Barozu uzrunu peļ un attaisno 0
Ar dažādu reakciju gammu uztverta Eiropas Parlamentā (EP) notikusī Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barozu uzruna par stāvokli Eiropas Savienībā (ES), lielākoties viņam pārmetot pārāk lielu optimismu.
EK līdera domām par to, ka izaugsme ir acu priekšā, un arī vērojumiem, ka krīzes visvairāk sistajās valstīs – Grieķijā, Spānijā, Kiprā – ir redzamas uzlabošanās pazīmes, oponēja EP Sociālistu un demokrātu grupas prezidents Hanness Svoboda, sakot, ka glāze joprojām ir pustukša. “Jūs runājāt par aizvien pieaugošu investoru uzticību, taču sakiet, kādēļ ir tik zema iedzīvotāju uzticība. Par to arī ir jāatbild Eiropas Komisijai. Nesen Grieķijas premjerministrs Antonis Samarass runāja par Grieķijas atveseļošanos. Ar 60 procentiem joprojām bez darba esošu jaunu cilvēku, esot vēl viena jauna atbalsta meklējumos Grieķijai, kurš te var runāt par atveseļošanos? Vai jūs zināt, Barozu kungs, cik daudz jaunu darba vietu pēdējos mēnešos atvērtas Spānijā? Trīsdesmit viena – tas ir skandāls!” tā sacīja H. Svoboda, uzsverot, ka taupības pasākumi arvien palielina plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, ziemeļiem un dienvidiem.
Savukārt Liberāļu grupas līderis Gijs Verhovstads kritizēja EK prezidenta uzrunu par nepietiekamiem piedāvājumiem un stratēģiju krīzes risināšanai un uzsvēra, ka šobrīd nav laiks pašapmierinātībai. “Manuprāt, virkne svarīgo lietu, iespējams, pat pašu svarīgāko, lai šo krīzi izbeigtu, vēl nav izdarītas. Mums skaidri un gaiši ir jāpasaka, šī krīze nav beigusies.
Šīs pirmās atveseļošanās zīmes tikai rāda , ka esam nonākuši pašā krīzes dibenā, un līdz ar to šie skaitļi iezīmē jaunas krīzes fāzes sākumu. Mēs riskējam ieiet ilgas stagnācijas, lēnas izaugsmes un ilga bezdarba posmā,” tā G. Verhovstads, piebilstot, ka neliela atveseļošanās ir vērojama, taču nebūtu taisnīgi raudzīties tikai uz pozitīvajām tendencēm.
Savukārt zaļie pārmeta, ka Eiropas Savienībā novārtā atstāta klimata politika un tagad Brisele grasās atbalstīt atomenerģiju un ogļu rūpniecību. “Arī kopējās lauksaimniecības politikas reforma ir netaisnīga un neekoloģiska,” sacīja Zaļo grupas līdere Rebeka Harmsa.
Kā allaž ar asiem vārdiem neskopojās arī eiroskeptiķi un īpaši Naidžels Faradžs no grupas “Brīvības un demokrātijas Eiropa”, sakot, ka novērtē Ž. M. Barozu konsekvenci ar augstāko atzīmi, tomēr tā esot radījusi ciešanas daudziem, piemēram, Vidusjūras reģionā, kur bezdarbs sasniedz 50 procentus.
Eiropas Komisijas līderis gan atspēkoja šos pārmetumus, norādot, ka pārāk daudz pārmet Eiropas Savienībai, taču krīzē vainojama nevis organizācija, bet gan pašu dalībvalstu valdības, kas nav spējušas īstenot prātīgu finanšu un ekonomikas politiku. Līdzīgi izteicās arī viņa partijas biedrs, Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Žozefs Dols, sakot, ka krīzes iemesls nav Eiropa un, ja Eiropu kaut kur varētu vainot, tad vienīgi tajā, ka tā ir palīdzējusi izdzīvot.
Eiropas Parlamenta vadītājs Martins Šulcs, vēlāk preses konferencē lūgts komentēt, vai arī Ž. M. Barozu runu uzskata par pārāk optimistisku, atbildēja diplomātiski, norādot, ka saklausījis gan kritiskas, gan pozitīvas notis.
Uz EK līdera runu reaģējusi arī ārvalstu prese. Spānijas interneta portāli uzsvēruši, ka Ž. M. Barozu aizstāvējis Spāniju, saskatot tajā pozitīvas tendences, savukārt britu raidorganizācija BBC pēc uzrunas no EK līdera uzzinājusi, ka viņa pārmetums par nacionālo valdību tendencēm novelt neizdarītas lietas uz Eiropas pleciem veltīts arī Apvienotajai Karalistei. Raidorganizācija arī izcēlusi, ka Ž. M. Barozu uzrunā paredzējis labus rezultātus Lielbritānijas Neatkarības partijai gaidāmajās EP vēlēšanās, kas vēlas karalistes izstāšanos no ES, un aizrādījis konservatīvajiem britu politiķiem sliekšanos eiroskepticisma virzienā.
Jāpiebilst, ka šī bija pēdējā Ž. M. Barozu uzruna par Eiropas Savienības stāvokli pirms pavasarī gaidāmajām EP vēlēšanām un jaunā EK sastāva izraudzīšanās.
