Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. marts, 2014
Drukāt

Kārlis I. Āboliņš: Vai krājaizdevu sabiedrības der tikai tur, kur banka nesniedzas? (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Autors: DR. KĀRLIS I. ĀBOLIŅŠ, Krājaizdevu apvienības revīzijas komisijas priekšsēdētājs

Presē parādījies investīciju baņķiera Ģ. Rungaiņa viedoklis, ka krājaizdevu sabiedrības  kā nelielas pašpalīdzības kases bija raksturīgas pagājušā gadsimta 20. gadiem un agrārai ekonomikai, kur vienā ciemā visi visus pazina un zināja, kam var uzticēties. “Latvija tomēr aizvien vairāk urbanizējas, cilvēki dzīvo centralizētāk, un attiecības ir citas. Tāpēc daudz piemērotāka ir banku sistēma.” (“Diena”, 14. februārī) Viņš krājaizdevu sabiedrību iniciatīvu nosauc par ekonomisko populismu. Ir vērts pajautāt, vai tiešām krājaizdevu sabiedrības der tikai tur, kur banka nesniedzas, un paskatīties, kā finanšu sistēma ir organizēta ES labklājības dalībvalstīs Vācijā vai Luksemburgā.

Bankas iegulda
 investīciju fondos


Banku trīs galvenie uzdevumi – vairot īpašnieku labklājību, piesaistīt noguldītājus un piesaistīt kredītņēmējus – pēdējo 20 gadu laikā, bet sevišķi pēc pasaules finanšu krīzes, ir pamatīgi mainījušies. Tās ne tik daudz vairo akcionāru labklājību kā bankas menedžmenta ienākumus. Noguldītāji arvien mazāk var izmantot noguldījumus “ofšoros”, jo banku noslēpums faktiski vairs neeksistē. Bankas arvien mazāk apkalpo aktīvus kredītņēmējus, bet iegulda līdzekļus investīciju fondos.

Luksemburga vairs nav banku zeme, bet gan investīciju fondu pārvaldes zeme. Vācijā jaunāki cilvēki iet prom no lielām bankām un veidojās jauna banku stratēģija: ētiskās bankas. Ētiskās bankas Vācijā ir patlaban visātrāk augošais banku sektors.

Pašvaldībās – 
krājbankas 


Krājbankas darbojas attiecīgās pašvaldības robežās. Pamatuzdevums ir veicināt un celt pašvaldībā reģistrēto iedzīvotāju labklājību. Galvenokārt aktīvi finansēt pašvaldībā reģistrētos uzņēmējus un uzņēmumus, lai tie attīstītos, saglabātu un vairotu arvien labāk apmaksātas darba vietas pašvaldības robežās. Krājbankas ir bezpeļņas institūcijas, jo peļņu izlieto kā sēklas kapitālu jauniem uzņēmējiem vai arī labdarībai.

Vācijas ekonomiskā stipruma pamats ir mazie un vidējie inovatīvie uzņēmumi, kurus faktiski bez izņēmumiem finansē, respektīvi, aprūpē attiecīgā krājbanka. Krājbankas nekonkurē viena ar otru, bet visas krājbankas garantē katras krājbankas drošību. Vācijā neviena krājbanka nav bankrotējusi. Krājbanku finanses un darbību uzrauga un organizē Centrālā krājbanka, bet FKTK uzrauga tikai Centrālo krājbanku.

Latvijā nav šāda veida krājbanku organizācijas. Pārdot un likvidēt Latvijas Krājbanku ir sāpīgs pierādījums tam, ka Latvijā nav juristu un ekonomistu, kuriem rūp Latvijas attīstība un izaugsme. Pareizāk būtu Citadeles banku nepārdot, bet pārorganizēt to par Centrālo krāj­banku, kā šeit aprakstīts.

Krājaizdevu sabiedrības
 nodrošina viena otru


Krājaizdevu sabiedrības mērķis ir veicināt savu biedru labklājību attiecīgā pašvaldībā.

Vācijā krājaizdevu sabiedrības ir organizētas kā krājbankas: visas sabiedrības garantē katras sabiedrības drošību pret bankrotu. Neviena krāj­aizdevu sabiedrība Vācijā nav bankrotējusi. Te ir atbilde, kas jādara, lai nebūtu tā kā Lietuvā, kur šāda sabiedrība nespēja atgūt aizdotos kredītus. Krājaizdevu sabiedrības centrālā banka uzrauga un finansē krājaizdevu sabiedrības, kuras visas ir Krājaizdevu sabiedrības centrālās bankas līdzīpašnieki.

Tādējādi tiek izslēgtas finanšu piramīdas un mazināti citi zaudējumi. Krāj­aizdevu sabiedrības Vācijā neuzrauga FKTK, bet gan Krājaizdevu centrāla banka. Savukārt FKTK uzrauga tikai Krājaizdevu centrālo banku.

Vācijā un it sevišķi jau Luksemburgā krājaizdevu sabiedrību darbības dēļ nerodas jautājums kā daudzos Latvijas medijos: “kam pieder Latvijas zeme?”

Tātad tomēr grib 
aizvietot bankas!


Ja Latvijā attīstītos spēcīgas krājaizdevu banku un krājaizdevu sabiedrību struktūras, tas nozīmētu, ka vairums skandināvu banku klientu nākotnē būtu šo kredītiestāžu klienti. Tas neapšaubāmi nozīmētu skandināvu banku darbības stipras izmaiņas: tāpat kā Luksemburgā. Galvenā nodarbe būtu fondu dibināšana, to pārvaldīšana un finanšu līdzekļu piesaistīšana, lai finansētu projektus Latvijas austrumu kaimiņos. Pēc Ukrainas notikumiem Latvijas bankām paveras liels darbalauks. Taču austrumu kaimiņi ir arī Azerbaidžāna, Kazahstāna, Turkmenistāna un citas, pārsvarā islāma ticības valstis. Lai varētu aptveroši finansēt projektus minētajās valstīs, Latvijā būtu jāorganizē islāma banka. Zinu, par ko runāju, jo ar islāma bankām agrāk nodarbojos gan Afganistānā, gan Sīrijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tukši vārdi, tos esam atklausījušies.Vislabākās idejas degradē mantrausība. Ilgus gadus biju Latvijas krājbankas klients- kur tā ir šobrīd?! Tikai nestāstiet, ka pagasta krājaizdevu biedrības nebūs iespējams izlaupīt! Izdomās kā!

  2. Vai Merkeles bilde te vajadzīga?

  3. Nav ko raudat ir i ekonomisti i juristi tikai vīni ne tiek ne pie varas ne pie vārdi.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+