Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. oktobris, 2013
Drukāt

Baskājīt Irbīte, uzaust dievišķā gaisma!


Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Ikviena galerija lepotos ar V. Irbes pasteļiem. V. Irbes ''Mežmalā", 1930. gadi, papīrs/pastelis, 51 x 72 cm . No galerijas ''Antonija''.

Reiz viņš skatījies, kā caur koku zariem vizuļo rīta saules stari. Sarunbiedrs rosinājis: – Nu, uzglezno tos! Mākslinieks atteicis: – Nē, es to nespēju, tā ir dabas dievišķā gaisma!

Voldemārs Irbe (1893 – 1944), tautā saukts par baskāji Irbīti, bija neordināra, tikai mākslai dzīvojoša personība, kas ieņēmusi paliekošu vietu Latvijas mākslas vēsturē ar brīnišķīgām ainavām un sadzīves žanra darbiem pastelī. Galvenokārt gleznoja pilsētas nomaļu skatus, žanra darbus, arī portretus. Viņa darbiem raksturīgs ekspresīvs kompozīcijas un krāsu risinājums. Bijušas personālizstādes (1923, 1932, 1934, 1936), nepārtraukti eksponējis darbus savā darbnīcā Brīvības ielā 103. Strādājis arī Pārdaugavā izremontētajā šķūnītī Akmeņu ielā 26.

Godinot mākslinieka piemiņu viņa 120. jubilejas gadā, 10. oktobrī, zīmīgajā datumā, kad viņu 1944. gadā nogalināja lādiņa šķemba, Rīgā, Sv. Miķeļa kapos iesvētīja Irbītes apbedījuma vietas krustu. Irbīte dzīvoja kā Dieva kalps, viņš bija pat pieņēmis mūka kārtu un piederēja pie latviešu pareizticīgo Debesbraukšanas draudzes Rīgā, Mēness ielā 2.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+