Viedokļi
Feļetoni

Egils Līcītis: Batjka nošņācies 14


Aleksandrs Lukašenko
Aleksandrs Lukašenko
Foto – EPA/LETA

Tikai zvērīgs sorosīts salecas kā dzelts, kad piemin Austrumu partneri Baltkrieviju. Tur esot smags, sastāvējies, neelpojams gaiss un nepanesams ceptu buļbu tvans no katra pavērta Minskas loga – izlepušam eiropeīdam pastāvīgi jāvalkā skābekļa maska.

Turpretī darbaļaužu masas, hokeja fanu tūkstoši, ciemojušies kaimiņzemē, atgriežas pacilāti, neliekas dabūjuši traumatisku stresu. Vietējiem cilvēkiem klājoties labi, nav jāsaskaras ar dzīves pasliktinājumiem. Tautsaimniecībā palielinās piena izslaukumi, rok kālijsāli, ražo belarusus, demogrāfijā – jaunos pārus apbērnojoties atbalsta ar mājokli, kur iekārtot ģimenes pavardu. Citādi Baltkrievijā – viss kā Latvijā. Pie varas ir nacionālkonservatīvas valdības. Administrācijā daudzviet pos­teņos bijušie pārbaudītie kompartijas sekretāri. Esam ceļa jūtīs kopā ar baltkrieviem rīkot pasaules hokeja čempionātu. Kad Minskā nemieros manifestēja arī sievietes, CVK priekšsēde noburkšķēja – būtu labāk pie plīts stāvējušas un boršču vārījušas, kas nav zemē metams padoms citām demokrātijām.

Baltkrievu vadītājs Aleksandrs Lukašenko ir kolhoza priekšsēdētājs, kurš nolicis sekumus, lai ar mēslu dakšām cīnītos pret negācijām savā valstī. Cieņas pēc iemantojis tēvišķā Batjkas pavārdu, cenšas iet kopsolī ar tautu, uzņēmis kursu veidot valsts dzīvesceļu bez revolūcijām un ārkārtas situācijām. Savulaik par to apbalvots ar pēdējā Eiropas diktatora neslavu, un briselieši Lukašenko izsauktu uz tirdīšanu pedagoģiskās padomes sēdē, lai sāk nākt pie prāta, bet ir imūni tautas vēlēti prezidenti, kas ne visur uz paklāja ierodas kā štiki. Beidzamajos gados Batjka zaudē tirāna oreolu, tiek uzlūkots kā mīlīgs koka dieviņš no brīvdabas rezervāta, modificētas demokrātijas iekārtas vadītājs. Kopš brīvību citadelē Savienotajās Valstīs par prezidentu ievēlēts misters Tramps, postpadomju noslēgtības bastionā Baltkrievijā ilgi valdījušais Lukašenko kungs ultraliberāļu acīs droši vien galīgi aizēnots kā kādreizējais ļaundaris.

Uzturot saites starp kaimiņzemēm, no mūsu puses nenoguris uzcītīgi un sekmīgi strādājis Čepānis (pēc tautības baltkrievs). Tubrālības pirtiņā uz lāvas pēc hokejspēles ar kolēgām sadzēruši nacionāļu deputāti. Oficiālā līmenī notikusi nordiskās Latvijas tuvināšanās – attālināšanās Austrumu brālēniem atbilstoši ES direktīvām. Vienbrīd gandrīz stikla sienu cēluši aiz Demenes pagasta robežām, citkārt attiecības mazāk elektrizējušās. Grūti paust patiesību pēdējā instancē – vai Batjka, piemēram, odiozāka, īpatnējāka kulta figūra par līderu bučotāju Junkeru, vai Grieķija labāk pārvaldīta nekā Baltkrievija. Luka ar sābriem arvien bijis draudzīgs un atvērts godavīrs. Ak, tos viesmīlības fluīdus pie Minskas vienošanās slēgšanas, kad baltkrievu prezidents dimanta pilī sagaidīja augstos ciemiņus kā goddevīgs namatēvs! Frau Merkelei pasniegtā buķete aizņēma TV platekrānu, Porošenkam dedzīgi kratīja roku, francūzi sirsnīgi mutēja, pieliecās pret augumā sīko Kremļa saimnieku. Vai no Batjkas dzirdēts nelaipns vārds par Latviju? Vai viņš nav bijis sadraudzībā ar ukraiņiem posta dienās?

Par ko gan Batjka nošņācies un kārpa sūnekli kā Belovežas gāršas sumbrs? Ka niķupoļiem Kremļa administrācijā kaimiņattiecību kopšanai un saudzēšanai žēl lāsītes naftas. Nepatīk, ka belorusi paver logu uz pasauli bezvīzu režīmā ar 80 valstīm. Krievi tak sakonfliktēs ar pierobežu visā garumā! Attiecības ar baltkrieviem bijušas plašā gammā no skāvieniem līdz asumiem. Lukašenko priekšstatā nacionālām valstīm ir savi dzīvokļi, kur otrs nebāž degunu sābra darīšanās. Bet Žirinovskis skaišas, ka baltkrievu prezidents ir teliņš, kurš grib zīst divas govis – dod Krievija, dod Vakareiropa! Cik ilgi varot sūknēt! Lai Luka atdodot savu valsti Federācijai!

Volfovičam jāzina, kad pēdējoreiz dzīrās ciešākai savienībai, Kremlī nobijās, ka par apvienotās valsts caru batjušku ievēlēs gādīgo baltkrievu prezidentu, nevis slāvu kandidātu, un tā savienība paputēja. Tagad krievi var lielīties, ka pārvar sankcijas, dzerot vodku un uzkožot Tālo Austrumu austeres, bet valūtas rezerves fondam redzams katla dibens, ogļūdeņražu cenas nekāpj, tronī sēž dīvains miera nesējs, krievu zemju savācējs, kam – nav rubļu, nav draugu.

Tādos apstākļos būtu negudri mūsu diplomātijai novēloties ar pretim­nākšanu.

Kā sacīja ministrs Rinkevičs, neba Latvijai jātup kā bailīgam zaķītim zem eglītes. Nāk modē veidot divpusējās valstu attiecības, un kam stiept pretī roku, ja ne seniem draugiem baltkrieviem! Batjku pagodinātu, uzaicinot oficiālā vizītē uz Rīgu vai kā goda viesi Latvijas simtgades atzīmēšanā, kazi, mūsu prezidents pavēžotu kaimiņu ezerzemē, noraktu kartupeļus kopā ar Luku, uzēstu drjaņikus.

LA.lv