Mobilā versija
+11.5°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
11. jūnijs, 2017
Drukāt

Vai bāriņtiesas būtu jāpārņem valsts pārraudzībā? (7)

Foto - Agnese Gulbe/LETAFoto - Agnese Gulbe/LETA

Inguna Ebela, organizācijas "Glābiet bērnus" priekšsēdētāja

Inguna Ebela, organizācijas “Glābiet bērnus” priekšsēdētāja: “Bāriņtiesām jābūt pilnīgi neatkarīgām. Tās nedrīkst būt atkarīgas no pašvaldībām, kas maksā to darbiniekiem algas. Gadu gadiem mēs esam sastapušies ar konkrētiem precedentiem, kad bāriņtiesas nevar rīkoties bērna labākajās interesēs, neapdraudot savus vai savu darbinieku ienākumus vai viņu attiecības ar kaimiņiem, pagasta vai mazpilsētas iedzīvotājiem, jo mazās apdzīvotās vietās cits ar citu ir savstarpēji saistīti. Ja būtu valsts mandāts, tad lieta būtu pavisam citāda. Tad par bērna interesēm bāriņtiesa atbildētu pavisam citai institūcijai. Vienā rajonā ir daudz audžuģimeņu, citā to nav vispār – tās nereti ir sekas tieši bāriņtiesu neatkarības trūkumam.”

 

Laila Grāvere, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja: “Tas mazinātu reģionālās atšķirības starp bāriņtiesām finansiālajā un cilvēkresursu ziņā, kā arī veicinātu darba kvalitātes uzlabošanos, vienveidīgu praksi un bāriņtiesu neatkarību lēmumu pieņemšanā bērna interesēs. Pašlaik to var ietekmēt finansiāli apsvērumi, piemēram, bērnu ievieto valsts finansētā iestādē, lai pašvaldībai nebūtu izdevumu. Pastāv arī risks bāriņtiesas darba objektivitātei – piemēram, bāriņtiesas priekšsēdētājs un bērnunama vadītājs ir divu pašvaldības iestāžu vadītāji – kolēģi, līdz ar to bāriņtiesa bērnu tiesību ievērošanu 
iestādē pārbauda formāli.”

 

Valentīna Gluščenko, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve: “Prakse un pieredze ir pierādījusi, ka izmaiņas bāriņtiesu darbā patiešām ir nepieciešamas. Patlaban Latvijā ir 132 bāriņtiesas, kas ir mazāk, nekā jebkad ir bijis. Mazo pašvaldību bāriņtiesās gada laikā pieņem ļoti maz lēmumu, līdz ar to neveidojas prakse un pieredze. Savukārt lielo pilsētu bāriņtiesās ir milzīgs lietu apjoms, ļoti daudz klientu un saspringti termiņi. Turklāt vismaz tām personām, kuras pieņem lēmumus, būtu jābūt pilnīgi neatkarīgām un pašvaldībām nepiesaistītām – tas noteikti darbu sekmētu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Ja bāriņtiesas būs pilnīgi neatkarīgas, tad kas kontrolēs to darbu? Mums jau ir neatkarīga Latvijas banka, neatkarīgs tiesībsargs, neatkarīgi drošības dienesti. Pilnīga neatkarība kārdina un provocē uz nesodītības sajūtu.

  2. Valsts pati ar sevi netiek galā, ko vēl pārraudzīs !!!

  3. Ebela jānodod Tvaika ielas klīnikas pārraudzībā!

  4. Iedomājieties, kā tad tos bērnus grābs ārā no ģimenēm !!!
    Labāk domājiet, kā situāciju uzlabot, kamēr vēl ģimene pastāv !!!
    Pilnvaras lielākas – kādam tieši mērķim ?
    No raksta var saprast, ka pārāk maz ir audżu ģimenes – tātad pāräk maz ir bērni, kuriem vairs nav savas ģimenes, kuri vēl neskaitās bäreņi.

  5. Absolūti bezjēdzīga institūcija?

  6. Pravietisnejaukais Atbildēt

    Pilnīgā valsts pārraudzībā!

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Ko sagaidāt pēc noklausīto oligarhu sarunu publicēšanas?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (6)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+