Foto – AFP/LETA

Bažījas par drošību Soču olimpiādē 5

Divi terorakti Volgogradā, kur pašnāvnieku veiktos sprādzienos dzelzceļa stacijā un trolejbusā gada nogalē gājuši bojā 34 cilvēki, vairojuši bažas par drošības situāciju Krievijas dienvidu apgabalos sešas nedēļas pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Sočos.

Reklāma
Reklāma

Aizdomās tur Umarova grupējumu


“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 104
Lasīt citas ziņas

Pagaidām neviens nav uzņēmies atbildību par šo teroraktu veikšanu, taču aizdomas par uzbrukumu sarīkošanu krīt uz Ziemeļkaukāza islāmistu nemierniekiem. Analītiķi uzskata, ka teroraktu sērijas (pērn oktobrī pašnāvniece veica sprādzienu autobusā Volgogradā) rīkotājs ir čečenu kaujinieku komandieris Doku Umarovs, kurš atriebībā par Krievijas armijas vardarbību Čečenijā grib pazemot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kura politiskā karjera aizsākās pirms 13 gadiem ar karadarbības izvēršanu Čečenijā. Umarovs, tā dēvētā Kaukāza emirāta vadonis, kas grib apvienot Ziemeļkaukāzu vienā islāmiskā valstī, paziņoja par teroristu uzbrukumu pārtraukšanu pēc Krievijas opozīcijas plašajām demonstrācijām pret Kremļa varu 2011. un 2012. gadā. Pērn jūlijā viņš atcēla aizliegumu rīkot teroraktus Krievijas teritorijā, solot izjaukt “sātaniskās spēles” Sočos. Kopš tā laikā ārpus Ziemeļkaukāza notikuši trīs liela mēroga terorakti, kuru rīkotāji saistīti ar Dagestānas republiku. Pašnāvniece, kas oktobrī uzspridzinājās autobusā Volgogradā, nogalinot sešus cilvēkus, bija dagestāniešu kaujinieka sieva un pieņēmusi islāma ticību. Pēc Krievijas izmeklētāju datiem, sprādzienu Volgogradas dzelzceļa stacijā, kur gāja bojā 18 cilvēki, veicis Pāvels Pečenkins, Krievijas vidienē esošās Marielas republikas iedzīvotājs, kurš pārgājis islāma ticībā un pievienojies kaujinieku grupai Dagestānā 2012. gadā. Pašnāvnieks, kas dienu vēlāk uzspridzinājās trolejbusā Volgogradā, nogalinot 14 cilvēkus, bijis tā paša Dagestānas nemiernieku grupējuma kaujinieks.

Varas spiediens radikalizē musulmaņus


“Teroristi ir apliecinājuši, ka spēj uzbrukt tiem pašiem mērķiem vairākas reizes un ka valdība ir bezspēcīga pret viņiem,” intervijā laikrakstā “The Moscow Times” paziņojusi Jekaterina Sokirianska, kas vada Starptautiskās krīžu analīzes grupas Krievijas nodaļu. Viņasprāt, nemieri Ziemeļkaukāzā ir visvardarbīgākie mūsdienu Eiropā. Nekad agrāk neviena valsts nav bijusi tādā situācijā kā Krievija, kurai jātiek galā ar teroristu uzbrukumu virkni tikai dažas nedēļas pirms olimpiādes, atzīmē “MT”. Viena no olimpiādes rīkotāju galvenajām rūpēm ir bijusi drošība, Krievijas valdībai atvēlot šim nolūkam vairāk nekā divus miljardus dolāru, taču tas nav mazinājis terorisma draudus Ziemeļkaukāzā un citviet Krievijā, kur pērn notikuši 34 terorakti, no kuriem astoņus veikuši teroristi pašnāvnieki. Daļa analītiķu uzskata, ka terorisma vilnis varētu būt atbilde uz jauno stingrās attieksmes politiku, ko cenšas īstenot Kremļa ieceltais Dagestānas vadītājs Ramazans Abdulatipovs. Pirms gada viņu amatā iecēla prezidents Putins, dodot uzdevumu gādāt par drošību, gatavojoties olimpiādei. Abdulatipovs atcēla komisijas, kas izskatīja islāma kaujinieku reabilitācijas jautājumus, kā arī slēdza Dagestānā virkni islāma mācību iestāžu, labdarības organizāciju un mošeju. Daudzi musulmaņi bijuši spiesti pamest Dagestānu, aizdomās turēto kaujinieku radinieki tikuši aizturēti un viņu mājas sagrautas, raksta ASV avīze “The Christian Science Monitor”, atsaucoties uz Starptautiskās krīžu analīzes grupas Krievijas nodaļas ziņojumu. “Pašreizējais spiediens pret musulmaņiem Dagestānā tikai ved uz to cilvēku radikalizāciju, kas mēreni izturējās pret federālo valdību,” uzskata Ziemeļkaukāza lietu eksperts Gregorijs Švedovs, izdevuma “Caucasus Knot” (“Kaukāza Mezgls”) redaktors.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Cilvēki, kas vēl pirms pusgada veidoja politisko opozīciju, tagad ir kļuvuši par radikāļiem un daži no viņiem ķērušies pie ieročiem,” Švedovu citē “CSM”.

Soču olimpiādes, kas ir prezidenta Putina personīgi pārraudzīts projekts un izmaksājis rekordsummu – aptuveni 60 miljardus dolāru –, atklāšana paredzēta 7. februārī. Krievijas drošības dienesti jau vairākus gadus veic īpašus pasākumus drošības garantēšanai olimpiādes norises vietās, tāpēc teroristi izraudzījuši citas pilsētas Ziemeļkaukāza tuvumā, kā transporta centru Krievijas dienvidos Volgogradu. Krievijas prezidents Putins, pieminot Volgogradas teroraktus, kas izdzēsa 34 cilvēku dzīvības, solījis, ka teroristi tiks pilnībā iznīcināti, un licis visā valstī pastiprināt drošības pasākumus. Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs, kurš nosūtījis līdzjūtības vēstuli Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam saistībā ar teroraktiem Volgogradā, paudis pārliecību, ka “tiks izdarīts viss nepieciešamais, lai sportisti un citi olimpisko spēļu viesi februārī Sočos justos droši,” teikts Baha vēstulē 
Putinam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.