Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. jūnijs, 2015
Drukāt

Zaļā, melnā, baltā, dzeltenā… Kas labs dažādās tējās?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Lai gan latviešiem pieņemts tēju vairāk dzert rudenī un ziemā, kad gribas sasildīties, “Apsaras” tējas meistars ANDRIS PURVIŅŠ apgalvo, ka tēja ir jābauda visos gadalaikos (kā to dara Āzijā). Ar tēju var arī lieliski remdēt slāpes vasaras svelmē, tā izvairoties no pastiprinātas svīšanas. Andris Purviņš sniedz arī vērtīgus padomus, kā pareizi izvēlēties, pagatavot un uzglabāt tēju.

* Melnā, zaļā, baltā, dzeltenā, ulong tēja – visus šos tējas veidus gatavo, ņemot lapiņas no vieniem un tiem pašiem tējas krūmiem, bet atšķirīgi apstrādājot. Izrādās, karkadē tēju klasiskā nozīmē nepieskaita tēju grupai, jo to izgatavo nevis no speciāli apstrādātām tējas krūma lapiņām, bet kaltētiem zālīšu ziediem un lapiņām. Arī Latvijas pļavu zālīšu tējas tēju grupai īsti pieskaitīt nevar.

* Kā tēja iedarbojas uz cilvēka organismu? Zaļā tēja ir spēcīgu antioksidantu avots, kas palīdz dziedēt iekaisumus un kavē ļaundabīgu šūnu veidošanos. Ne velti ķīnieši mēdz teikt: krūzīte zaļās tējas dienā un aptiekai var mest līkumu.

* Arī melnā tēja satur antioksidantus un vitamīnus, taču to galvenokārt pazīst kā kofeīna avotu. Turklāt jāpatur prātā, ka kofeīns, ko satur tēja, iedarbojas daudz ilgāk nekā kofeīns, ko satur kafija. Lai nekaitētu veselībai, dienā ieteicams izdzert ne vairāk kā trīs četras krūzes melnās tējas.

* Jāpatur prātā, ka labo vielu kopums melnajā tējā atkarīgs no pagatavošanas veida. Piecu minūšu aplējumu uzskata par ideālu, ja vēlaties izbaudīt tējas garšas burvību. Taču, ja no melnās tējas vēlaties iegūt maksimālo kofeīna devu, karstais ūdens uz tējas lapiņām jāpatur ne ilgāk kā divas trīs minūtes, jo kofeīns no lapiņām atdalās pirmais un šajā laikā dzērienā tā ir visvairāk. Pēc tam no lapiņām izdalās citas vielas, kas nomāc kofeīnu.

* Balto tēju, ko iegūst no speciāli audzētiem tējas krūmiem, savācot un sakaltējot vēl neatvērušos pumpurus, uzskata par īpaši izsmalcinātu. Iedarbības ziņā baltā tēja ir nedaudz vājāka par zaļo, toties tajā ir vairāk ēterisko eļļu, kas rosina galvas smadzeņu darbību. Dažkārt, baudot balto tēju, var novērot tā saukto tējas reiboni.

* Ulong tēju iegūst, tējas lapiņas vairākkārt savijot, pēc tam karsējot, atvēsinot un spaidot, līdz iegūst neatkārtojamu garšas buķeti. Šo tēju lielā mērā var pielīdzināt mākslas darbam. Ne velti kilograms izcilas ulong tējas var sasniegt pat vairāk nekā 20 tūkstošu eiro cenu. Šī tēja izteikti uzlabo vielmaiņu, līdz ar to pastāv uzskats, ka vairo sieviešu skaistumu.

* Kā pagatavot tēju? Lai iegūtu izteikti aromātisku karsto dzērienu, pareizāk būtu tējas lapiņas nevis tūdaļ bērt krūzē, bet vispirms apliet kanniņā un pēc tam pārliet krūzītē. Ar simt grādus karstu ūdeni drīkst apliet tikai izteikti cietu, stingri savītu lapu tēju. Pārējās tējas jāaplej ar 70 līdz 80 grādus, īpaši maigu lapiņu tēju – pat ar 60 grādus karstu ūdeni.

* Ķīnieši, kuriem ir ļoti sena tējas baudīšanas kultūra, uzskata, ka tējas lapiņas vispirms ir jāiekustina, tāpēc tās jāaplej ar karstu ūdeni, kas jāpatur 15 sek. un tad jānolej. Bauda otro, trešo, ceturto, piekto līdz pat astotajam uzlējumam.

* Japānā dzer jau pirmo tējas uzlējumu, kas izdodas maigs, otrais uzlējums – izteikti spēcīgs, bet pavisam no vienas tējas porcijas japāņi gatavo četrus uzlējumus. Turklāt labāko tēju lapiņas pēc karstā dzēriena baudīšanas japāņi apēd, tā bagātinot organismu ar vērtīgām vielām.

* Dzeršanai no rīta kofeīna daudzuma dēļ vairāk piemērota melnā tēja. Kofeīnu satur arī zaļā tēja, bet tā iedarbojas pakāpeniskāk, turklāt jāpatur prātā, ka zaļā tēja veicina kuņģa sulas izdalīšanos, tāpēc to ieteicams baudīt kopā ar kārtīgu maltīti. Vakaros pirms došanās pie miera nevajadzētu baudīt nevienu no aktivizējošajām tējām, bet iemalkot karkadē, roibuša vai kādu zāļu tēju.

* Cilvēka organismā nemitīgi notiek cīņa par līdzsvaru starp sārmiem un skābēm. Praktiski visi produkti, kas ir neveselīgi, ir skābi, bet tējas ir sārmainas. Tas nozīmē, ka, regulāri dzerot tēju, organismā veidojas līdzsvars starp skābo un sārmaino vidi. Īpaši labi šim nolūkam kalpo dziļi fermentētā jeb puerh tēja, ko plaši lieto kalnieši, nomadi, stepju iemītnieki, un, neņemot vērā vienveidīgo, trekno uzturu, viņi ir slaidi un ar labu veselību.

* Izrādās, ka grūtnieces nedrīkst dzert pelašķu, raudeņu, kliņģerīšu tēju, bet līdz 34. grūtniecības nedēļai arī aveņu lapu tēju, jo, tās lietojot, pieaug spontānā aborta risks. Nav ieteicama arī nātru tēja.

* Mīts par to, ka tējas maisiņos ir sapildīta mazāk kvalitatīva tēja, ir nepatiess. Tos radīja ar domu, lai mūsdienu steidzīgajā pasaulē vienkāršotu tējas pagatavošanas procesu.

* Tēju kopā ar cukuru mēdz dzert tikai eiropieši. Vienīgi vēl Indijā bauda saldinātu garšaugu tēju.

* Atvērtu tējas paciņu ieteicams tūdaļ pārbērt hermētiskā māla, tumša stikla vai metāla traukā, ko jāuzglabā sausā, siltā vietā ar nemainīgu temperatūru. Nedrīkst turēt radiatoru, plīts vai cita siltuma avota tuvumā vai tiešos saules staros.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+