Pasaulē
Citur

Pasaule min, ko nesīs Trampa un Putina tikšanās Helsinkos 16

Foto – Aku Harynen/AFP/LETA

Pirmdien, atpūties pēc NATO Briseles samita un pavadījis nedēļas nogali Skotijā, ASV prezidents Donalds Tramps dosies uz Helsinkiem, lai Somijas prezidenta rezidencē Helsinku centrā tiktos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Abiem tās būs pirmās oficiālās sarunas. Daudzi politiskie novērotāji tās sagaida ar bažām, kamēr citi mierina, ka Tramps neko “tādu” neizdarīs.

Šīs nedēļas sākumā ASV prezidents atļāvās pajokot, ka sarunas ar Krievijas prezidentu pēc saspringtajām debatēm NATO sanāksmē būšot “vieglākā” viņa Eiropas brauciena daļa. Oficiālas informācijas par abu kodollielvaru vadītāju sarunu tematiem vismaz līdz šīs nedēļas beigām nebija.

Rietumvalstu prese jau vairākas nedēļas ir noraizējusies par to, ka Tramps Helsinkos varētu “izspēlēt” ko tādu, kas grautu NATO vienotību un pozīcijas pasaulē. Jūnija beigās britu laikraksts “The Times”, atsaucoties uz avotiem valdībā, izteica bažas, ka ASV prezidents līdzekļu ekonomijas vārdā varētu izdomāt atteikt ASV līdzdalību gadskārtējās NATO mācībās Norvēģijā. Tāpat var gadīties, ka vienošanos par plānoto karabāzi Polijā Tramps izlems noformēt kā Polijas – ASV, nevis Polijas – NATO līgumu. Līdz ar to tas būtu amerikāņu, nevis alianses atbalsta punkts. Un neviens nevar pateikt, kā neprognozējamais ASV vadītājs izturēsies Krievijas anektētās Krimas jautājumā. Tiek atgādināts, ka jūnijā G7 valstu sanāksmē Kvebekā Tramps jau pārsteidza visus, ierosinot ņemt Krieviju atpakaļ šajā ekonomiski attīstīto valstu kopā, no kuras to izslēdza agresijas dēļ Ukrainā. Toreiz Trampa ideju atbalstīja tikai Itālijas premjers Džuzepe Konte. Vašingtona ir deklarējusi stingru pozīciju Krimas un sankciju lietā, tomēr Rietumeiropas galvaspilsētās par to nav droši. Tāpat nav drošības par Trampa uzskatiem Sīrijas jautājumā. Par tirgošanās objektu varētu kļūt, piemēram, amerikāņu palīdzība Sīrijas opozīcijai. Tramps varētu piekrist to pārtraukt, apmaiņā pieprasot, lai Krievija panāk Irānas “padzīšanu” no Sīrijas, spriež izdevums “Foreign Policy”.

Saistītie raksti

Bijušais ASV vēstnieks Maskavā Maikls Makfols sarunā ar “The New York Times” gan izteicis šaubas, vai Tramps maz formulējis kādus konkrētus mērķus dialogam ar Krievijas prezidentu: “Baidos, ka viņa gatavība izlīgt ar Putinu var kļūt par iemeslu piekāpībai, kas neatbilst ASV nacionālajām interesēm. Ja Tramps apbērs Putinu ar komplimentiem tāpat kā [Ziemeļkorejas vadītāju] Kimu Čenunu, tad Putinam tas nozīmēs gigantisku uzvaru. Tas arī ir viss, kas Putinam vajadzīgs, lai tikšanos uzskatītu par veiksmīgu.” Eksperti tāpat ir nobažījušies, vai Tramps nesāks Helsinkos Putina klātbūtnē noniecinoši un kritiski izteikties par NATO, kas būtu ļoti slikts signāls.

Tikmēr Krievijas jautājumu eksperte Anna Arutunjana žurnālā “Times” pirms dažām dienām pauda, ka Helsinku sarunām vispār būs maz kopīga ar konkrētu diplomātiju. Tās visdrīzāk kļūs par “teatrālām varas demonstrēšanas sacensībām”. Maskavā negaida no ASV piekāpību. “Visdrīzāk Putins centīsies gūt no tikšanās ar Trampu pavisam ko citu – iespēju izskatīties pēc vienīgā pieaugušā cilvēka telpā. Trampa dedzīgie un pretrunīgie paziņojumi ļaus Putinam salīdzinājumā ar viņu izskatīties izsmalcinātākam. Tā arī tā aina, ko Putins vēlas parādīt,” uzskata eksperte. Putinam nepieciešams demonstrēt, vispirms jau paša valsts iedzīvotājiem, ka viņš ir neaizvietojama figūra, akūti nepieciešama ASV prezidentam pasaules krīžu atrisināšanai: “Krievijas valsts televīzija aizrautīgi rādīs savas valsts līderi, kas tiksies kā līdzīgs ar līdzīgu ar pasaulē varenākās valsts valdītāju.” Arutunjana aizrāda, ka, pat ja Tramps Helsinkos atļausies kādus pārsteidzīgus paziņojumus, tie vienalga tiks neitralizēti, jo ASV Kongresā un ASV ārpolitiskajās aprindās valda dziļa neuzticība Putinam. Nomierinoši pēc NATO Briseles samita pirmās dienas izteicies arī Somijas prezidents Sauli Nīniste. Viņš attiecībā uz Putina un Trampa tikšanos esot noskaņots optimistiski, jo visas alianses dalībvalstis ir vienisprātis, ka Krievija destabilizē starptautisko attiecību sistēmu. Visi NATO dalībvalstu līderi atzinuši abu tikšanos par nepieciešamu.

 

LA.lv