Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. jūnijs, 2016
Drukāt

Barišņikovs Ņujorkā lētāks nekā Rīgā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Mihails Barišņikovs izrādē "Vēstule cilvēkam" režisora Roberta Vilsona režijā.

Andreja Žagara izveidotā Kultūras atbalsta un attīstības fonda darbība strauji uzņem apgriezienus – uz Rīgu rudenī brauks latviešu operdīva Kristīne Opolais, jau augustā – kādreizējais rīdzinieks, pasaulē slavenais baletdejotājs un tagad aktieris Mihails Barišņikovs –, taču sabiedrības acīs gadās pa kūlenim. Pēdējā laikā vairāki sabiedrībā pazīstami mākslas cienītāji pauduši sašutumu par augstajām biļešu cenām uz Mihaila Barišņikova monoizrādes “Vēstule cilvēkam” viesizrādēm, kas notiks no 3. līdz 7. augustam Nacionālajā operā, salīdzinot tās ar iespējām uz līdzīga līmeņa iestudējumiem tikt citās Eiropas valstīs. “Biļešu servisā” uz šo izrādi šobrīd nopērkamas biļetes, kas maksā no 70 līdz 220 eiro.

Izrāde “Vēstule cilvēkam” ikoniskā amerikāņu avangarda režisora Roberta Vilsona režijā ar lieliem panākumiem pagājušā gada jūlijā piedzīvoja pirmizrādi Itālijā. Šogad tā turpina pasaules turneju, kurā iekļauta arī Latvija. Iestudējuma pamatā ir izcilā poļu izcelsmes krievu baletdejotāja un horeogrāfa Vāclava Ņižinska 1919. gadā sarakstītās dienasgrāmatas.

 

Žagars nav rekordists

Teātra kritiķe Silvija Radzobe sociālajā tīklā “Twitter” raksta: “Šovakar īstenojies mans kvēls sapnis – nopirktas biļetes uz Vilsona “Faustu” Berlīnē. Ironiski – biļete kopā ar lidojumu un viesnīcu kopā maksā 206 eiro.” Kā sarunā ar mani precizēja kritiķe, “Berlīnes ansamblī” – vienā no teātriem Vācijā – tā paša Barišņikova monoizrādi iestudējušā režisora Vilsona cits iestudējums – “Fausts” – apmeklējams, nopērkot biļeti, sākot no 36 eiro. Salīdzinot visai ievērojamās cenu šķēres, kritiķe vaicā – vai, pēc Andreja Žagara domām, cena izrādēm ar Barišņikovu mūsu Operā ir adekvāta Latvijas ekonomiskajai situācijai? Vai biļetes varēs atļauties nopirkt teātra kritiķis, skolotājs, vai tās būs pieejamas vidusslānim? Atbildot tviterī, cits smej, ka šajā gadījumā organizatori Rīgā tēmējot uz jaunajiem krieviem kā dārgo biļešu pircējiem.

Projektu vadītāja Tija Ezeriņa atbild, ka puse no biļetēm jau izpirkta un, viņasprāt, interesantākais, ka vispirms “aizlidojušas” lētākās 30 eiro biļetes, kas būtu saprotams, taču kasēs tikpat kā neesot palicis arī pašu dārgāko biļešu (ielūkojoties vietnē bilesuserviss.lv, tomēr redzams, ka dārgās biļetes par 180 – 220 eiro ir vēl krietnā skaitā). Man arī šķiet, ka šis fakts netieši apstiprinoši atbild uz Silvijas Radzobes retorisko jautājumu. Bagātā elite ir apliecinājusi sevi un, protams, sabiedrība ķertin izķērusi lētākās biļetes, kuru vairs tikpat kā nav. Bet tās ap simt un vairāk eiro dārgās lielākajai daļai cilvēku gluži objektīvi šķiet par dārgu.

“Biļešu servisa” pārdošanas daļas vadītājs Kaspars Lācis apliecina, ka biļešu cenu ziņā Andreja Žagara fonds tomēr nav rekordists. Tūlīt jūnijā “Arēnā Rīga” uzstāsies pasaulē slavenā Anglijas grupa “Muse”, kas Latvijā viesosies jau trešo reizi, un biļetes maksās no 49 līdz 195 eiro. Kaspars Lācis pievērš uzmanību tam, ka mazākas ir cenu šķēres – augstākā cena ir zemāka nekā Barišņikova izrādei –, taču zemākā augstāka. Vēl viens salīdzinājums – novembrī tajā pašā “Arēnā Rīga” notiks Eltona Džona koncerti, uz kuriem biļetes maksās no 45 līdz 300 eiro. Vietā paskaidrot, ka biļešu cenu nosaka attiecīgā pasākuma organizators.

 

Lētākās biļetes izpirktas

Nevar nesaklausīt ironiju Jegora Jerohomoviča sacītajā tviterī: “Patīkami apzināties, ka Montekarlo Operā dārgākā biļete uz Barišņikovu/Vilsonu maksā 60 eiro, Rīgā – 250 eiro. Mēs protam pienācīgi novērtēt mākslu.”

“Runājot par minēto izrādes cenu Montekarlo, piebildīšu, ka 60 eiro ir zemākā biļetes cena,” norāda A. Žagars. Tiesa, pēc Montekarlo Operas mājaslapā pieejamās informācijas, par 60 eiro uz šo izrādi mēneša beigās var nopirkt biļeti zāles aizmugurē – zāle gan nav pārāk liela –, bet konstatēt, cik maksāja dārgākās biļetes, šobrīd vairs nevar, jo tās visas izpirktas. Izrāde “Vēstule cilvēkam” tika izrādīta maijā Madridē “Teatros del Canal”, un tīmeklī pieejamā informācija liecina, ka biļetes maksājušas 50 – 90 eiro. Savukārt vienā no Ņujorkas teātriem – BAM (Brooklyn Academy of Music), kur šī pati Vilsona izrāde tiks rādīta no 15. līdz 30. oktobrim, biļešu cena noteikta no 35 līdz 130 dolāriem (29 līdz 113 eiro).

Jautāts, vai, pēc viņa domām, cenas uz Barišņikova monoizrādi Operā atbilst Latvijas iedzīvotāju vidējai pirktspējai, Andrejs Žagars “LA” atbild visnotaļ izsmeļoši: “Lētākās biļetes cena bija 30 eiro. Kopš brīža, kad biļetes ir pieejamas tirdzniecībā, izpirkta vairāk nekā puse uz monoizrādi pieejamo biļešu. Vēlos piebilst, ka ir izpirktas gan lētākās, gan dārgākās biļetes.”

A. Žagars uzskata, ka Latvijas biļešu cenas nevar salīdzināt nedz ar Itālijas Spoleto festivālu, nedz ar Montekarlo Operas cenām, jo nav zināmi šo pasākumu un organizatoru finansēšanas modeļi. “Iespējams, šiem organizatoriem ir pieejams valsts, pašvaldību finansējums, mecenātu atbalsts utt. Vienlaikus jārēķinās, ka noteikta līmeņa mākslinieku uzstāšanās organizatoriskās izmaksas ir augstas, kas arī veido biļešu cenas,” viņš uzsver. Piemēram, biļetes uz Bavārijas Radio simfoniskā orķestra koncertu diriģenta Marisa Jansona vadībā, ko organizēja Latvijas Nacionālā opera un balets, maksāja no 30 līdz 200 eiro, uz Dmitrija Hvorostovska un Elīnas Garančas koncertu, ko organizē “Art Forte”, no 40 līdz 200 eiro, savukārt uz Londonas simfoniskā orķestra koncertu sera Antonio Papano vadībā, kas nule norisinājās Latvijas Nacionālajā operā un ko organizēja “Latvijas koncerti”, – no 30 līdz 150 eiro.

Skaidrojot biļešu cenu veidošanos, A. Žagars norāda, ka Barišņikova viesizrādes “Vēstule cilvēkam” netiek finansētas no valsts vai pašvaldības līdzekļiem, turklāt šādiem vērienīgiem projektiem biļešu pārdošanas ieņēmumi nesedz visus izdevumus, tāpēc tiek piesaistīti papildu atbalstītāju finanšu līdzekļi. “”Vēstule cilvēkam” jeb “Letter to a Man” autortiesības pieder divām kompānijām – “Baryshnikov Productions” un “Change Performing Arts” –, kuras pārstāv izpildītāju Mihailu Barišņikovu un režisoru Robertu Vilsonu. Kopējās izmaksas veido honorārs māksliniekiem, autortiesību atlīdzības, Nacionālās operas telpu īre uz septiņām dienām, ceļa un viesnīcas izdevumi 15 kompānijas tehniskajiem un administratīvajiem darbiniekiem un dienas naudas uz astoņām dienām 15 cilvēkiem. Būtisku izmaksu daļu veido īpašu gaismas un skaņas tehnoloģiju nodrošināšana un īre no ārvalstīm, kuras Latvijā nav pieejamas.”

 

Dārga Operas īre

Savukārt “Latvijas koncertu” valdes loceklis Guntars Ķirsis atklāj, ka, piemēram, Londonas Simfoniskā orķestra koncertam vislielākā naudas summa tērēta aviobiļetēm un honorāriem 105 cilvēkiem. Tad sekojuši izdevumi tehniskajam transportam – mūzikas instrumentu pārvadāšanai –, viesnīcas izdevumiem, nodokļu nomaksai (23%), operas telpu un pakalpojumu īrei. “Atšķirībā no Andreja Žagara fonda, kas ir privāts nodibinājums un var likt tādas cenas, kā vien vēlas, mums kā valsts institūcijai jārūpējas par kultūras pasākumu pieejamību. Protams, pēc pasākuma nedrīkstam nonākt mīnusos. Lielākās pozīcijas ir operas telpu īre, kas prasa gandrīz 10 tūkstošus eiro, vairāki tūkstoši aiziet valstij nodokļos, visas iepriekšminētās pozīcijas tiek apliktas ar PVN, kas, manuprāt, vispār ir liels absurds,” situāciju izklāsta G. Ķirsis.

Taču gribas arī salīdzināt gaidāmo notikumu ar tā paša Barišņikova monoizrādi Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) – Alvja Hermaņa režisēto “Brodskis/Barišņikovs”, kuras biļešu cenas bija no 15 līdz 90 eiro. Protams, Alvis Hermanis ir JRT mākslinieciskais vadītājs, ko vairs nevar teikt par Andreju Žagaru Operas sakarā, turklāt teātris un opera jau pats par sevi ir dažādi lielumi, taču, no otras puses, tā vien gribas jautāt – kāpēc monoizrādei jānotiek uz Operas skatuves? Vai tā gluži vienkārši nebūs par lielu? Arī “Brodskis/Barišņikovs” tā īsti baudāms bija labi ja līdz JRT zāles vidum.

 

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+