Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. janvāris, 2015
Drukāt

Bažas par pārāk lielām pārmaiņām

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Diskusijas par Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu Ūmeo turpināsies arī pēc krāšņā Grand Finale.

Eiropas kultūras galvaspilsētas gads pērn izskanēja arī Zviedrijas ziemeļu pilsētā Ūmeo.

Tā ir provinces pilsēta ar aptuveni vien simt divdesmit tūkstošiem iedzīvotāju, un Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls pašvaldībai un vietējiem kultūras darbiniekiem bija ilggadēju pūliņu mērķis, uz ko liktas arī milzum lielas cerības. Tam bija jākļūst par pagrieziena punktu pilsētas vēsturē, jāizmaina tās vaibsti, jāiedibina vēl nebijuša vēriena kultūras tradīcija un jāiekaro īpaša vieta vismaz Eiropas kultūras kartē.

“Ūmeo 2014” radošais direktors Fredriks Lindegrēns ir pārliecināts un gandarīts, ka vismaz daļēji tas izdevies. “Esmu atvieglots, ka esam veiksmīgi noslēguši tik vērienīgu programmu. Atsauksmes gan šeit, gan ārvalstīs liecina, ka tās mākslinieciskā kvalitāte bija ļoti augsta. Ja paraugāmies, kā pilsēta mainījusies pēdējo gadu laikā, redzam, ka Ūmeo ar savām iniciatīvām pārvērtuši paši iedzīvotāji. Bažas ir vienīgi par to, vai labi, ka notikušas tik lielas pārmaiņas tik īsā laikā. Bet to rādīs nākotne.”

Par lielāko veiksmi F. Lindegrēns uzskata atvērtā resursa ideju – programmas veidošanu, iespējami iesaistot un ļaujot saņemt atbalstu visām ieinteresētajām pusēm, neatstājot aiz borta arī populāro kultūru. “Mēs uzticējāmies, un tas izrādījās pareizs lēmums,” skaidro “Ūmeo 2014” vadītājs. Šī pieeja ļāvusi Eiropas kultūras galvaspilsētas gada projektu ietvaros panākt sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām un slāņiem. Vienlaikus Ūmeo, kā jau mazā pilsētā, visa tās dzīve gada garumā šķita apzīmogota ar “Ūmeo 2014” simbolu. Vairākums šejieniešu ar to asociē arī, piemēram, viesnīcu un tirdzniecības centru būves vai citus infrastruktūras attīstības projektus. Taču tas vismaz daļā sabiedrības radījis vilšanos un bažas, ka, iespējams, no pilsētas izaugsmei iecerētā projekta lielāko labumu guvuši lieluzņēmēji, šaura kultūras darbinieku elite, kā arī ārvalstu viesmākslinieki, producenti un citi ciemiņi. Arī pilsētas pārvaldītāju politiskie oponenti un citi kritiķi nemitīgi uzstāj, ka “Ūmeo 2014” programmas (tās kopējais budžets bija ap 40 miljoniem eiro), kultūras celtnes “Väven” un citu attīstības projektu izmaksas ir neadekvātas un izrāvušas pamatīgus robus pilsētas sociālajā budžetā. Šīs pašas medaļas labā puse gan ir tā, ka “Ūmeo 2014” ir projekts, ar kuru vismaz kādā mērā varēja identificēties katrs iedzīvotājs, un katram par to ir savs viedoklis. F. Lindegrēns arī uzsver, ka izšķiroša nozīme šo ieguldījumu ilglaicīgā ietekmē būs nākamo gadu kultūras finansējumam. Vismaz 2015. gadam tas noteikts līdzšinējā – aptuveni 4% – apjomā no pilsētas naudas maka, kas ir procentuāli lielākais Zviedrijā.

Gan Ūmeo atpazīstamībai ārvalstīs, gan pašmāju problēmu risināšanā liela nozīme bija sāmu kultūras klātbūtnei “Ūmeo 2014” programmā. Gada sākumā F. Lindegrēns solīja rast sāmu kultūrai jaunu nozīmīgu lomu šejienes kultūras kontekstā un tagad cer, ka vismaz daļēji tas izdevies. “Ir radīta augstākās izglītības programma, kas izceļ dažādus sāmu kultūras aspektus. Sāmu biedrībām garantēts ilgtermiņa finansējums. Gada sākumā mēs saņēmām ļoti daudz kritikas un jautājumu par to, kāpēc tik daudz sāmu kultūras un tā tik ļoti izcelta atklāšanas ceremonijā. Noslēguma ceremonijā turpretī šķita, ka vislielāko apbrīnu un cieņu pelnīja tieši sāmu mākslinieki,” viņš stāsta.

Kritika, ko F. Lindegrēns kategoriski nepieņem, ir par ārvalstu mākslinieku un producentu algošanu dažādu pasākumu organizēšanai. “Eiropas kultūras galvaspilsētai ir jāstrādā ar visas Eiropas māksliniekiem. Ārvalstu mākslinieku klātbūtnei un konkurencei Eiropas mērogā bija jābūt vēl vienam izaicinājumam Ūmeo māksliniekiem. Es drīzāk teiktu, ka diskusijas ap “Ūmeo 2014″ ir bijušas pārāk lokālas. Mums drīzāk vajadzētu diskutēt par to, cik Eiropas kultūras galvaspilsētas ideja nozīmīga Eiropai un vai tā sašaurina Eiropas robežas.”

Zīmīgi, ka tikai pērn pirmo reizi Ūmeo ielās parādījās ubagi. Gada sākumā šurp atceļoja vairākas romu ģimenes, izveidoja apmetni netālu no dzelzceļa stacijas, un nu cilvēki redzami ubagojam gan pie teju katra lielveikala, gan uz galvenajām ielām. Ūmeo iedzīvotāju vidū tas raisījis ļoti plašas diskusijas sociālajos tīklos par to, kā un vai pašvaldībai būtu šiem iebraucējiem jāpalīdz vai varbūt ubagošana viņiem ir ienesīga nodarbošanās. Ubagošana un bezpajumtniecība tādējādi kļuvušas par spilgtāko piemēru Eiropas pilsētvides problēmām, no kurām Ūmeo līdz šim varēja norobežoties, vietējā mērogā tās veiksmīgi risinot. Tas ir kļuvis par pamatīgu satricinājumu pilsētas paštēlam.

Lūgts salīdzināt abas pērnā gada Eiropas kultūras galvaspilsētas un novērtēt Rīgas veikumu, F. Lindegrēns atrunājas, ka viņam nav bijis laika gana rūpīgi sekot līdzi “Rīga 2014” norisēm, taču atgādina, ka notikusi plaša abpusēja sadarbība. Vienīgā lieta, par ko izjutis vilšanos, bijušas problēmas sadarbības projektos, kas skāruši seksuālo minoritāšu problemātiku – no “Rīga 2014” biroja šajos jautājumos neesot bijis atsaucības. “Ūmeo programmas daļa bija arī praida festivāls un mākslas darbi, kas uzmanības cemtrā izvirzīja diskusijas par dzimumlomu identitātes, dzimumu vienlīdzības jautājumiem. Mums lika saprast, ka Rīgā par to vienkārši nerunā. Mūsu producentiem nācās pašiem meklēt organizācijas Latvijā, kas būtu gatavas sadarboties,” teica “Ūmeo 2014” mākslinieciskais vadītājs.

Pievienot komentāru

Dzīvoju sapnī. Saruna ar dizaineri un kostīmu mākslinieci Inesi OzoluGracioza un izsmalcināta kā saudzējams zieds, bet reizē – ļoti mērķtiecīga un darbīga.
Draugiem Facebook Twitter Google+