Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
20. maijs, 2017
Drukāt

Barības un ūdens higiēna dzīvnieku novietnē

Foto - Uldis GraudiņšFoto - Uldis Graudiņš

Nereti, apmeklējot saimniecības, nākas novērot dažādas nozīmīgas higiēnas kļūdas, kuras ikdienā, iespējams, nepamana vai tām netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.

Barības trauki un barības galds
Dzīvnieku ēdināšanā uzmanība jāpievērš ne tikai barības kvalitātei, bet arī barības trauku (teļiem) un barības galda (jaunlopiem, pieaugušiem dzīvniekiem) tīrībai. Runājot par barības traukiem teļu ēdināšanai, jāteic, ka nereti novērotā kļūda ir nepietiekama trauku sagatavošana pirms svaigas barības (starterbarība vai kombinētā spēkbarība) izdales. Pirms katras svaigas barības izdales no traukiem noteikti jāaizvāc neapēstā barība, jānovērtē trauku tīrība un nepieciešamības gadījumā jāveic rūpīga to mazgāšana. Pretējā gadījumā neapēstā barība spainītī samirkst, sablīvējas, tajā veidojas pelējums un arī svaigā virsū uzbērtā barība kļūst dzīvniekam aromāta un garšas ziņā nepievilcīga, tā netiek uzņemta pietiekamā daudzumā, līdz ar to dzīvnieki atpaliek augšanā. Šāda bojāta barība kļūst arī veselībai kaitīga, jo pelējuma sēnes producē mikotoksīnus, kas var izraisīt saslimšanas.
Barības galda tīrībā jaunlopiem un pieaugušajiem dzīvniekiem liela nozīme ir personāla izpratnei par higiēnas ievērošanu un atbildīgai attieksmei pret to. Nereti, veicot kādas manipulācijas dzīvnieku novietnēs, nepieciešama personāla palīdzība dzīvnieku pārdzīšanai vai fiksācijai. Personāls vienmēr ir atsaucīgs, taču parasti pieļauj kādu būtisku kļūdu: dodoties palīgā vai atstājot novietni, iet pa īsāko ceļu – pāri barības galdam, ar netīriem apaviem piesārņojot dzīvniekiem izdalīto barību. Tas pats jāsaka par suņu, kaķu pārvietošanos novietnēs – tie mēdz netraucēti staigāt pa izdalīto barību. Šo darbību risks ir ar dažādiem patogēnajiem mikroorganismiem piesārņota barība, kas var izraisīt dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimībām, tostarp abortus izraisošām (neosporoze, leptospiroze).

Dzirdnes
Svaiga ūdens nodrošinājums ir nozīmīgs visiem ganāmpulka dzīvniekiem, taču jo sevišķi svarīgs tas ir jaundzīvniekiem, paaugstināta riska un problemātiskiem dzīvniekiem (pirms un pēc atnešanās, ārstējot infekcijas vai vielmaiņas slimības, atlabšanas periodā pēc operācijām u. tml.). Turot teļus individuālos boksos, ir ideāli, ja ūdens trauki tajos paredzēti tikai ūdens nodrošināšanai, nevis arī piena izēdināšanai. Ja tomēr tiek izmantoti tie paši trauki, pēc piena izēdināšanas jāveic rūpīga to mazgāšana, lai ūdenī nenonāktu piena paliekas, kas neizbēgami bojājas un pazemina ūdens kvalitāti. Ūdens trauku tīrībai nepieciešams rūpīgi sekot ikdienā, jo ūdens tajos ir stāvošs, tajā nosēžas gan gaisā esošā mikroflora, gan nonāk teļa siekalas un elpceļu saslimšanas gadījumā – arī izdalījumi no deguna. Nereti gadās redzēt, ka ūdens spainīšu iekšējā virsma ir apglumējusi, ūdens ir blāvs, nedzidrs, uz tā virsmas redzams taukains vai gļotains uzslāņojums. Šādu ūdeni dzīvnieki uzņem nelabprāt, un šis apstāklis kavē gan normālu gremošanas procesu norisi, gan dzīvnieka augšanu, gan atveseļošanās procesu un atlabšanu pēc pārslimotām slimībām, sevišķi tādām, kas saistītas ar pastiprinātiem šķidruma zudumiem (diarejām).
Jaunlopu un pieaugušo dzīvnieku grupās dzirdņu tīrības novērtēšana arī ir ikdienā veicams pasākums, jo, dzīvniekiem dzerot, ūdenī neizbēgami nonāk barības paliekas, kas bojājas. Reizēm arī novērots, ka govis ar priekškājām iekāpj dzirdnē, tādējādi to piesārņojot. Veicot dzirdņu tīrīšanu, nepietiek vien ar pašas dzirdnes izmazgāšanu – ir jānovērtē arī ūdens padeves sistēmas tīrība, jo arī tajā veidojas apglumējums, kas ūdenim piešķir nepatīkamu aromātu. Zema dzeramā ūdens kvalitāte pamatā ir iemesls, kādēļ veseli dzīvnieki to neuzņem pietiekamā daudzumā. Vizuāli viegli novērojama pazīme, kas liecina, ka dzīvnieki nepietiekami uzņem ūdeni, ir koncentrēts urīns – tas ir košāk dzeltens, tumšāks. Pamanot kopīgas izmaiņas visā dzīvnieku grupā vai pat ganāmpulkā, jāskaidro, kāds ir šo izmaiņu cēlonis, pievēršot uzmanību visām ūdens apgādes procesā iesaistītajām detaļām.
Atšķirtiem dzīvniekiem (pirms un pēc atnešanās, kā arī ārstēšanas un atlabšanas periodā) dzirdņu tīrība un ūdens kvalitāte ir sevišķi nozīmīga, it īpaši, ja dzīvniekam ir grūtības piecelties un/vai pārvietoties. Ja dzīvnieks pārvietojas nelabprāt vai ar grūtībām, tam īsākā laika periodā jāspēj uzņemt gan nepieciešamā barība, gan dzeramais ūdens, tādēļ šajos problēmboksos par barības un ūdens kvalitāti un nepārtrauktu pieejamību īpaši jārūpējas. Jāpatur arī prātā, ka, ieviešot dažādus tehniskus risinājumus, tie var radīt blakusefektus, kam jāpievērš uzmanība, piemēram, veicot mehanizētu pakaišu smalcināšanu un to iepūšanu govju boksos, šis pakaišu materiāls nonāks arī dzirdnēs, tādēļ jāatceras par šādu it kā ārpuskārtas nepieciešamību veikt dzirdņu apsekošanu un tīrīšanu.

Šādas un citas šķietami maznozīmīgas nianses novietnē jāspēj pamanīt un jāpārrunā ar personālu, izskaidrojot to nozīmi, lai pēc iespējas samazinātu cilvēku pieļauto kļūdu negatīvo ietekmi uz dzīvnieku veselību un līdz ar to arī produktivitāti. Un tāpat kā tiek uzraudzītas visas jomas, būtu tikai pašsaprotami, ja ganāmpulka veselības labad tiktu uzraudzīta arī personāla attieksme pret uzticētajiem darba pienākumiem. Pretējā gadījumā par kļūdām maksās saimnieks pats – ar neiegūto produkciju un papildu izdevumiem dzīvnieku ārstēšanai.

Pilns raksts žurnāla “Agrotops” 2016.g.marta numurā

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+