Publicitātes foto

Baroka mūzikas pērles kopā ar Elīnu Šimku un Sergeju Jēgeru 4

Senās mūzikas festivālā 11. jūnijā Rundāles pils Baltajā zālē dziedātāju Elīnas Šimkus un Sergeja Jēgera, kā arī Rīgas Doma zēnu kora un baroka orķestra “Collegium Musicum Rīga” izpildījumā varēs klausīties Džovanni Batistas Pergolēzi un Georga Frīdriha Hendeļa skaņdarbus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

“Aicinām jūs uz brīnišķīgu koncertu. Koncerta sākumā jums būs iespēja noklausīties dažas burvīgas, virtuozas baroka ārijas manā izpildījumā, bet tad man pievienosies mans mīļais kolēģis Sergejs Jēgers uz Pergolēzi “Stabat Mater”,” aicina Elīna Šimkus. Savukārt kontrtenors Sergejs Jēgers neslēpj prieku par šo koncertu un muzicēšanu kopā ar Elīnu: “Kā vienmēr ir prieks pēc ilgāka laika pārtraukuma muzicēt kopā ar Elīnu šajā skaistajā koncertā. Kopā ar mums muzicēs orķestris “Collegium Musicum Riga” un tā mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs, kā arī Rīgas Doma zēnu koris un diriģents Mārtiņš Klišāns.”

Šajā reizē koncertprogrammas centrā ir Džovanni Batistas Pergolēzi opuss “Stabat Mater”. Īpašs ir ne tikai atskaņotais skaņdarbs, bet arī stāsts par tā autoru Pergolēzi. Divdesmit seši gadi – tāds bija komponistam atvēlētais laiks šajā saulē. Dilonis, kas kā ēna komponistam sekojis jau kopš bērnības, kļūst liktenīgs brīdī, kad cilvēkbērns uzplaucis kā zieds un nobriedis kā dzīvei, tā idejām. “Tikai Visaugstākā ziņā palicis, ar kādiem meistardarbiem pasauli pārsteigtu Pergolēzi spalva, ja nebūtu tā nesaudzīgā – ja vien… Par spīti šim skumjajam faktam, ieklausoties Pergolēzi vitālajā mūzikā, viens nu ir skaidrs: arī mazs mūžs jāprot nodzīvot ar vērienu, un to nu viņš darījis pārpārēm. Par slavu, cieņu un atzinību jaunajam censonim nav nācies sūdzēties ne dienu – viņa karjera bijusi strauja un žilbinoša. Pergolēzi mūzika skanējusi visnozīmīgākajos tā laika mūzikas tempļos jau tad, kad tās autoram bijuši nepilni divdesmit,” atklāj pasākuma pārstāve Rinta Bružēvica un piebilst: “Pašā jaunības plaukumā iesoļojot Aizsaules mūzikas dārzos, līdzās citiem lieliskiem darbiem viņš atstājis arī mūzikas skaņās iešifrēto testamentu, faktiski – rekviēmu, ko rakstījis pats sev: “Stabat Mater” ir Pergolēzi pēdējais darbs, tapis 1736. – viņa dzīves pēdējā gadā – Pocuolli franciskāņu klosterī netālu no Neapoles, kur komponists dzīvoja cerībās izveseļoties no diloņa. Cēlais stāsts sacerēts ar Jakopo Benedeti tekstu pēc 14. gadsimtā dzīvojušā mūka Jakopones da Todi atklāsmēm par nelielo, bet ļoti nozīmīgo Bībeles epizodi, kurā Svētā Jaunava Marija izdzīvo sava dēla Jēzus Kristus nāvi pie krusta.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Koncertā skanēs arī vēl citi baroka laika mūzikas šedevri, tostarp slavenā Morganas ārija no Hendeļa operas “Alčīna”.

Varbūt noder!!

11.VII 16.00 Rundāles pils Baltajā zālē

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, wwwbilesuparadize.lv

Cena: EUR 20

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.