Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. februāris, 2013
Drukāt

Bārzdiņš: Strikti jānodala valsts finansētie un maksas medicīnas pakalpojumi

Foto - LETAFoto - LETA

Medicīnas nozares sakārtošanai ir jānosaka stingras robežas starp valsts finansēto medicīnu un maksas medicīnu, biznesa portālam “Nozare.lv” apgalvoja klīnikas “Premium Medical” valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš.

Viņš norādīja, ka patlaban šīs robežas ir izplūdušas, radot iedzīvotājiem nesaprotamu situāciju, kad valsts medicīnas iestādēs, kompensējot nepietiekamo valsts finansējumu, var saņemt pakalpojumus par maksu, tādējādi apejot rindas. Savukārt privātajām medicīnas klīnikām, kas pārsvarā pakalpojumus piedāvā par maksu, tiek piešķirtas arī valsts finansējuma kvotas.

“Kad iedalītās kvotas ir beigušās, slimnīcas piedāvā ilgu gaidīšanas rindu, atsevišķām manipulācijām – līdz pat sešiem mēnešiem. Protams, pacientam šādos gadījumos ir tiesības vērsties citā ārstniecības iestādē. Ja laika gaidīšanai rindā nav vai palīdzība nepieciešama ātrāk, pacients izvēlas saņemt nepieciešamo medicīnas pakalpojumu par maksu,” skaidroja Bārzdiņš.

Valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi tiek sniegti arī lielā daļā privāto medicīnas klīniku.

“Apstākļos, kad valsts veselības aprūpes iestādēs ir rinda nevis uz nepieciešamajiem resursiem – ārstiem un medicīnas iekārtām -, bet rinda ir uz naudu šī resursa izmantošanas apmaksai, privātajam sektoram medicīnā nevajadzētu pretendēt uz valsts finansējumu,” teica Bārzdiņš.

Izņēmums būtu jomas, kur valsts finansētajai medicīnai pietrūkst pašu resursu vai privātais sektors var piedāvāt reāli zemāku cenu. Salīdzinoši viegli pieejamais valsts finansējums privātajam sektoram mazina nepieciešamību attīstīt medicīnas pakalpojumu eksportu – jomu, kur Latvijai ir ļoti liels potenciāls.

Situācijā, kad valsts finansējums ir ļoti ierobežots, būtu strikti jāizvērtē, vai valsts kvotas nepieciešamas privātajām medicīnas iestādēm, teica Bārzdiņš, piebilstot, ka privātās klīnikas darbs atšķiras no valsts medicīnas sistēmas, tās darba modeļa, tādēļ šo sfēru neskaidrās robežas apgrūtina gan pakalpojumu pieejamību, gan pakalpojumu sniedzēju darbu.

Kā ziņots, “Premium Medical” 2011.gadā strādāja ar 266 805 latu apgrozījumu un 154 297 latu zaudējumiem, 2010.gadā – ar 291 927 latu apgrozījumu un 57 770 latu zaudējumiem, liecina “Firmas.lv” informācija.

SIA “Premium Medical” dibināta 2007.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 100 020 lati. Klīnika pilnībā pieder privātai investīciju grupai “Nordic and Baltic Property Group”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+