Mobilā versija
Brīdinājums +17.9°C
Malvīne, Malvis
Otrdiena, 27. jūnijs, 2017
19. novembris, 2014
Drukāt

Bauskas pils muzejā mācīs gatavot renesanses našķus

Publicitātes fotoPublicitātes foto
"Hercoga pūderis"

Recepte no Spānijā 1520. gadā izdota recepšu krājuma "Libre del Coch".

15 g malta kanēļa
8 g maltu krustnagliņu
450 g pūdercukura
naža gals malta žāvēta ingvera

"Sajauc pusunci kanēļa, astotdaļunci krustnagliņu, un lordiem nevajag piejaukt neko citu, tikai kanēli, un mārciņu pūdercukura; ja vēlaties to padarīt asu garšā un labu kuņģa kaitēm, pievienojiet mazliet ingvera.

Sestdien, 22. novembrī, plkst.14 Bauskas pils muzejā, Senā dzīvesveida skolas ietvaros, notiks pasākums “Saldumi”, kura laikā apmeklētāji uzzinās, kādus saldumus renesanses laikā ēda vienkāršie iedzīvotāji un kādus našķus galmā gatavoja īpašos gadījumos, portālam LA.lv pastāstīja muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Neimane.

Pasākuma noslēgumā apmeklētāji varēs pagatavot un nobaudīt cukura glazūrā gatavotus ābolus, saldos pīrāgus, cept vafeles un pagatavot “Hercoga pūderi”.

Ilva Neimane stāsta, ka cukuru Eiropā ieveda 12. gadsimtā no Svētās zemes jeb Izraēlas. Tas bija īpašs retums, ko dēvēja par “saldo sāli”. Latvijas teritorijā cukurniedru cukuru izmantoja no 16. gadsimta, un teju gadsimtu tas bija pieejams tikai sabiedrības augstākajiem slāņiem.

Saldumu gatavošanā cukuru izmantoja lielos daudzumos, tā demonstrējot ģimenes materiālo situāciju. Cukuru pievienoja arī sāļajiem ēdieniem. Galmā no cukura gatavoja skulptūras, kuras dzīrēs izmantoja kā galda dekorus. Iecienīts bija marcipāns, un visumā saldumu daudzveidība bija liela – dažādi saldie pīrāgi, kliņģeri, cukuroti āboli, sukādes un citi.

Cukurs kalpoja arī kā dāvana īpašos gadījumos – tā krustvecāki, ejot bērna raudzībās, ņēma līdzi cukurotas garšvielas.

Ar saldumiem – kliņģeriem un cukurotiem augļiem – 16. gadsimtā Ziemassvētku laikā dekorēja arī egli, kas bija uzstādīta pilsētas laukumā.

Senās dzīvesveida skolas pasākumi Bauskas pils muzejā notiek kopš 2010. gada, tās ietvaros apmeklētājiem ir iespēja apgūt dažādas seno amatu prasmes un gūt priekšstatu par Bauskas pils periodam atbilstoša laika cilvēku dzīvesveidu, sadzīves kultūru, zinātni un atklājumiem.

Ieejas maksa – 2 eiro.

Pievienot komentāru

Viss traki reizē zied. Saruna ar Ditu Lūriņu"Savus dvēseles lokus saistībā ar "Spēlmaņu nakti" esmu izgājusi," atklāj Gada aktrises titulam nominētā Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa
Draugiem Facebook Twitter Google+