Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. februāris, 2013
Drukāt

Bažījas par atšķirībām NATO valstu aizsardzības budžetos

NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens paudis bažas par pieaugošo atšķirību starp aizsardzības izdevumiem ASV un NATO dalībvalstīs Eiropā, kuru valdības cenšas stāties pretī eirozonas parādu krīzes radītajam ekonomiskajam spiedienam.

 

“Aizsardzības izdevumi dalībvalstu vidū kļūst aizvien nevienlīdzīgāki, ne tikai starp Ziemeļameriku un Eiropu, bet arī Eiropas valstu starpā,” Rasmusens teica Briselē savā ikgadējā ziņojumā. “Ja tādas izdevumu tendences turpināsies, mēs varam nonākt pie trīs nopietnām plaisām, kas tuvākajos gados apdraudētu NATO militārās spējas un politisko uzticamību,” brīdināja Rasmusens.

Tikai trīs NATO dalībvalstis – ASV, Britānija un Grieķija – aizsardzības budžetam tērēja vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina NATO ikgadējā ziņojuma rezultāti. Visām NATO dalībvalstīm ir saistības pret aliansi ievērot aizsardzības budžeta izdevumu līmeni, tomēr bez ASV un Britānijas tikai Igaunija no 2007. līdz 2011. gadam ir palielinājusi aizsardzības budžetu, savukārt tādas lielas valstis kā Itālija un Spānija aizsardzības budžetu tagad ir samazinājušas līdz mazāk nekā 1% no IKP. Igaunija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kuras aizsardzības izdevumi sasniedz 2% no IKP.

Kā uzsvēra Rasmusens, aizsardzības budžetu samazināšana Eiropas valstīs “var vājināt arī politisko atbalstu aliansei ASV”, kā arī vairot atšķirību starp dalībvalstu spējām un ietekmi starptautiskajā līmenī.

Kāda NATO militārpersona norādīja, ka militārais konflikts Mali uzskatāmi parāda, kā tas darbojas: NATO dalībvalstis aizdod janvāra vidū militāro intervenci Mali sākušajai Francijai tādu aizsardzības tehniku, kādas tai trūkst, savukārt kāda augsta ranga NATO amatpersona atzina – “ir iespējams, ka 2020. gadā NATO kolektīvi būs labāk bruņota nekā pašlaik”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+