Latvijā
Novados

Kuldīgas novada peldbaseins – par daudz izšķērdīgs. Pašvaldības dzīvo pāri saviem līdzekļiem?1


Kuldīgas novada sporta skolas komplekss un baseins tika atklāts 2017. gada novembrī, un kuldīdznieki tad lepojās, ka tas ir arhitektoniski neierasts objekts, jo nācās līdzās senajām ēkām pilsētas vēsturiskajā centrā uzbūvēt pilnīgu jaunu celtni baseina vajadzībām – kā vizuālais līdzinieks tam ticis atrasts senais Kuldīgas šķūnis. Kopējās projekta izmaksas – 3,28 miljoni eiro, no tiem aizņēmums – 2,9 miljoni, domes līdzfinansējums – 47 tūkstoši, valsts budžeta dotācija – 336 tūkstoši eiro. Tikmēr Valsts Kontrole Kuldīgas pašvaldībai aizrāda, ka tā pirms projekta īstenošanas neesot vērtējusi ietekmi uz pašvaldības budžetu. Valsts Kontrole lēš, ka objekta izdevumi 2018. gadā gandrīz trīs reizes pārsniedza ieņēmumus, peldbaseina ieņēmumiem vidēji mēnesī sasniedzot vien astoņu tūkstošus eiro.
Kuldīgas novada sporta skolas komplekss un baseins tika atklāts 2017. gada novembrī, un kuldīdznieki tad lepojās, ka tas ir arhitektoniski neierasts objekts, jo nācās līdzās senajām ēkām pilsētas vēsturiskajā centrā uzbūvēt pilnīgu jaunu celtni baseina vajadzībām – kā vizuālais līdzinieks tam ticis atrasts senais Kuldīgas šķūnis. Kopējās projekta izmaksas – 3,28 miljoni eiro, no tiem aizņēmums – 2,9 miljoni, domes līdzfinansējums – 47 tūkstoši, valsts budžeta dotācija – 336 tūkstoši eiro. Tikmēr Valsts Kontrole Kuldīgas pašvaldībai aizrāda, ka tā pirms projekta īstenošanas neesot vērtējusi ietekmi uz pašvaldības budžetu. Valsts Kontrole lēš, ka objekta izdevumi 2018. gadā gandrīz trīs reizes pārsniedza ieņēmumus, peldbaseina ieņēmumiem vidēji mēnesī sasniedzot vien astoņu tūkstošus eiro.
Foto no kuldiga.lv

Valsts kontrole uzskata, ka pašvaldības bieži dzīvo pāri saviem līdzekļiem, būvējot dārgus peldbaseinus un stadionus.

Kuldīgas novada peldbaseins – par daudz izšķērdīgs

Valsts kontrole (VK) nesen pabeigusi revīziju, lai pārliecinātos, cik lietderīgi 15 pašvaldības ir izmantojušas savas infrastruktūras attīstībai Valsts kasē aizņemto finansējumu.

Līdz šim ik gadu Valsts budžeta likumā pašvaldību aizņēmumiem bija paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā esot ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedzot budžeta noteikto limitu.

Turklāt prakse liecinot, ka tiekot apstiprināti gandrīz visi aizņēmuma pieteikumi pat tad, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību.

VK departamenta direktors Edgars Korčagins skaidroja, ka revīzijas laikā no 2015. līdz 2019. gadam pašvaldības ir ieguldījušas lielas naudas summas tieši peldbaseinu būvniecībā. Viens no piemēriem, kur nav bijis pārdomāts naudas ieguldījums, esot Kuldīgas novada peldbaseins.

Kuldīgas novada pašvaldība pirms projekta īstenošanas neesot vērtējusi tā ietekmi uz pašvaldības budžetu. Objekta izdevumi 2018. gadā gandrīz trīs reizes pārsnieguši ieņēmumus, peldbaseina ieņēmumiem vidēji mēnesī sasniedzot vien astoņus tūkstošus eiro.

Kuldīgas novada pašvaldības vadītāja Inga Bērziņa sacīja, ka viņa atzinīgi vērtējot VK iepriekš veiktās revīzijas, jo, kopīgi strādājot, daudzās pozīcijās pašvaldības darbs ir uzlabojies. Taču esot tādi aspekti VK atzinumos, kuriem pašvaldība negribot piekrist, un viens no tiem ir kritika, kas vērsta pret nelietderīgi izmantotajiem līdzekļiem peldbaseina būvniecībai.

I. Bērziņa: “3,2 miljoni eiro tika ieguldīti ne jau tikai peldbaseina izbūvē, bet gan vesela pilsētas kvartāla atjaunošanā – gan sporta zāles, internāta jeb dienesta viesnīcas, arī riteņbraukšanai nepieciešamās infrastruktūras atjaunošanā. Tāpēc nav korekti visas šīs izmaksas attiecināt tikai uz peldbaseinu.

Citās vietās ir ieviesta prakse, ka skola maksā par savu audzēkņu peldēšanas nodarbībām peldbaseina uzturētājam, bet Kuldīgā tā nenotiek. Ne sporta skolas, ne vispārizglītojošo skolu audzēkņi, ne arī seniori un citas iedzīvotāju grupas, kas mācās peldēt, to nedara, izdevumus sedz pašvaldība.

Bet, ja cilvēks grib papeldēt, piemēram, pēc darba, tad ir jāmaksā. Turklāt, salīdzinot aizvadītā gada piecus mēnešus ar šī gada tādu pašu laika posmu, baseina apmeklētāju skaits ir pieaudzis par deviņiem procentiem, bet ieņēmumi – par trim procentiem.

Pirms pāris gadiem, kad vecais peldbaseins bija slēgts, bet jaunais vēl nebija uzbūvēts, taču 2. klašu skolēniem peldēšanas nodarbības bija obligātas, vedām viņus uz Ventspili. Ja tiktu saskaitītas kopā tās naudas summas, ko tolaik iztērējām, tad droši var apgalvot, ka peldbaseins Kuldīgā atmaksājas.”

Kuldīgas sporta skolas direktors Agris Kimbors uzsvēra, ka peldbaseina lietderība ir jārēķina nevis ar skaitļu tabulām, bet gan kā ieguldījums sabiedrības veselībā. Peldbaseinu izmantojot arī Aizputes un Talsu novadu iedzīvotāji, tas esot noslogots no rīta līdz vakaram. “Galvenais lietderības kritērijs ir tas, ka bērni iemācās peldēt,” atzina sporta skolas direktors.

Jābūvē tur, kur ir vismaz 15 000 iedzīvotāju

Vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norādīja, ka neviens jau neesot pret to, ka Latvijā tiekot būvēti baseini un sporta stadioni: “Skaidrs, ka tie ir svarīgi infrastruktūras objekti, bet pastāv jautājums, vai tas ir izdarīts racionāli. Ideālā variantā taču gribētos, lai pie mājas ir piecu celiņu peldbaseins.

Bet ir taču kaut kādas saprātīgas robežas, pie kurām infrastruktūra ir noslogota. Latvijā taču neredzēsim piecpadsmit operas teātrus un piecdesmit vietas, kur notiek kardioķirurģiskas operācijas.

Jādomā par pieejamību tiem objektiem, kas varbūt ir desmit vai piecpadsmit kilometru attālumā. Nav vajadzības uzbūvēt baseinu vietā, kur dzīvo, piemēram, 500 cilvēku, un domāt, ka to noslogos.

Tas stāvēs tukšs, tur neviens nepeldēsies. Tas ir ļoti dārgs objekts un bezgalīgi lielas uzturēšanas izmaksas. Ir vajadzīgi vismaz 15 tūkstoši iedzīvotāju, pietiekama apmācības intensitāte, tad var nodrošināt augstu efektivitāti un ir jēga būvēt peldbaseinu.”

Pūce aicināja apsvērt peldbaseiniem alternatīvas iespējas. Piemēram, izveidot ielu vingrošanas laukumus. “Varbūt varam labāk aprīkot skolas sporta zāli, lai tā būtu izmantojama plašākām aktivitātēm pēc stundām. Šīs alternatīvās izmaksas būtu lētākas un vienlaikus arī efektīvākas,” uzskata ministrs.

Arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs aicināja pašvaldības meklēt saprātīgu līdzsvaru starp savām vajadzībām. “Nauda aiziet peldbaseinos, bet tajā pašā laikā varbūt ir daudz svarīgākas sociālās vajadzības. Mēs varam lepoties ar vienas Potjomkina sādžas izcilību, tikmēr viss pārējais ir novārtā,” sacīja Zakatistovs.

Rugāju novada pašvaldībai savi uzskati

VK kritika izskanēja arī Rugāju novada pašvaldības virzienā, jo tā ieguldījusi 849 818 eiro stadiona būvniecības projektā, kas sākts 2008. gadā, bet pabeigts 2013. gadā. Stadionā esot tādi parametri, kas atbilst profesionālu futbola sacensību rīkošanai. Tajā pašā laikā tikai 18 kilometrus no Rugājiem atrodas Balvu novads, kurā ir ilgstošas futbola tradīcijas un profesionāla futbola komanda un kas arī kopš 2011. gada plānoja būvēt stadionu, kurā iespējams rīkot valsts līmeņa sacensības.

Valsts kontrole uzskata, ka šādas būves ir jāceļ atbilstoši vietējām vajadzībām. Ja stadions ir nepieciešams pamatskolas vai vidusskolas skolēniem, tad jāsaprot, cik smalkam tam ir jābūt, lai tas nav lielāks, nekā nepieciešams.

Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine sacīja, ka tas tā neesot, kā Valsts kontrole pasniedzot. Deviņiem novada deputātiem, kuri pārstāv visus novada pagastus, bijis jāizšķiras, vai audzēt zāli uz jau agrāk iesāktā stadiona, vai uzbūvēt modernu stadionu.

Nobalsoja par pēdējo, jo Rugājos ir skola, sporta centrs ar vieglatlētikas sekciju, turp brauc Rīgas sportisti uz vasaras nometnēm, tur notiek arī futbola līgas. Rugāju infrastruktūru par maksu izmantojot ne tikai Rīgas sportisti, bet arī Balvu iedzīvotāji. Stadions esot uzbūvēts par lētāko finansējumu, kāds tajā laikā tika pieļauts pašvaldības iepirkumā.

VK ir salīdzinājusi Rugāju stadiona izmaksas ar Jaunpils vidusskolas stadiona izmaksām, kas esot uz pusi lētākas.

S. Kapteine skaidroja, ka tie nav salīdzināmi, jo Jaunpils stadions ir mazāks, turklāt Rugājos ir liels mākslīgās zāles laukums. “Mūsu stadiona uzturēšanas izdevumi ir tik vien kā vecs zāles pļāvējs ar mazu ecēšu mākslīgā zāliena izlīdzināšanai pēc sacensībām vai sporta nodarbībām,” pastāstīja pašvaldības vadītāja.

Patlaban Finanšu ministrija gatavo priekšlikumus, lai pašvaldību aktivitātes, aizņemoties Valsts kasē, būtu racionālas. J. Pūce solīja, ka būšot arī stingrāka kontrole pār aizņēmumu apsaimniekošanu.

LA.lv