Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. februāris, 2014
Drukāt

Atjaunos Bauskas pils logu vitrāžu stiklojumu (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Atjaunotā Bauskas pils.

Februārī Bauskas novada pašvaldībā noslēdzās konkurss par vitrāžu izgatavošanu Bauskas pilij, un par izdevīgāko tika atzīts stikla mākslinieces Initas Ēmanes piedāvājums.

Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Bitēna informēja, ka Initas Ēmanes piedāvātā līgumcena par stiklojuma atjaunošanu ir 41 994 eiro, un logu vitrāžu atjaunošana Bauskas pilij ir daļa no 1 399 610 latus (1 991 477 eiro) vērtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta “Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta”.

Māksliniece veidojusi vitrāžas Rīgas Melngalvju namam un Liezeres luterāņu baznīcai. Vitrāžiste jau ir apmeklējusi Bauskas pili, iepazinusi līdz šim veiktos darbus un esošo logu stiklojumu, tikusies ar vācu vitrāžu stikla ražošanas uzņēmuma “Lamberts” speciālistiem, lai vienotos par stiklu izgatavošanu, informēja Bauskas pils muzeja galvenā speciāliste pētniecības darbā Taiga Skane.

Vācu firmas pārstāvis apmeklēja Bauskas pili, izpētīja arheoloģiskajos izrakumos atrastos stiklus un saņēma stikla paraugus, pēc kuriem Vācijā speciāli Bauskas pils logu restaurācijai tiks izgatavots vitrāžu stikls. Vācu speciālists ļoti augstu novērtēja 90.gados Latvijā izgatavoto stiklu un amatnieku veikumu.

Muzeja pārstāve skaidroja, ka senākās dokumentālās liecības par stiklinieku darbību Latvijā sniedz ziņas par Hinriku Gedenu, kurš darbojies Rīgā ap 1458.gadu un saņēmis 16 markas par stiklotajiem ķemerejas (pilsētas tiesas) logiem rātsnamā. 1541.gadā Rīgā nodibināta stiklinieku un spoguļu izgatavotāju cunfte. Jelgava uzskatāma par otro lielāko vitrāžu darināšanas centru Latvijas teritorijā. Te jau 1597.gadā stiklinieki saņēmuši amata rulli.

Speciāliste skaidroja, ka 15.-17.gadsimtā amatnieki neprata izgatavot lielas stikla loksnes. Stiklu kausēja augstā temperatūrā no smilts, kvarca kristāliem vai krama. Izgatavojot vitrāžu stiklus, pievienoja kušanas temperatūras paātrinātājus – sodu, potašu vai koku pelnus. Kausēšanas procesā izveidojās viskozs šķidrums, kuru varēja formēt – pūst, vilkt, presēt, liet. Kad stikla plāksne bija izpūsta un izvirpināta, to strauji atdzesēja.

Logu stikls, ko izgatavoja no parastajām izejvielām, bija bezkrāsains vai ar dzeltenzaļu, vai gaiši zilzaļu nokrāsu un saturēja sīkus gaisa burbulīšus. Stikla loksnes atšķīrās biezuma ziņā un bija ar nedaudz viļņotu virsmu. No šādām loksnēm stiklinieki grieza vēlamās formas rūtiņas, kuras sastiprināja ar svina dzīslu, līdz ieguva nepieciešamā lieluma un formas loga rūti. Tā kā svins ir mīksts materiāls, rūti ne tikai iestiprināja koka vai metāla rāmī, bet vēl nostiprināja ar speciāliem vējdzelžiem.

Logu stiklu formai, stiklojuma kompozīcijai un uz stikla gleznotajām dekorācijām bija liela loma telpu interjera dekoratīvajā noformējumā. Sākot ar 16.gadsimtu, ļoti raksturīgi bija ģerboņu un maza formāta reliģiska satura gleznojumi uz stikla. Latvijas 16.-17.gadsimta piļu un muižu logu stiklojumam daudz kopīga ar Eiropas (īpaši vācu zemju) paraugiem. Tas izskaidrojams ar stiklinieku obligātajiem mācību ceļojumiem, skaidroja Skane.

“Apmeklētāji noteikti ir ievērojuši Bauskas pils sīkrūšu logu stiklojumu. Tāpat kā citur Eiropā kvadrātisku, taisnstūra, rombveida, apaļu un ovālu stikla rūtiņu kompozīcijas 16. un 17.gadsimtā veidoja logu stiklojumu pilīs un turīgu pilsoņu namos Kurzemes-Zemgales hercogistē. Turīgie ļaudis centās viens otru pārspēt, namu logus izgreznojot ar nelielas apgleznotas rūts vai lielāka apgleznota stikla laukuma iekļaušanu sīkrūšu logā,” pauda muzeja pārstāve.

Ģerboņvitrāžas uzskaitītas Cēsu un Siguldas piļu 16.gadsimta beigu revīzijas aktos. Kurzemes hercogi Ketleri dāvājuši savas dzimtas ģerboņvitrāžas Kalnamuižas (Tērvetes) baznīcai. Arī Bauskas pils revīzijas aktos pieminēts logu stiklojums, diemžēl to sīkāk neaprakstot. Precīzāku informāciju par Bauskas pils logu stiklojumu gūstam no arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem logu stikliem, svina dzīslu fragmentiem un pat veseliem vējdzelžiem. Bauskas pils logu rūtis sastāvējušas no plāniem (ap diviem milimetriem), dzeltenīgiem un zaļganiem dažāda lieluma taisnstūra, rombveida un arkveida stikliņiem, kurus kopā saturēja septiņu milimetrus plats svina dzīslojums.

Izpētot izrakumos gūto materiālu, salīdzinot to ar 17.gadsimtā iespiestās amatnieku rokasgrāmatās redzamām stiklojuma paraugu lapām, gravīrās un gleznās fiksētiem rūšu dalījumiem un muzeju krājumos saglabātiem oriģināliem, Bauskas pils muzeja darbiniece Ina Līne jau 90.gados izstrādāja pils logu stiklojuma projektu.

Dekoratīvās mākslas kombinātā “Māksla” speciāli Bauskas pilij izgatavoja vēsturiskā stikla kopijas un amatnieki izgatavoja stiklojumu pils restaurācijas pirmās kārtas logiem. Drīz pēc muzeja pasūtījuma pabeigšanas kombinātu likvidēja, skaidroja Skane.

Otrās kārtas logu stiklojuma projektu sadarbībā ar Bauskas pils muzeju izstrādāja arhitektes Ināras Caunītes birojs, paredzot hercoga kabineta logos iekļaut hercoga Frīdriha un hercogienes Elizabetes Magdalēnas ģerboņvitrāžu kopijas no Rundāles pils muzejā saglabātām oriģinālajām Kalnamuižas baznīcas vitrāžām.

Kā ziņots, turpinot Bauskas pils jaunās daļas atjaunošanas 2.kārtas būvdarbus, Bauskas novada pašvaldības konkursā par Bauskas pils renesanses, manierisma un baroka krāšņu restaurāciju uzvarējusi SIA “Intarsija” ar 132 428 latu (188 429 eiro) līgumcenu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Iepriekš konkursā par pagalma 17.gadsimta bruģa restaurāciju un teritorijas labiekārtošanu uzvarējusi SIA “EMEREM” ar 70 507 latu (100 325 eiro) līgumcenu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

Bauskas pils atjaunošanas darbi tika sākti 2011.gadā, un tie turpinās joprojām.

2012.gadā Bauskas novada pašvaldība parakstīja līgumu ar SIA “Vesta ABM”, kas par 543 174 latiem (772 871 eiro) turpinās Bauskas pils jaunās daļas atjaunošanas 2.kārtas būvdarbus.

Plānots, ka kopumā par projekta līdzekļiem pilnībā tiks pabeigta Bauskas pils jaunākās daļas atjaunošana. Tiks veikti ne vien apjomīgi objekta zinātniskās izpētes, restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, bet arī labiekārtota pils teritorija, padarot pils telpas un ārējo vidi pieejamu visām sociālajām grupām.

Projektu paredzēts īstenot 30 mēnešos no 2011.gada līdz 2013.gadam.

Kopējais attiecināmais projekta finansējums ir 1 399 610 latu (1 991 477 eiro), tajā skaitā ERAF līdzfinansējums ir 1 188 969 lati (1 691 760 eiro), plānotais pašvaldības finansējums – 179 150 lati (254 909 eiro) un plānotā valsts budžeta dotācija – 31 491 lats (44 808 eiro).

Bauskas pils atjaunošanas pirmā kārta noslēdzās 2009.gada maijā, kad pēc rekonstrukcijas apmeklētājiem tika atvērta Bauskas pils un tās muzejs.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Bauskas pils to ir pelnījusi, ja vel Rīgas gudrīši palaistu uz Bausku pieklājīgus autobusus ( nevis tos no retro svalkas izvilktos un puķkopja ģimenes formētos), varētu braukt atkal skatities.

Draugiem Facebook Twitter Google+