Mobilā versija
+19.3°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
21. marts, 2017
Drukāt

Ministrs: pašvaldībām jau jāgatavojas sešgadnieku skološanai (9)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Apgūt zinības bērni sāk jau bērnudārzā piecu gadu vecumā, taču tur mācības notiek rotaļu formā un rotaļnodarbība nav garāka par 20 minūtēm.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem jau pēc pusotra gada sešgadniekiem vajadzētu kļūt par skolēniem. Taču joprojām vecākiem un pedagogiem nav skaidrs, kāda tieši izglītības programma mazajiem būs jāapgūst un kur bērnam notiks mācības: skolā vai bērnudārzā?

Otrdien Saeimas izglītības komisijā nozares ministrs Kārlis Šadurskis skaidroja, ka jau tagad apmēram pusē valsts skolu ir arī pirmsskolas grupas. Līdz ar to šajās skolās mainīsies vien tas, ka pirmsskolēni mācīsies pēc jaunās programmas un sešgadnieku grupa varbūt būs pārsaukta pat 1. klasi. Savukārt pārējie sešgadnieki šo pašu programmu apgūs bērnudārzos. Sešgadnieku skološanās plānota visas dienas garumā, būšot arī rotaļnodarbības un jāapgūst būs mazāk mācību priekšmetu nekā šobrīd.

Tomēr konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti un joprojām ir gana daudz neskaidru jautājumu: vai bērnudārzos būs mācību aprīkojums, piemēram, tāfeles, vai būs iespējams tik ātri sagādāt jaunajai izglītošanās programmai atbilstošus mācību līdzekļus, ja mazie bērni tomēr tiks mācīti skolās, vai tur tiks mainīta vide, tā padarīta mazākiem bērniem draudzīgāka? Vai 2018. gada septembrī skolām būs jāveido divu veidu 1. klases – viena septiņgadīgajiem, otra – sešgadīgajiem, vai arī 2019. gadā skolās būs divu veidu 2. klases, jo 1. klases vielu mazākie būs apguvuši bērnudārzā? Tāpat aktuāls ir jautājums, vai skolās pietiks telpu un sākumskolas skolotāju?

Par šīm problēmām pēdējās nedēļas laikā spriests gan Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, gan Latvijas Pašvaldību savienībā, kur notika praktiska konference par sešgadnieku skološanu. Tajā dalībnieki IZM plānus pēc būtības ne pārāk kritizēja, bet centās saprast reformas praktisko norisi. Skaidru atbilžu nebija. Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vineta Jonīte secinājusi: “Pusotru gadu pirms starta man neviens nevar pateikt, kas man būs jādara un kas jādara jau tagad, lai reformai sagatavotos”.

Tikmēr izglītības ministrs rosina pašvaldības pašas saprast, kas nepieciešams, lai varētu nodrošināt sešgadnieku skološanu un attiecīgi sagatavoties.

Plašāk par sešgadnieku skološanas plāniem un vecāku viedokli meklējiet “Latvijas Avīzes” 22. marta numurā, kā arī mūsu e- izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Murgs pēdējais,kad vēl bērns izbaudīs bērnību,ja ne tagad.. ??visu laiku mācies,mācies.. mazliet pa traku jau. Vins diez savus bernus un mazbernus un mazmazbernus ari grib redzet zombij sejās..

  2. Komunikācija ministrijai atkal izcila... un kā rādās speciālisti kas gan izstrāda koncepcijas, gan komunicē ar iesaistītajiem diemžēl skumjā līmenī... Atbildēt

  3. Kāpēc mums par izglītības un zinātnes ministru ir plānprātiņš?

  4. Šadurski, ej uz Minesotas programmu, paārstējies

  5. Kur bija patreizējais ministrs ,kad šāda reforma jau izgāzās ‘pirms gadiem divdesmit?????????

  6. Pusi angliski, tikai ar datoriem, sēdus visu dienu, kpmpetences, kompetences, kompetences!!!

  7. Aizvāciet šo plānprātiņu.

  8. Tas no tēmas- aizej tur,nezin kur,atnes to, nezin ko.Un vēl pilnā gaitā uz priekšu!

"Oligarhu sarunas": KNAB deputātiem neļauj kopēt lietas. Prokurori atbild - paši vainīgi! (8)"Oligarhu lietas" parlamentārā izmeklēšanas komisija turpina skaidrot, vai krimināllietas izbeigšana bijusi pamatota. Vakardienas sēdē uzzinājām, ka deputāti nonākuši grūtībās, jo KNAB neļauj kopēt un nest līdzi divus svarīgus lēmumus, kas pievienoti krimināllietā.
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+