Barikādes Ukrainā vairojas 0
Ukrainai slīgstot aizvien dziļākā politiskajā krīzē, pret prezidentu Viktoru Janukoviču vērstie protesti sāk izcelties arī citviet valstī, tostarp valsts austrumu apgabalos, kuriem tradicionāli bijušas ciešākas attiecības ar Krieviju un kur Janukovičs bauda lielāku atbalstu nekā valsts rietumos. Jau pagājušās nedēļas nogalē valdības opozicionāri pārņēma varu virknē Ukrainas rietumos esošajos administratīvajos apgabalos. Tagad ziņas par demonstrāciju pieņemšanos spēkā pienāk arī no valsts rūpnieciskajiem centriem Harkovas un Dņepropetrovskas. Tur arī notikušas sadursmes starp protestētājiem un Janukoviča atbalstītājiem. Tikmēr Ukrainas parlaments jeb Augstākā rada šodien pulcējas uz ārkārtas sanāksmi, cerot rast vismaz kaut kādu risinājumu ieilgušajam konfliktam. Vakar Reģionu partijas likumdevējs Nikolajs Rudkovskis nāca klajā ar likumprojektu, kurā rosina Ukrainā izsludināt parlamenta un vietējo padomju ārkārtas vēlēšanas.
Ukrainas opozīcijas līderi vakar atzina, ka ir gatavi turpināt sarunas ar prezidentu Janukoviču, neraugoties uz varas iestāžu mēģinājumu pamest sarunas un izsludināt ārkārtas stāvokli. Taču vienlaikus viņi brīdināja, ka protestētāju pacietības mērs kuru katru brīdi varētu būt pilns.
Draud ar ārkārtas stāvokli
Svētdienas vakarā demonstranti Kijevā ieņēma Tieslietu ministrijas ēku, kurai izsita dažus logus un ap kuru sāka celt barikādes, izmantojot ar sniegu piepildītus maisus. Ministrijas ēku savā kontrolē pārņēma vairāki desmiti radikāli noskaņotu demonstrantu, kuri pārstāv grupējumu “Kopīga lieta”. “Tieslietu ministrijas ieņemšana ir protestētāju simbolisks žests. Mēs nenodarbosimies ar huligānismu, mēs nevienam nedarīsim pāri. Mēs esam miermīlīgi cilvēki, mēs esam par taisnīgumu,” ziņu aģentūrai “Associated Press” ieņemtajā ministrijas ēkā sacīja kāds aktīvists, paužot, ka viņu mērķis ir ieņemt arī citu ministriju ēkas. Tiesa, pēc tam, kad Ukrainas tieslietu ministre Jeļena Lukaša televīzijas kanālam “Inter” paziņoja, ka lūgs Ukrainas Nacionālo drošības un aizsardzības padomi izsludināt valstī ārkārtas stāvokli, ja radikāļi neatbrīvos ministrijas telpas, aktīvisti atbrīvojuši Tieslietu un Enerģētikas ministrijas namus. Ukrainai patlaban nav plānu izsludināt ārkārtas stāvokli, vakar apliecināja ārlietu ministrs Leonīds Kožara, piebilstot, ka cer, ka parlaments jau šodien pieņems svarīgākos likumu grozījumus, lai mazinātu krīzi.
Tikmēr Ļvovā, Ukrainas rietumos, izveidota Ukrainas Nacionālā gvarde, kurā iesaistījušies cilvēki, kuru īpašumā legāli ir šaujamieroči. “Mēs neesam ekstrēmisti, mēs nevienam nedraudam, bet marodieriem, savas tautas nodevējiem, kas īstenos vardarbību un nelikumības, mēs dosim pienācīgu atbildi,” uzsvēra gvardes izveides rosinātājs Sjatoslavs Javorivskis. Gvardei atbalstu paudis arī bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs, viens no opozicionāriem, Anatolijs Gricenko, kurš iepriekš bija izteicies, ka personīgi dosies aizstāvēt cilvēkus, ja “bandīti nāks iznīcināt Maidanu un nogalināt cilvēkus”.
Sevastopole gatavojas atšķelties
Ukrainas mediju sniegtā informācija apliecina, ka protesti turpina izplesties arī uz valsts austrumu apgabaliem. Ukrainas ziņu aģentūra “Unian” informē, ka protestētāji ieņēmuši ziemeļaustrumos esošās Sumi pilsētas domi un tās vadību pārņēmis vietējais deputāts no opozīcijas partijas “Tēvzeme”. Vairāki tūkstoši demonstrantu mēģināja ieņemt arī Zaporožjes pašvaldības ēku, taču viņiem to neļāva izdarīt milicijas vienības. Demonstrācijas aizsākušās arī pie Dņepropetrovskas un Odesas pašvaldību ēkām. Harkovā demonstrācijas laikā protestētājiem uzbrukuši ar beisbola nūjām bruņojušies jauni vīrieši. Pēc pēdējām ziņām, Ukrainas opozīcija varu pārņēmusi vairāk nekā desmit vietējās pašvaldībās.
Tikmēr vairākas promaskaviskās organizācijas Sevastopolē paziņojušas, ka gadījumā, ja Ukrainā vara tiks gāzta, tās ir gatavas pieprasīt apgabala atdalīšanos no pārējās valsts un izveidot Mazkrievijas federālo valdību ar orientāciju uz Krieviju.
