Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. aprīlis, 2016
Drukāt

Migrējošie putni nodara arvien lielākus postījumus, zaudējumi sasniedz desmitiem tūkstošu eiro (3)

Foto - Linda DombrovskaFoto - Linda Dombrovska

Šogad migrējošie putni lauku sējumos esot īpaši postoši – ne tikai sadīgušos graudaugu asnus noēd, bet tos arī izmīņā un sāk baroties ar iesētajiem vasarājiem, zina teikt lauksaimnieki. Pērn kompensācijas izmaksātas ne vien par sējumiem, bet arī zivīm nodarīto skādi un lāča postījumiem. Tā Vidzemē lācis bija izpostījis 35 bišu saimes un to saimnieks saņēma 8800 eiro. Pavisam kopā pagājušajā gadā kompensācijās izmaksāti 189 tūkstoši eiro, tajā skaitā augkopībā 112,7 tūkstoši eiro. No augkopības kultūrām visvairāk cietušas pupas – 275,75 ha jeb 36%, bet vismazāk kukurūza – 15 ha jeb 2%. 2015. gadā pavisam kompensācijas izmaksātas 86 gadījumos, bet pāris pieteicējiem skāde netika segta, jo postījumu apjoms bija maznozīmīgs, “LA” uzzināja Valsts vides dienestā (VVD).

Būs mazāka raža

Vidzemes z/s “Robežnieki” saimniece Ieva Alpa-Eizenberga stāsta, ka pirmoreiz zosu bars atlidojis 20. martā un kopš tā laika viņas laukos ganās trīs milzīgi zosu bari, kas posta sējumus. Vienā no ziemāju laukiem, kura platība ir 9 ha, zosis izpostījušas aptuveni 5 ha, nodarot skādi 60 – 100% apmērā, kas ir ļoti nopietni bojājumi. Saimnieki darījuši visu, lai no šī lauka rudenī varētu ievākt vidēji 4,5 t/ha, bet šobrīd var cerēt tikai uz 2 t/ha. Kur mitrāks, tur lauki esot izmuļļāti, bet sausākās vietās zosis barojas un fotosintēze vairs nenotiek, augi vairs neaug. Šobrīd tiek sēti vasarāji un Ieva Alpa-Eizenberga novērojusi, ka putni prom nelaižas, bet pamazām dodas uz tikko apsēto lauku un no zemes lasa ārā tikko iesētos graudus. “Redzams, ka vasarāji sadīgs reti un palielināsies platības, kas cietušas no putnu uzbrukumiem,” saredz saimniece.

Pavisam ziemāji iesēti 100 ha platībā un, kā atzīst Ieva Alpa-Eizenberga, kopā ar vasarājiem tagad ir ap 300 ha, kuros jāgana zosis. “Kad pamostamies, izstaigājam laukus, vēlāk vēl vienu divas reizes dienā dodamies uz laukiem, un tā tās dienas paiet,” stāsta saimniece. Viņa uzskata, ka problēma slēpjas apstāklī, ka zemniekiem neļauj aizsargāt laukus. “Bise būtu laba mācība šiem putniem. Bet mēs barojam zosis krieviem un somiem. Mums laukus neļauj aizsargāt!” viņa uzsver. Atšķirībā no Krievijas un Somijas Latvijā šaut zosis nav iespējams, jo tie ir migrējošie gājputni. Pagājušajā gadā 40% zaudējumu tika segti, bet šogad, palielinoties gājputnu postījumiem, var pieaugt iesniegumu skaits un naudas visiem zemniekiem par nodarīto skādi var nepietikt, pieļauj zemniece. Alpa-Eizenberga nav vienīgā zemniece, kuru piemeklējis šis posts.

Arī Brocēnu novadā saimniekojošais Uldis Ķirsis stāsta, ka migrējošie putni laukiem nodara lielu skādi – iepriekš sadīgušos asnus nograuza zosu bari – ap 1500 – 2000 putnu, toties šobrīd jaunās rapšu lapiņas ar visiem pumpuriem nokopj gulbji. Tomēr lielāku kaitējumu par putniem nodara staltbrieži – šogad tie izminuši un nograuzuši ap 60 – 70 ha ziemas rapšu, kas būs jāpārsēj ar vasarājiem. “Tie ir reāli zaudējumi – sēkla, darbs, neiegūtā raža,” stāsta “Rāvu” saimnieks. Lai cūkas nepostītu kukurūzu, “Rāvas” 60 ha lauku esot apjozuši ar žogu, taču dzīvnieki ir gudri un tiek klāt sējumiem. Tomēr viņš negrasās prasīt kompensācijas, jo tam neesot ne laika, ne gribēšanas. Tā kā saimnieks ir mednieks, viņš izmanto šīs iespējas dzīvnieku skaita samazināšanai. “Cūkas var medīt bez ierobežojumiem, bet staltbriežu medīšanai licenču varēja būt vairāk. Tiesa, staltbriežus varam medīt mēnesi agrāk – jau no 15. jūlija,” stāsta lauksaimnieks. Der gan paskaidrot, ka kompensācijas maksā tikai par migrējošo, nemedījamo un aizsargājamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauku saimniecībām.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. lauksaimniecību kā nozari vispār vajag likvidēt. Nekā cita nedzird kā tikai vienu vienīgu brēkšanu pēc kompensācijām un subsīdijām, un rezultātā vasaras vidū pērkam dilles no Gruzijas un kāļus no Holandes (!), jo, redziet, nekas neatmaksājas audzēt. Ko tad galu gala uzturam par nodokļu maksātāju naudu? Pie šādiem izdevumiem visiem Latvijas veikaliem vajadzētu būt pilniem ar vietējo pārtiku, bet nekā, kas tev deva!

  2. Par zaļajiem! Prozit!

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (6)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+