Valstiskuma atjaunošana atsver daudzas kļūdas. Saruna ar Jāni Škaparu 12
Šomēnes apgādā “Zelta grauds” iznākusi pazīstamā sabiedriskā darbinieka un politiķa Jāņa Škapara otrā grāmata “Barjerskrējiens”, kurā viņš, apkopojot gan 80. gados pašrocīgi rakstītās dienasgrāmatas fragmentus un dokumentus, gan vēlākajos gados tapušās piezīmes un apceres, sniedzis liecību par laiku, kad bija sabiedrībā iecienītā laikraksta “Literatūra un Māksla” galvenais redaktors. Nacionālajā bibliotēkā līdz vasaras vidum apskatāma arī tematiska izstāde, veltīta laikraksta izdošanai un sešpadsmit Škapara darba gadiem.
– “Barjerskrējienā” tas skrējējs ir Jānis Škapars. Bet kas bija tās barjeras, kurām viņam bija jātiek pāri?
– Vispirms paskaidrošu, ka ideju šādam grāmatas nosaukumam man pameta pirmā izdevuma redaktore, par ko esmu viņai pateicīgs. Kad pats sāku domāt par to, atklāju, ka manas pirmās barjeras, kurām bija jātiek pāri, slēpās manī pašā. Es esmu nācis no laukiem Tukuma pusē, uzaudzis vienkāršu zemnieku ģimenē, kur par pārāk augstām lietām nerunāja, zemniekiem bija jāmēž kūts un jāsēj rudzi. Ne tikai rakstīšanai, pat lasīšanai atlika maz laika. Tāpēc pirmās barjeras man bija jāpārvar izglītības un kultūras laukā, kurā bija lieli robi.
