Bundzinieku gājiens, 23. janvārī atklājot Sansebastjanas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu.
Bundzinieku gājiens, 23. janvārī atklājot Sansebastjanas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu.
Foto – EPA/LETA

Basku izcilība un tradīcijas 1

Par Eiropas Savienības kultūras galvaspilsētām šogad kronētas Sansebastjana Spānijā un Vroclava Polijā. Sansebastjana programmā īpaši izceļ Spānijas minoritāti – baskus un viņu kultūru, caur dažādām starpdisciplinārām mākslas formām aizskarot šai sabiedrības daļai jūtīgos tematus, kā arī pieskaroties tādām tēmām kā, piemēram, sabiedrības līdzdalība, konfliktu risināšana caur kultūru un mākslu, kā arī cilvēktiesībām.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Savukārt Vroclava par pilsētas saukli izvēlējusies “Vroclava augšāmceļas”, atgādinot par pilsētas agrāko nozīmi, kad tā bija Prūsijas reģiona Augšsilēzijas galvaspilsētas statusā.

Abu pilsētu kultūras notikumu piedāvājums šķiet ļoti atšķirīgs – Vroclava izvēlējusies iet klasisko ceļu, ieviešot jaunas tradīcijas un vietējiem māksliniekiem piesaistot pasaules mēroga personības. Toties Sansebastjana, šķiet, radījusi pati savu unikālo valodu, kurā uzrunāt pasauli – kultūras galvaspilsētas programmā tiek apskatītas sarežģītas tēmas, fiksētas sabiedrības tendences.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu Vroclavā atklāja, liekot no pilsētas nomalēm “pamosties” četriem dažādiem gariem – ticībai, inovācijām, pārbūvei un plūdiem. Atklāšanas pasākuma režisors Kriss Baldvins, kas pazīstams arī kā atsevišķu atklāšanas pasākumu režisors Londonas olimpiskajās spēlēs, šādi prasmīgi apspēlēja pilsētas vēsturi, vēstot par tās klātbūtni mūsdienu Vroclavā un tās kultūrā.

Iepazīstoties ar Vroclavas kultūras programmas piedāvājumu, kļūst skaidrs, ka šogad vērts ieplānot ceļojumu uz Polijas dienvidiem. Viens no tuvākajiem spilgtākajiem notikumiem ir parīt, 18. februārī, kad Vroclavā uzstāsies Vašingtonas Nacionālais orķestris kopā ar pasaulslaveno ķīniešu klavieru virtuozu Lang Langu. Uz to gan visas biļetes lielā ātrumā jau izpārdotas. Tāpat būtu jānotiek brīnumam, lai 30. maijā iekļūtu Vīnes filharmonijas koncertā, kuru vadīs pasaulslavenais diriģents Semjons Bičkovs. Visas biļetes – arī 500 poļu kronu (55 eiro) vērtās – ir izpārdotas. Taču vēl var pagūt iegādāties biļetes uz Londonas simfoniskā orķestra koncertu 25. maijā, ko diriģēs Antonio Papano.

Viens no interesantākajiem mūzikas notikumiem Vroclavā norisināsies 25. jūnijā, kad uz vienas skatuves satiksies leģendārās grupas “Pink Floyd” ģitārists Deivids Gilmors un poļu pianists Lešeks Moždžers. Tikpat alternatīvs notikums būs arī Filmu operas festivāla ietvarā ieplānotā Polijas pirmizrāde pēc Deivida Linča filmas “The lost highway” (“Ceļš uz nekurieni”, 1997) radītajai operai, kuras libretu sarakstījusi Nobela prēmijas laureāte, austriešu rakstniece Elfrīda Jelineka. Simbolizējot Vroclavas agrāko saistību ar vācu kultūru, no 13. maija līdz 31. jūlijam pilsētā viesosies “The Ostrale” – viens no lielākajiem notikumiem Vācijas laikmetīgajā mākslā.

Izmantojot īpašo uzmanību, kas tai visas Eiropas mērogā pievērsta šajā gadā, Vroclavas piedāvājuma centrā ir arī lasīšana un grāmatas, jo tā ir iemantojusi UNESCO grāmatu galvaspilsētas jeb “Bibliopolis” godu – viena no redzamākajām liecībām par šo statusu ir citāti no pasaules literatūras klasiķu darbiem, kas redzami pilsētas ielās un pat uz mašīnām un skatlogos.

Reklāma
Reklāma

Bet Sansebastjana līdzās Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam sev piešķīrusi papildu moto – “Pilsēta līdzāspastāvēšanai un dialogam”. Oficiālajā tās mājaslapā notikumu kalendārs tiek iedalīts abstraktās kategorijās – kā, piemēram, “miers”, “dzīve” un “balss”. Gar Urumejas upi tiks izveidots pusotru jūdzi garš pastaigu ceļš jeb “Miera jūdze”, kas ar dažādu mākslas disciplīnu palīdzību rosinās domāt par mieru pasaulē, kā arī reflektēt par tā pretstatu – karu, nežēlību un konfliktiem. Sansebastjanā notiks arī Cilvēktiesību filmu festivāls, kurā piedalīsies vairāk nekā 50 Eiropas mākslinieku. Uz dialogu veicinošo pasākumu sarakstam jāpievieno arī festivāls “Stop War” (25. – 27. marts), kurā trīs dienu laikā uzstāsies dažādi mūziķi, kas iestājas pret karu. Ārpus dialoga un līdzāspastāvēšanas kategorijām notiks arī tradicionālais Starptautiskais filmu festivāls (16. – 24. septembris) un Pasaules leļļu festivāls (28. maijs – 5. jūnijs).

Sansebastjana uzsver basku kultūras mantojuma nozīmību, kuram viena no spilgtākajām izpausmēm būs, piemēram, Basku gastronomijas festivāls. Par basku kultūras izcilību liecinās arī dramaturga Ksavjera Letes lugas “Gabon Txirrita” uzvedums – spilgts vēstījums par šīs tautas mūzikas, rakstniecības un mutiskajām tradīcijām. Viens no interesantākajiem piedāvājumiem Sansebastjanas pro­grammā ir projekts “Bidea” no marta līdz oktobrim. Tas rosina izzināt basku teritoriju, tās kultūru un dabu, dodoties garās, organizētās pastaigās – kopā paredzēts nostaigāt 600 kilometru.

Vērts pamanīt Vroclavā

Arhitektūras muzejā – izstāde “Radīts Eiropā: Mīsa van der Roes balvai 25” (līdz 20. martam);

Laikmetīgās mākslas muzejā: Marlēnas Kudlickas izstāde “Kvalitātes kontrole un standartu apstiprināšana. Skulptūras” (no 19. februāra līdz 3. maijam);

Projekta “Dziedošā Eiropa” noslēguma koncerts ar izcilu koru un vokālo zvaigžņu piedalīšanos (6. jūlijā).

Vērts pamanīt Sansebastjanā

Forums “Eiropas valodu dažādība” (“Summit on European Language Diversity”), notiks 2016. gada decembrī, akcentējot basku valodas unikalitāti.

“The Festival of Human Rights Film” – filmu festivāls, kura centrā cilvēktiesību un pašnoteikšanās problēmas un to atainojums kino mākslā (no 15. līdz 22. aprīlim).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.