Foto – Rebeka Žeire/LETA

Inese Pabērza: Baudot dabu, jāuzvedas atbildīgi 0

Sākusies Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta un SIA “ZAAO” informatīvā kampaņa “Lasi skaļi, dzīvo zaļi!”.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Atpūtas zonās dabas teritorijās tiks izvietoti plakāti, kas radoši vēstīs par galvenajiem principiem draudzīgai atpūtai dabā – rīcību ar atkritumiem, uguni, dabas vērtībām, infrastruktūru u.tml. Primāri tie tiks izvietoti Dabas aizsardzības pārvaldes apsaimniekotajās īpaši aizsargājamo dabas teritoriju atpūtas vietās. Taču kampaņai nav lokāls vai reģionāls rakurss – plakāti būs pieejami elektroniski un pēc pieprasījuma arī drukātā veidā pašvaldībām, komersantiem u. c. interesentiem.

Viens no Dabas aizsardzības pārvaldes darbības mērķiem ir veicināt sabiedrības izpratni par dabas vērtībām un ikviena lomu to saglabāšanā un uzlabošanā. Izvēloties videi draudzīgu atpūtu, mēs atstājam iespēju arī nākamajām paaudzēm baudīt dabas daudzveidību un ar to saistītos unikālos mirkļus dabā. Šī kampaņa ir loģisks turpinājums tam, ka Dabas aizsardzības pārvalde pēdējos gados ieguldījusi vairāk nekā 7,5 miljonus eiro dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, atjaunojot un no jauna izveidojot atpūtas vietas, ierīkojot takas, skatu platformas, torņus u. tml. Tādā veidā mazinot apmeklētāju iespējamo negatīvo ietekmi uz dabas vērtībām, vienlaikus nodrošinot pieejamību un informēšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atpūtnieki dabā diemžēl ne vienmēr dodas ar tiem labākajiem nodomiem – jaunā infrastruktūra tiek bojāta, pat zagta, atkritumi nonāk ne vien tiem paredzētajos konteineros vai atkritumu urnās, bet dabā, kur tie var kaitēt dzīvnieku dzīvībai un veselībai, rada augsnes piesārņojumu. Savukārt ugunskuru kurināšana šim nolūkam neparedzētās vietās rada apdraudējumu, savukārt atkritumu dedzināšana – vides piesārņojumu.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir izglītot atpūtniekus par to, ka, dodoties dabā, prioritāri ir dabas baudīšana, nevis atkritumu radīšana, atkritumu urnu meklēšana u.tml. Ne visos dabas objektos iespējams izvietot atkritumu urnas, turklāt to apsaimniekošana sadārdzina objektu apsaimniekošanu. Mēs priecātos, ja arvien vairāk atpūtnieku iepakojumus, pudeles u. tml. nestu laukā no dabas objektiem uz tuvākajiem lielākiem konteineriem.

“Ja ar tavu palīdzību lielie gruži uz lielo konteineru dosies,

Mežs paliks tukšs un apvainosies! Bet tā nav!”

Kaut arī sabiedrība kļūst arvien zinošāka un atbildīgāka, joprojām ir tāda daļa, kurai atkritumu izmešana, kur pagadās, dedzināšana u.tml. pašsaprotama. Sadzīves atkritumiem sadaloties (sapūstot, sairstot), rodas cilvēku un dzīvnieku veselībai kaitīgas gāzes – oglekļa dioksīds, metāns un nelielos daudzumos citas gāzes. Lielākā daļa no šīm gāzēm veicina arī klimata izmaiņas. Atkritumi ir vilinājums dzīvniekiem, taču bieži tie kalpo nevis kā barība, bet gan veselībai un dzīvībai bīstami elementi. Savukārt sadedzinot atkritumus nepiemērotos apstākļos, piemēram, ugunskurā, rodas cilvēka veselībai kaitīgi izmeši – putekļi, smagie metāli, dioksīni, skābo lietu veidojošas gāzes, kā arī klimata izmaiņas veicinošas gāzes.

Ugunskurs tam nepiemērotā vietā rada ugunsnedrošu situāciju, kas var beigties ar meža, purva izdegšanu. Daļa vielu dažādu procesu rezultātā kopā ar nokrišņiem vai putekļiem var nonākt atpakaļ uz zemes, piesārņojot augsni, ūdeņus, tādējādi pasliktinot vides stāvokli. Caur kultūr­augiem, dzeramo ūdeni un elpceļiem piesārņojums var nonākt cilvēku vai dzīvnieku organismā, tādējādi pasliktinot veselību. Ne mazāk svarīgi ir domāt ilgtermiņā. Katrs iepakojums vai pudele rada kopējo noglabājamo sadzīves atkritumu apjomu. Taču arī to ikkatrs no mums var samazināt, šķirojot atkritumus – stiklu izmetot tam paredzētajā konteinerā, pet pudeles – citā, papīrus – vēl citā. Pirmās pašvaldības – Valmieras, Burtnieku, Kocēnu – jau saņēmušas plakātus izvietošanai dabas un atpūtas teritorijās. Ceram, ka kampaņa gūs atsaucību un plakāti uzrunās! Nākamajos gados esam plānojuši, ka turpināsim aizsākto, ar aizvien jaunām un mūsdienīgām metodēm uzrunāsim un izglītosim sabiedrību.

Reklāma
Reklāma

Inese Pabērza, Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja