×
Mobilā versija
+9.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
17. janvāris, 2018
Drukāt

Kādas iespējas skolēniem piedalīties barikāžu atceres dienu aktivitātēs?

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Ilustratīvs attēls

Lauma Mīlīga, Jaunjelgavas vidusskolas direktore: “Piektdien Jaunjelgavas Liepu parkā pie barikāžu ugunskura svinīgi jaunsargos uzņems trīs skolu – Seces, Daudzeses un Jaunjelgavas – jauniešus. Pasākumu kuplinās Skrīveru, Kokneses un Aizkraukles skolēnu jaun-sargu vienības. Skolēniem būs iespēja ne vien klausīties barikāžu dalībnieku atmiņas, bet arī parunāties ar viņiem. Ne mazāk interesanta būs tikšanās ar ģenerāli Juri Vectirānu, jaunsargu instruktoriem un Jaunjelgavas novada domes vadību.”

 

Lāsma Petermane, Nīcas vidusskolas direktore: “Mēs saviem bērniem cenšamies rast iespēju barikāžu atceres dienās izpausties radoši. Ļoti aizraujoša vienmēr bijusi simboliskā barikāžu celšana no sniega, diemžēl šobrīd daba mūs vēl nav iepriecinājusi. Toties jau pagājušajā nedēļā skolas muzejā tika izvietota Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ceļojošā izstāde. Tagad iespēja iepazīties ar bagātīgo vēstures atspoguļojumu, ieskaitot barikāžu laiku, ir ne tikai mūsu saimei, jo esam uzaicinājuši atbraukt citu skolu, piemēram, Rucavas, Sikšņu, pedagogus un skolēnus. Muzeja vadītāja skolotāja Sandra Pankoka strādā ar ļoti lielu entuziasmu, ir apkopotas barikāžu dalībnieku atmiņas, tagad barikāžu dienu nodarbībās, kurās skolēniem jāveic interesanti uzdevumi un jāsagatavo izpētes materiāli, iesaistās arī barikāžu dalībnieki, tajā skaitā bērnu vecāki un vecvecāki.”

 

Imants Slišāns, Baltinavas vidusskolas direktors: “Barikāžu elpa mūsu mācību iestādē jūtama visu nedēļu. Jau ienākot skolā, bērni uzreiz nokļūst it kā tālo dienu vidē – foajē piesaista stilizēts barikāžu ugunskura atveids. Pagājušajā gadā visi kopā skolas paaudžu centrā skatījāmies filmu “Tēvu barikādes”, šogad visās klasēs notiek barikāžu dienu pārrunas. Barikāžu tēma ietverta arī novada mācības stundā; tas ir fakultatīvs priekšmets septītās klases skolēniem.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+