Foto – EPA/LETA

Vai latvieši Lielbritānijā pēc referenduma izjūt lielāku diskomfortu? 3

Ivars Galenieks, mūziķis un fotogrāfs Norvihā: “Ar agresīvu reakciju no britu puses saskāries neesmu. Tomēr “Brexit” ir polarizējis sabiedrību. Līdz tam brīdim, kad jaunievēlētie valsts vadītāji būs izskaidrojuši savu redzējumu turpmākai attiek­smei pret cittautiešiem, cilvēki ir atstāti savā ziņā. Austrumeiropas iebraucēju statusā pagaidām nekas nav mainījies, izņemot pārsteigumu un neziņu. Latvieši savās interneta domubiedru grupās aktīvi par to diskutē. Cilvēki grib redzēt lielāku stabilitāti, daudzi steidz kārtot uzturēšanās atļaujas. Tā kā esmu Latvijas pilsonis, mani dzīves plāni varētu mainīties, ja turpmākā Lielbritānijas likumdošana ierobežos manu brīvo pārvietošanos Eiropas Savienībā.”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Ieva Leikarte Līdsā: “No sliktas izturēšanās visdrīzāk varētu ciest melnādainie, kurus angļi uzskata par slinkiem. Pati pret sevi šādu attieksmi nejūtu. Taču ir acīmredzami, ka daļa angļu pārdzīvo par izstāšanos no ES, savukārt citi ir ļoti pacilātā garastāvoklī. Piemēram, mana dēla audzinātāja pēkšņi izturas tā, it kā būtu laimējusi loterijā. Biju gribējusi līdz decembrim iesniegt dokumentus studijām. Bet studēšana varētu nesanākt, ja būs jāmaksā 12 000 mārciņu kā trešās valsts pilsonim. Pirms referenduma biju rēķinājusies, ka vajadzēs maksāt tikai 5000 mārciņu, kas ir cena Lielbritānijas un ES valstu pilsoņiem. Latvijā noteikti neatgriezīšos. Dzimtenē mani saista vairs tikai daba un bērnības atmiņas. Tomēr Lielbritānija arī nav nekāda skaistā zeme. Vērtības šeit ir krietni zemākas nekā Latvijā. Uztraucos par savu meitu, jo angļu meitenes nopietni lieto alkoholu jau no 12 gadu vecuma.”

Līga Jonaite, pārtikas rūpnīcas darbiniece Čičesterā: “Lielbritānijas izstāšanās no ES man ir liels šoks. Par atgriešanos Latvijā neko skaidri nezinu, jo ir dažādas versijas par notikumu tālāko attīstību. Daži saka, ka piespiedu izbraukšana nedraud tiem, kuri Lielbritānijā dzīvo un strādā vismaz piecus gadus. Esmu šeit jau astoņus gadus. Pirms referenduma tika runāts par imigrācijas kontroli, bet ne deportēšanu. Solījumi saistībā ar izstāšanos bija tikai tukši vārdi. Cilvēki to tagad sāk saprast. Par britu naidīgo attieksmi pret iebraucējiem esmu lasījusi sociālajos tīklos, taču ne es pati, ne mani paziņas ar to neesam saskārušies. Tiek baumots, ka imigrantus piekauj un viņiem liek 48 stundu laikā pazust. Citiem liekot kāpt no sabiedriskā transporta un iet krāmēt mantas. Vēl dažiem liekot zīmītes pastkastītē, lai iet turp, no kurienes nākuši.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Aina Šutka, viesnīcas darbiniece Portsmutā: “Pēc referenduma dzīves plāni mainījušies gan man, gan manam saderinātajam. Tuvākajā nākotnē gribam saņemt rezidenta statusu Lielbritānijā. Zinu, ka daudzi latvieši, kas šeit nodzīvojuši vairāk nekā piecus gadus, ar steigu vāc kopā dokumentus, lai pieteiktos rezidenta statusam un varētu turpināt izplānoto dzīvi izvēlētajā valstī. Attieksme pret imigrantiem no vietējo puses kļuvusi neskaidrāka. Daži briti visus mūs met vienā maisā, daudziem zudusi tolerance un cilvēcība pret apkārtējiem – strādājošajiem un ģimeni veidojošajiem – ārzemniekiem. Izskatās, ka britu zeme pēc šī referenduma ir sašķēlusies.”

Rūta Ungure, “Cisco Systems” lielo klientu menedžere Ņūkāslā pie Tainas: “Attieksme pret imigrantiem nav kardināli mainījusies. Ir, protams, labējie ekstrēmisti, kuriem šis ir vienīgais veids, kā apliecināties. Daudzi par izstāšanos balsojušie nemaz nav sapratuši, par ko īsti bijis referendums. Neizprot apstākli, ka ES ir primāri ekonomisks, nevis politisks veidojums. Neiedziļinās faktā, ka vairākums pašu nemīlēto imigrantu galvenokārt nāk no Lielbritānijas bijušajām kolonijām, nevis no ES valstīm. Viņi šeit dzīvo jau divas paaudzes un paliks te arī pēc izstāšanās no ES. Šai valstij ir lielas problēmas ar izglītības sistēmu, jo tā nemāca kritiski domāt. Propaganda par izstāšanos no ES bijusi emocionāla, nevis racionāla. Manā darba vietā 90% strādājošo ir no citām ES valstīm. Sliktākajā gadījumā varu pārcelties uz Skotiju. Latvijā atgriezties neplānoju.”

 

UZZIŅA

Drīz pēc referenduma, kurā Lielbritānijas iedzīvotāji nobalsojuši par izstāšanos no Eiropas Savienības, parādījušās ziņas par to, ka briti izrāda naidīgāku attieksmi pret imigrantiem. Latvija solījusi aizstāvēt savu pilsoņu intereses un tiesības šajā valstī.