Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Sestdiena, 18. novembris, 2017
3. novembris, 2017
Drukāt

Bārbijas un Keni latviešu tautastērpos

Publicitates attēlsPublicitates attēls

Šodien Rēzeknē, Latgales Kultūrvēstures muzejā tiks atklāta trimdas latviešu Marijas Muzikantes un Dzidras Ciparsones darinātā kolekcija – lelles latviešu tautastērpos, aģentūru LETA informēja Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra reklāmas speciāliste Maija Upeniece.

30 leļļu kolekcija savu ceļojumu sākusi no Latvijas vēstniecības Zviedrijā. Kādreizējais vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis ir uzrakstījis lellēm arī ceļamaizi: “Mūsu leļļu stāsts ir tik aizkustinošs un dziļš! Tas krāšņi parāda latviešu ilgas pēc zaudētās dzimtenes, runā par vēlmi nodot gadsimtiem krātās tautas zināšanas nākamajām paaudzēm. Marija Muzikante un Dzidra Ciparsone radīja šo kolekciju laikā, kad reti kurš ticēja, ka Latvija jebkad atgūs neatkarību. Daudzie un dramatiskie stāsti par latviešu bēgļiem, kam Otrā pasaules kara nogalē nācās pamest Latviju, un par to, kāpēc šīs lelles tika ieģērbtas latviešu tautastērpos, saplūst kopā vienā neizsmeļamā vēstījumā – Latvijas tautas un zemes mīlestībā.”

Leļļu autores devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Pametot Latviju, Marijas līdzi bija paņēmusi savu Rucavas tautastērpu. 20.gadsimta 70.gadu vidū ciemos atļāva atbraukt Latvijā palikušai māsai. Viņa atveda suvenīru lellīti tautastērpā, kas kļuva par pamudinājumu lēmumam apģērbt Bārbijas un Kenus latviešu tautastērpos. Marijai allaž patika lelles, un mājās kādreiz bija leļļu krājums no dažādām pasaules malām. Kā pamats savas aizraušanās īstenošanai bija kāda grāmata, kurā bija attēloti un aprakstīti latviešu tautastērpi. Viņa pievērsās katrai detaļai – galvasrotai, kreklam, jostai, apaviem.

Audēja Dzidra laimīgas sagadīšanās rezultātā Zviedrijā iepazinās ar Mariju. Dzidra auda materiālu tautastērpu svārkiem un prievītes, kas tika izmantotas jostu vietā. Viņas audējas talantu pamanīja zviedri, kas palīdzēja Dzidrai iegūt grāmatas par latviešu tautiskajiem rakstiem.

Dzidra ar Mariju pie lellēm strādāja bez atlīdzības, un tās nebija domātas pārdošanai. Darināšanas iecere bija gaužām vienkārša – lai nākamajām paaudzēm būtu ko redzēt un zināt. Abas mākslinieces latviešu tautastērpos ietērpušas vairāk nekā 200 lelles. Pēc Marijas aiziešanas mūžībā, viņas dēls Ēvalds un vedekla Sonja uzticēja 120 lelles glabāšanā Latvijas vēstniecībai Stokholmā.

Leļļu latviešu tautastērpos izstāde Latgales Kultūrvēstures muzejā būs aplūkojama līdz 30.decembrim, skolēnu grupas var pieteikties uz programmu “Dzīpariņa stāsts”, kas tiks vadīta izstādē..

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+