Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
27. janvāris, 2012
Drukāt

Barča: Par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu jāvienojas ar sabiedrību

Foto- LETAFoto- LETA

Par pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu ir jādiskutē un jāvienojas ar sabiedrību, intervijā aģentūrai LETA norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (V).

Labklājības ministrijā janvārī notika diskusija “Novecot aktīvi un strādājot – jauni izaicinājumi indivīdam un sabiedrībai kopumā”, kurā piedalījās arī valdības sociālie partneri, finanšu un banku eksperti, pētnieki, nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, bet vienprātīgu viedokli formulēt pagaidām nav izdevies.

Sociālo un darba lietu komisija šogad noteikti strādās pie pensiju likuma grozījumiem. Pērnā gada nogalē pieņemtajos grozījumos likumā “Par valsts pensijām” Saeima deva uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2012.gada 1.maijam iesniegt parlamentā grozījumus šajā likumā, kuros varētu būt arī jautājums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, vienlaikus izstrādājot mehānismus, kas aizsargātu cilvēkus pirmspensijas vecumā.

Labklājības ministrija rosina pensionēšanās vecumu pakāpeniski sākt paaugstināt no 2014.gada, proti, divus gadus ātrāk, nekā iepriekš bija plānots. Pašreizējais pensionēšanās vecums 62 gadi 2014. un 2015.gada 1.janvārī tiktu paaugstināts par trīs mēnešiem, savukārt no 2016.gada ik gadu to paaugstinātu par pusgadu, līdz 2020.gadā tiktu sasniegts 65 gadu vecums.

Vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu paredzēts celt arī pensionēšanās vecumu priekšlaicīgajām pensijām, proti, 2014. un 2015.gadā tās arī tiktu paaugstinātas par trīs mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, to ik gadu paaugstinātu par pusgadu, līdz 2020.gadā tiktu sasniegts 63 gadu vecums.

Ministrija plāno arī palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu, nosakot, ka līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada minimālais apdrošināšanas stāžs tiktu paaugstināts no desmit uz 15 gadiem, bet no 2020.gada – uz 20 gadiem.

Paredzētā pensionēšanās vecuma paaugstināšana ar 2014.gadu skars tos iedzīvotājus, kuri dzimuši 1952.gadā un vēlāk. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, iedzīvotāju skaits, kurus pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars jau 2014.gadā, pagājušā gada sākumā bija 27 100. Vecuma pensijas apmērs patlaban ir atkarīgs ne tikai no uzkrātā pensijas kapitāla, bet arī no pensionēšanās vecuma, tātad, pensionējoties vēlākā vecumā, piešķirtās pensijas apmērs būs lielāks, nekā tas būtu, pensionējoties pēc pašreiz spēkā esošās likuma normas.

Vienlaikus paredzēts izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu, kurā tostarp noteiktu pakāpeniski no 2014.gada paaugstināt izdienas pensijas vecumu un pārskatīt izdienas pensijas stāžu, nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu.

Plānots no 2014.gada uz 2013.gadu mainīt arī termiņu, no kura piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avots pārstrukturizējams no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.

Diskusijā par gaidāmo pensionēšanās vecuma palielināšanu Labklājības ministrijā tika secināts, ka līdz ar pensionēšanās vecuma pakāpenisku celšanu būtiska loma ir reformām veselības aprūpes un ilglaicīgās aprūpes sistēmās, kā arī iespējām ilgāk atrasties darba tirgū, nodrošinot mūžizglītības iespējas, kā arī sniedzot īpašu atbalstu pirmspensijas vecumā esošajiem iedzīvotājiem, lai viņus iesaistītu darba tirgū.

Vienošanos pagaidām nav iespējams panākt, jo Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība neatbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada, savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir nokavēta.

Viens no būtiskiem atbalsta pasākumiem, pēc Barčas domām, ir iespēja priekšlaicīgi pensionēties, kurai būtu jābūt beztermiņa pasākumam. Patlaban likumā tāda iespēja ir paredzēta līdz 2013.gada 31.decembrim. Tā ir iespēja cilvēkam, kurš ir nopietni strādājis un kura pierādāmais darba stāžs ir vismaz 30 gadi, saņemt iztikas līdzekļus, ja viņš palicis bez darba. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja ir pārliecināta, ka neviens cilvēks, kurš var atrast darbu, iespēju priekšlaicīgi pensionēties neizmantos.

Nopietna diskusija, pēc Barčas domām, būtu nepieciešama ar personām, kuras dzimušas pagājušā gadsimta 70.gadu sākumā. 1996.gada 1.janvārī stājās spēkā pašreizējā pensiju likuma redakcija. Šis pensiju likums ir bāzēts uz sociālās apdrošināšanas iemaksām otrā līmeņa pensiju fondā un atsevišķos gadījumos arī trešajā pensiju līmenī, ja personai tam pietiek līdzekļu.

Kad pensijā dosies personas, kas sāka strādāt 1996.gadā, tikai tad būs redzami pensiju likuma plusi un mīnusi. Darba devēju konfederācijai, arodbiedrībām un citām nevalstiskajām organizācijām vajadzētu palīdzēt Labklājības ministrijai skaidrot gados jaunajiem cilvēkiem, ka pensiju pirmais līmenis, ko garantē valsts, ir pilnībā atkarīgs no personas veiktajām sociālajām iemaksām, norāda deputāte. Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri oficiāli strādā par minimālo algu, un no tās arī tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Ja jaunieši būs kādus desmit gadus labi pelnījuši un no visām viņu atalgojuma summām būs maksāts sociālais nodoklis, šo iemaksu summu dalīs uz visu laika periodu no 1996.gada 1.janvāra līdz brīdim, kad šī persona dosies pensijā. Jauniešiem to vajadzētu skaidrot. Viņi vēl neapzinās, ka gadi skrien tik ātri un no pensijas izvairīties neizdosies, intervijā norāda Barča.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+