču publiskā telpā par AB/LV, Rietumu banku un vēl dažām, kuru klienti ir galvenokārt tā dēvētie nerezidenti, ir labi zināms.
Uz jautājumu, kā tiks uzlabota banku uzraudzība, lai novērstu noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanu, Pēters Putniņš atbild, ka kopš pagājušā gada aprīļa FKTK izveidots Atbilstības kontroles departaments, kura galvenais uzdevums ir stingrāk uzraudzīt finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus.
FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktore Maija Treija skaidro, ka uzraudzība izvērsta trijos virzienos: regulāra banku klientu darījumu uzraudzība; regulāra katras bankas kopējā naudas atmazgāšanas riska uzraudzība; banku iekšējo noteikumu uzraudzība.
Jautāts, vai departamentam pietiek spēku uzraudzīt, ja vēl šā gada sākumā tur strādājuši tikai trīs darbinieki, FKTK priekšsēdētājs atbild, ka pašlaik departamentā jau strādājot 20 uzraugi un, ja būšot vajadzīgs, to skaitu palielināšot.
Kaut arī amerikāņu ekspertu pārbaudēm esot tikai ieteikuma raksturs un no FKTK puses nekādi sodi nesekošot, atklātie trūkumi bankām būšot jānovērš līdz nākamā gada beigām. Banku pārstāvji gan šaubās, vai gada laikā to varēšot izdarīt.
Tā gan izklausās pēc žēlošanās nevietā, Latvijas bankas šā gada deviņos mēnešos strādājušas ar peļņu 373,972 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,9% vairāk nekā 2015. gada deviņos mēnešos.
Ka noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšana nav tikai Latvijas liksta, par to liecina novembrī Eiropas policijas biroja (EUROPOL) rīkotā akcija Eiropas Savienības dalībvalstīs. Dalībvalstis atklāja 580 personu saistību ar šādiem noziegumiem, savukārt 178 personas tika aizturētas. Pēc Valsts policijas ziņām, viens kriminālprocess uzsākts arī par kādu Latvijas valsts piederīgo – 1980. gadā dzimušu vīrieti.
