Baudījums un iespēja vērtēt 0
Šogad, atsaucoties uz Pianisma zvaigžņu festivāla tradīciju, Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls svin 25. jubileju. Martā izskanēja pieci dažādi koncerti ar daudzpusīgu programmu. Unikāls notikums bija festivāla laikā uz koncertzāles “Lielais dzintars” skatuves klausīties trīs dažādus orķestrus. Bez mājiniekiem – Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) – muzicēja arī Klaipēdas kamerorķestris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
Atklāšanas koncerts 3. martā bija īsta latviešu mūzikas zvaigžņu parāde. Izcili solisti, komponisti, līdz šim zālē nedzirdēts instruments, pirmatskaņojums – jubilejas reizes cienīga notikumu plejāde. Pie LSO diriģenta pults stājās tā mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala. Turklāt visu trīs latviešu komponistu opusi izskanēja, autoriem klātesot. Ar Semjuela Bārbera “Toccata Festiva” festivālu ieskandināja spožā solo ērģelniece Iveta Apkalna. Jāsaka gan, ka ar spožuma devu pirmajā skaņdarbā LSO bija atturīgs. Šķiet, vaina bija nevis Ventspils Mūzikas vidusskolas atvēlētajā instrumentā – tas, pēc pašas ērģelnieces vārdiem, ir gana labs, taču tomēr par mazu tik vērienīgai iecerei –, bet gan, iespējams, orķestra kvantitatīvajā sastāvā un nedaudz piesardzīgajā diriģenta traktējumā. Flautiste Dita Krenberga pirmo reizi koncertā atskaņoja Pētera Vaska Flautas koncertu, kam iepriekš kopā ar LSO veikusi ierakstu. Pārdomāti, dziļi, kontrastaini – tā īsumā varētu raksturot atskaņojumu.
Jaunā gaismā uzmirdzēja Pētera Plakida 1977. gadā tapušais koncertopuss “Sasaukšanās”, piedaloties mežradzniekam Artūram Šultam, obojistam Egilam Upatniekam, klarnetistam Guntim Kuzmam un flautistiem Anetei Točai un Mikam Vilsonam. Mūziķi – gan solisti, gan orķestris – lieliski izmantoja koncertzāles akustikās iespējas.
Un finālā – baudījums mūzikas gardēžiem un tiem klausītājiem, kuri seko līdzi Liepājas koncertcikla tapšanas gaitai. Pirmatskaņojumu piedzīvoja Artura Maskata 12. Liepājas koncerts klavierēm ar orķestri Reiņa Zariņa un LSO interpretācijā. Blīvs orķestrālais audums, krāšņa tēlainība, dziļi izjusts un pārdomāts solista sniegums uzbūra brīnišķīgu muzikālu vēstījumu.
11. marta koncertā bija iespēja baudīt Keko Fornarelli džeza trio oriģinālprogrammu. Virtuozo itāliešu džeza mūziķu apvienība Liepājā piedāvāja oriģinālmūzikas programmu, kurā realizēta līdera ideja – mūzika kā novērojums. Koncerts izskanēja meditatīvā noskaņā, spēlējoties ar tembriem, krāsām, harmonijām.
Paradoksāli, taču nākamajā koncertā 16. martā gribējās vilkt paralēles ar džezu, kaut arī tā programmā bija baroka mūzika. Iespējams, jauneklīgā gara un ekspresijas dēļ, kas pārpārēm strāvoja no Klaipēdas kamerorķestra mūziķiem, kuru apvienību vada Mindaugs Bačkus. Lietuviešu mūziķi bija vienā elpā ar baroka vijoles meistaru Dmitriju Sinkovski no Krievijas. Publiku solists pārsteidza, ne vien ieņemot diriģenta vietu, bet arī piedevās nodziedot āriju no Georga Frīdriha Hendeļa operas kontrtenora balsī.
24. marta koncertā “Tutti i virtuosi” uz skatuves kāpa vienlaikus trīs stīgu instrumentu lielmeistari – krievu vijolnieks Sergejs Dogadins un altists Maksims Risanovs, kā arī lietuviešu čellists Dāvids Gerings. Abi pēdējie sevi atklāja arī kā diriģenti. Lieliska iespēja dzirdēt trīs augstas raudzes māksliniekus vienā koncertā sadarbojoties, turklāt atklājoties viņu daudzpusīgajiem talantiem. Koncerts iesākās ar Alfrēda Šnitkes “Koncertu trijiem”, ko komponists savulaik veltīja slavenajai mūziķu trijotnei – Gidonam Krēmeram, Jurijam Bašmetam un Mstislavam Rostropovičam. Trijotne Liepājā atstāja ne mazāk pārliecinošu iespaidu. Mūsdienīgajam opusam sekoja klasika – Volfganga Amadeja Mocarta “Sinfonia concertante”, pie LSO diriģenta pults stājoties D. Geringam. Koncerta noslēgumā Johannesa Brāmsa dubultkoncertā pie diriģēšanas ķērās M. Risanovs. LSO bija teicams partneris visiem trim solistiem, ļaujot demonstrēt zvaigžņu virtuozitāti, atklājot spriego dramaturģiju, plašos kontrastus muzikāli daudzviedīgajā programmā.
31. martā festivāls noslēdzās ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu tā galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā. Koncerta īpašais viesis bija no Sibīrijas nākušais jaunais pianists Dmitrijs Masļejevs, kura solo izpildījumā skanēja V. A. Mocarta 24. klavierkoncerts. Šā darba lasījumā solists un orķestris sadarbojās līdz perfekcijai. Koncerts izskanēja ar Dmitrija Šostakoviča 12. simfoniju. Akustiski simfonija piemērota plašajai koncertzālei, taču atklāts paliek jautājums, vai veltījums Ļeņinam (kā tas ir darba oriģinālā) būtu idejiski un intonatīvi piemērotākais festivāla noslēgumam? Iespējams, koncertprogrammas veidotāji šim faktam nav pievērsuši pastiprinātu uzmanību, taču klausītājos tas var raisīt pretrunīgas jūtas un pārdomas.
