Foto: LCCA.lv

Bauskā demonstrēs piecas laikmetīgās mākslas versijas 0

Otrdien, 2. decembrī, plkst.16 Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā tiks atklāta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) veidotā izstāde “Piecas versijas. Piezīmes par kādu laikmetu”, ko papildinās dažādām vecuma un interešu grupām paredzētā mākslas izglītības programma “Lielā lupa”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

LLMC pārstāve Santa Mičule aģentūru LETA informēja, ka izstāde vairāku kuratoru un mākslinieku sadarbības formā piedāvās iepazīt atšķirīgus skatījumus uz Latvijas laikmetīgo mākslu. Izstādi papildina dažādām vecuma un interešu grupām paredzētā mākslas izglītības programma “Lielā lupa”, un tās abas būs skatāmas Bauskā līdz 19. decembrim.

Mičule pauda, ka izstāde pievēršas arhīva kā nozīmīga kultūras krājuma potenciālam, apskatot to kā daudzpusīgu informācijas nesēju, dinamisku un mainīgu procesu, kas veido un pārformulē attiecības ar vēsturi.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mākslinieku un kuratoru radošajos tandēmos izvērstie stāsti pārnes akcentus no vispārīgā – dokumentu, attēlu un faktu bezgalības – uz konkrēto, arī subjektīvo, tiecoties iesaistīt skatītāju kā aktīvu arhīva un mākslas darbu lietotāju,” skaidroja LLMC pārstāve.
Izstādes radošie impulsi un materiālu interpretācijas virzieni tika meklēti LLMC datubāzē un arhīvā, kas veidots un papildināts kopš 20. gadsimta 90. gadiem un ir plašākā informācijas krātuve par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem.

Izstādes radošo komandu veido starpdisciplināra kuratoru un mākslinieku grupa, kurā darbojas mākslas zinātnieks un kritiķis Jānis Borgs kopā ar mākslinieci Lauru Feldbergu, kuratore un mākslas zinātniece Līga Lindenbauma sadarbībā ar dizaineru Kristapu Grundšteinu, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe ar māksliniekiem Kristapu Epneru un Ievu Epneri un operatori Baibu Legzdiņu, publicists un antropologs Haralds Matulis kopā ar mākslinieci Ievu Saulīti.

Savukārt izglītības programma “Lielā lupa” veidota, izmantojot LLMC arhīvā atrodamās liecības par Latvijas laikmetīgās mākslas norisēm.

Programmas mērķis ir saistošā veidā iepazīstināt skatītājus gan ar laikmetīgās mākslas valodu, gan ar Latvijas mākslas un kultūras vēsturi. Ar digitālu un analogu spēļu palīdzību būs iespēja labāk iepazīt māksliniekus, pētīt mākslas darbus, iepazīt aktuālās norises Latvijas laikmetīgajā mākslā, kā arī radīt jaunus mākslas darbus. Izglītības programma veltīta plašai auditorijai – gan bērniem, kas vēl tikai apgūst mākslas pamatus, gan dažāda vecuma pieaugušajiem.

Izglītības programmas “Lielā lupa” laikā darbosies “Mazo pētnieku darbnīca”, kas būs vieta pašiem mazākajiem izstādes apmeklētājiem (no sešu mēnešu līdz piecu gadu vecumam) un viņu vecākiem. Te atradīsies dažādas mākslas darbos balstītas attīstošās rotaļlietas – koka puzles un spēles, kas māca veidot formas, pazīt krāsas, attīsta vērību un pirkstu veiklību.

Darbosies arī “Mākslinieku darba galds” visiem, kas prot turēt rokā zīmuli, darboties ar šķērēm un līmi. Tajā būs atrodamas dažādām vecuma grupām piemērotas darba lapas, kas paredzētas krāsošanai, zīmēšanai, atjautības uzdevumu risināšanai un trīsdimensionālu modeļu veidošanai.

Reklāma
Reklāma

Savukārt “Lielais dators” ir programmas elements, kas ļauj ielūkoties Laikmetīgās mākslas centra arhīvā – iepazīt laikmetīgo mākslu un māksliniekus, pētot foto materiālus un video intervijas, pašiem digitāli izveidot izstādes ekspozīciju vai kāda mākslas festivāla plakātu, kā arī ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību kļūt par Miervalža Poļa “Bronzas cilvēku”.

Atjautības spēles skolēniem ir izglītības programmas daļa, kas paredzēta skolēnu grupām (jaunākā skolas vecuma, pamatskolas pēdējo klašu, vidusskolas). To mērķis ir ieinteresēt ar spēles palīdzību, pievēršot uzmanību konkrētām mākslas parādībām un to izpratnei, skaidroja LLMC pārstāve.

Konkurss par labāko repliku kādam no LLMC arhīva mākslas darbiem ir paredzēts visa vecuma auditorijai. Dalībnieku uzdevums ir izveidot asprātīgu komentāru par kādu mākslas darbu paša izvēlētā formā – dzejā, video, gleznā, zīmējumā, trīsdimensionālā vai performatīvā darbā. Labākā darba autors balvā saņems iespēju pusdienot kafejnīcā “Trusis” Rīgā kopā ar paša izvēlētu mākslinieku.

Rotaļlietas, darba lapas un digitālo saturu šai programmai veidojuši – Asnate Bočkis, Artūrs Riņķis, Haralds Matulis, Sabīne Celitāne, Antra Priede, Diāna Kaijaka, Ieva Astahovska, Ieva Lejameijere, Ivonna Straume, Māra Straume, Gundars Svilpe, SIA “Frezaluks”, SIA “PM-TM”, “SkatSkat.lv”, Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi un skolotājs Arvīds Verza.

Savukārt Annas Veilandes Kustikovas veidotajā lekciju sērijā un videoprogrammā “Jaunākā kustīgā attēla māksla Baltijā” būs aplūkojami Baltijas kustīgā attēla mākslas darbi, kas radīti, lai raisītu skatītājā vizuālu baudījumu un pārdzīvojumu, vienlaikus gan tematiski, gan stilistiski reflektējot par mūsdienu kultūrā aktuālām tendencēm. Lekcija un videoprogramma notiks 19. decembrī plkst. 16.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir starptautiski aktīva nevalstiska kultūras organizācija, kas meklē mākslas saistību ar aktuālajiem procesiem sabiedrībā, apgūst pilsētu un apkārtējo realitāti kā radošu iespēju lauku, reaģē uz izmaiņām globālajā mākslas telpā, sadarbojoties ar māksliniekiem un citām mākslas organizācijām, producējot, informējot, izglītojot, analizējot, pētot, provocējot, jautājot, definējot un nereti pārkāpjot ierastās robežas, aicina piedalīties un būt sociāli aktīviem.

LLMC sastāvdaļa ir Informācijas centrs, ko veido bibliotēka, vizuālās mākslas datubāze un arhīvs. LLMC uzkrāj un papildina unikālu vizuālu un informatīvu materiālu krājumu par Latvijas un pasaules laikmetīgās mākslas procesiem no 20. gadsimta 60. gadiem. Datubāzē un arhīvā ir ap 30 tūkstošiem informācijas vienību (attēli, publikācijas, videodarbi, izdevumi un citas).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.