Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. septembris, 2012
Drukāt

Barozu aizstāv Eiropas federācijas ideju

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Finanšu krīze Eiropas Savienībā veicinājusi populismu un ekstrēmismu, un ekonomisko likstu pārvarēšanai bloka valstīm nepieciešams tuvināties, izveidojot nacionālu valstu federāciju, tā uzrunā Eiropas Parlamentam vakar pauda Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu.

 

 

Viņš gan piebilda, ka neaicina veidot kādu “supervalsti”, taču ciešāka bloka dalībvalstu sadarbība ļautu pasargāt ES no finanšu un politiskajiem satricinājumiem nākotnē.

“Nebaidīsimies no šiem vārdiem – mums jāvirzās nacionālu valstu federācijas virzienā. Tas ir mūsu politiskais horizonts. Tam ir jānosaka mūsu darbs nākamajos gados,” uzrunā eiroparlamentāriešiem sacīja Barozu. “Mums nepieciešama demokrātiska nacionālo valstu federācija, kas var risināt mūsu kopīgās problēmas.” Vienlaikus EK prezidents piebilda, ka “valstu suverenitāte jādala tā, lai katra valsts un katrs tās pilsonis saglabātu kontroli pār savu likteni”.

Barozu runas par federatīvu Eiropu, visticamāk, aizsāks diskusiju vilni. Kamēr dažviet Eiropā komisijas prezidenta izteikumi varētu radīt sajūsmu, skats uz šādu ideju galvenokārt ir piesardzīgs, vairākumam valstu valdību nevēloties teikšanu pār to iekšējām lietām atdot Briselei. Līdz 2014. gada EP vēlēšanām Barozu gatavojas iepazīstināt ar konkrētām idejām, kā izmainīt ES līgumus, lai veidotu ciešāku politisko savienību jeb, kā viņš to nosauca savā uzrunā, “sava veida Eiropas Savienotās valstis”.

 

Pagaidām viņa ieceres šķiet pārāk nekonkrētas, taču šī uzskatāma par pirmo reizi, kad Barozu publiski aizskāris vienu no visjūtīgākajiem ideoloģiskajiem jautājumiem ES iekšienē – federālas Eiropas ideju.

 

Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere norāda, ka Barozu ir aizrautīgs runātājs, un arī šoreiz viņa konkrētību EK prezidenta runā nav sadzirdējusi. Taujāta par nostāju pret federālu Eiropu, I. Vaidere norādīja, ka viņai nav radusies pārliecība, ka Briseles birokrātija var atrisināt katras valsts un visas savienības problēmas ātrāk un labāk nekā dalībvalstis atsevišķi. Eiroparlamentāriete norāda, ka no komisijas gribētu sagaidīt konkrētus priekšlikumus, kā virzīties uz priekšu. “Jābūt piesardzīgiem pret pārmērīgu uzticēšanos Briseles birokrātijai. Jāskatās, kā izveidot sistēmu, kurā nacionālās valstis darbotos saskaņā ar maksimāli vienotiem noteikumiem,” skaidro I. Vaidere.

Jau sen tiek apspriesta ideja, ka ES valstis kontroli pār saviem nacionālajiem budžetiem varētu nodot Briselei. Taču arī šeit, pēc I. Vaideres domām, nevajadzētu krist galējībās. “Brisele nedrīkstētu norādīt, kur mēs tieši novirzām savus izdevumus. To mēs paši zinām labāk. Tiesa, Briselei stingri jākontrolē, lai dalībvalstis ievērotu Māstrih­tas kritērijus, un tai jāiejaucas, tiklīdz noteikumi tiek pārkāpti. Bez harmonizētas fiskālās politikas eiro nevar pastāvēt. To spīdoši pierādīja valstu blēdīšanās un kritēriju neievērošana, kas noveda pie eiro krīzes,” norāda eiroparlamentāriete.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+