×
Mobilā versija
Brīdinājums +18.0°C
Zenta, Dzelde, Zelda
Otrdiena, 14. augusts, 2018
25. aprīlis, 2018
Drukāt

Bažījas par latviešu valodu (15)

Foto: LETAFoto: LETA

Pārāk maz folkloras, pārāk daudz jaunās literatūras – šis bija tikai daļa no bažām, ko par literatūras apguvi jaunajā izglītības saturā pauda skolotājas, kuras vakar piedalījās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē.

Komisijas sēdē deputāti bija plānojuši runāt par literatūras, kā arī vērtībizglītības apguvi jaunajā izglītības saturā, tomēr daudz laika tika veltīts, lai apspriestu gaidāmo izglītības reformu jēgu kopumā, kā arī runātu par latviešu valodas lomu jaunajā saturā. Kā zināms, latviešu valodu jaunajā saturā plāno iekļaut valodu jomā, bet literatūru – mākslas un pašizpausmes jomā. Tātad, kaut arī latviešu valodu un literatūru māca viens un tas pats skolotājs, jomas ir dažādas. Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Santa Krasovska aicināja latviešu valodu un literatūru tomēr salikt vienā mācību priekšmetu jomā, jo tas atvieglotu skolotājiem darbu. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks solīja ar jaunā izglītības satura izstrādātājiem – ekspertiem no projekta “Skola2030” – apspriest šādu iespēju.

Skrīveru vidusskola ir tā sauktā pilotskola – tā aprobē jauno saturu. Tāpēc S. Krasovska jau novērtējusi iecerēto literatūras stundu saturu. Viņa uztraucas, vai jaunajā saturā netiks pārāk vienkāršota latviešu valodas apguve, tādējādi liedzot skolēniem iespēju apgūt bagātu latviešu valodu. S. Krasovska arī sprieda, ka turpmāk literatūrā plānots vairāk lasīt aktuālos literāros darbus, taču pauda bažas, vai būs pieejamas attiecīgās grāmatas. Piemēram, jaunāko latviešu romānu skolēnu ģimenes grāmatplauktā parasti nav, bet bibliotēkās ir tikai daži eksemplāri. “Varbūt būs iespēja lasīt digitāli, taču tad katrā klasē uz galda jābūt datoram,” teica skolotāja. G. Catlaks norādīja: tas ir viens no iemesliem, kāpēc arī turpmāk literatūrā nebūs obligātais, bet tikai ieteicamais literatūras saraksts. Proti, tad skolēni var lasīt to, kas viņiem pieejams.

S. Krasovskas ieskatā jaunajā saturā palicis pārāk maz fokloras – sadzīves un dzīvnieku pasaku, kā arī tautasdziesmu. G. Catlaks mierināja, ka katrā klašu grupā tomēr būs jāapgūst arī kaut kas no folkloras. Turklāt skolotāji varēs izstrādāt savu mācību programmu un, ja uzskatīs par lietderīgu, varēs tajā iekļaut vairāk folkloras.

Savukārt Daugavpils 12. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Lidija Znotiņa bažījās, ka nākotnē latviešu valoda un literatūra vidusskolā varētu tikt apgūta mazākā apjomā nekā pašreiz. G. Catlaks to noliedza: kaut arī vidusskolēni varēs izvēlēties, kādā līmenī apgūt dažādus mācību priekšmetus, optimālais (zemākais) līmenis latviešu valodā un literatūrā būšot līdzvērtīgs pašreiz piedāvātajam zināšanu apjomam. Savukārt, ja skolēni izvēlēsies šos mācību priekšmetus apgūt augstākajā līmenī, viņi tos apgūs dziļāk nekā pašreiz.

L. Znotiņa arī sacīja, ka maz ko var spriest par gaidāmajām pārmaiņām, jo literatūras apguves paraugprogrammu joprojām nav redzējusi. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda viedokli: lai pedagogi nomierinātos un vairs tā neuztrauktos par gaidāmajām pārmaiņām, jāpublisko mācību priekšmetu paraugprogrammas, kas izstrādātas, plānojot jaunā mācību satura ieviešanu. Kaut pēc pusotra gada skolotājiem jau jāsāk tās īstenot, liela daļa skolotāju paraugprogrammas joprojām nav redzējuši.

G. Catlaks nesolīja tās publiskot, jo, kā jau iepriekš bieži dzirdēts, paraugprogrammas vēl varot mainīties. Tāpat jau publiskotais mācību standarts tiek labots saskaņā ar sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. Kā varēja noprast, gan jaunais mācību standarta variants, gan paraugprogrammas plašāka sabiedrība varētu ieraudzīt vien tad, dokumentus nodos izskatīšanai valdībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Pareizi, pareizi! Arī es… līdz ko ieslēdzu radio vai TV … sāku bažīties par latviešu valodu. Bet valodas sargi aizņemti ar kāda krievu tautības deputāta medībām Krievijas pierobežā… .

    • Nav svarīgi kada tautība,kaut vai papuasa, bet valstsvaloda DEPUTĀTAM IR JĀLIETO… un ko nozīmē krievu tautība, krievs nevar teikt-lamuvārds?

      • Tev taisnība, arī skolas vajag PILOTĒT! Tā notiek, ja savairojas cilvēki ar vienu ausi un vienu aci, bet smadzeņu nav vispār.

  2. Mātes valoda

    Kad māte šūpulītī bērnu liek
    Tā viņam mīļu šupuļdziesmu dzied.
    Dzird mazulis kā tērce burbuļo,
    Kā vēji likteņupi saviļņo.
    Man patīk klausīties kā valodiņa plūst.
    Ik katrā vārdā mātes mīlestību jūt.
    Cik jauki mātes lūpas vārdus izveido!
    Cik mīļi bērnam valodiņu dod.
    Mēs augam lieli. Daudzko uzzinam
    Un savu valodiņu bieži piesmejam.
    Tik stilīgi tai piejaukt kaut ko prastu
    Ar svešiem sārņiem kropļot domu savu.
    Pa vārdam iespraužam no kungu ķēķa,
    Un ikdienā prieks lietot krievu „maķ”
    Pat saeimā dzirdams cietumnieku žargons
    Un doma latviskā, tik krieviski mums skan.
    Tik atvērti mēs kultūrtautu slengiem
    Un neiespējami ir atteikties no tiem,
    Bez svešvārdiem mums runa liekas prasta
    Par baigo pāķi sevi uzskatīsi pats.
    Pa radio es dzirdu dziedam dziesmu
    Par dzimto valodu, bet kā tā skan!
    Tik griezīgi, tik ķērcoši, tik baigi,
    Jā – latvju valodai patiešām grūti laiki!
    To nemīl žurnālisti, valdība un Saeima
    Pat prezidentiem gribas izrādīt,
    Ka okupantu valoda tiem ir no svara
    Un pašu dotos likumus, var nepildīt.
    Cik ilgi pazemosim savu valsti?
    Un dzimto valodu cik ilgi kropļosim?
    Vai nebūtu laiks izbeigt kompartijas praksi
    Un savu valodu ar cieņu lietosim?

  3. Mūsdienās ieraudzīt jaunieti lasot grāmatu ir varen makans pārsteigums, bet ieraudzīt jaunieti kurš neglāsta telefonu,žoklis atkarās!

  4. bažījas, satraucas, izsamist Atbildēt

    par latviešu valodu ir ļoti modē. Izsamist. Skolotāji ir izmisumā. Nu, tie pasi, kuri tas skolas beidza ak Kungs kā. Nekādu citu emociju nav, izņemot bezcerīgas skummjas, ar 3 m rakstāmas. Pat tie, kuri “pārvalda latviešu valodu”(beherrschen). Nekādu pozitīvu emociju, absolūta, dziļa depresija.

  5. Valsts valodas inspekcija Atbildēt

    Kamēr valsts valodas zināšanu apliecības, pat par C2 līmeni, varēs iegādāties valodas nezinātāji, nekādi uzlabojumi latviešu valodas apguvē nav gaidāmi.

  6. Latviešu un leišu valodām, kā vienīgām dzīvajām valodām, kas ir pamatā gandrīz visām Eiropas tautu valodām būtu jānodrošina aizsardzība. Baltu valodas apliecina ne tikai baltu kultūras senumu, bet liecina par šīs kultūras humāno raksturu. Šo valodu vēsturi un vērtību skolnieki nez vai zin, un arī latviešu valodas un literatūras skolotāji, ja zinātu, tad, kā Ratenīce, neizmantotu latviešu literatūras stundas ar krievisku jēlību piebārstītāam ” dzejām “.

  7. Un nu tikai (bažījas)?! Pirmām kārtām jau – kas tad mācīs to bagāto valodu? Ja pats mācītājs (skolotājs) ir nabags (ar to valodu). Gadiem kādā “dzejas“ vietnē plosās tādi mācītāji, ka mati stāvus slienas… Ja precīzi – tad kruglosutočno gvaltē to latviešu valodu. Un ne bez rezultātiem. Kaimiņzemes tūbās ceļ trauksmi, ka ne gubernatori, ne viņu mācītāji ne rakstīt , ne runāt vairs spējīgi savas guberņas valodā, cilvēki nesaprot – vai mums ir citādi? Personīgi zinu kādu/us biznesmenu/nus, “smalko/os“ ļaudi/dis, kurš/ri nevar trīs vārdus garu teikumu uzrakstīt bez 7 kļūdām. Un saturā jau arī – sabāž tikai sēnalas.

  8. Ar latviešu valodu ir problēma. Vēsturiskie vārdi tiek aizmirsti bet to vietā valodā ienāk visādi salikumi, kas nav raksturīgi labai latviešu valodai, piem., jēgpilns. Vai jēdzīgs skan pārāk zemnieciski?
    Piedodiet, nu, kas ir vērtībizglītība. Esmu latviete un domāju, ka latviešu valodu pārvaldu, bet šim vārdam man ir nepieciešams skaidrojums.
    Vārds “spēja” tiek lietots vietā un nevietā (ilgtspēja un veiktspēja- raksturīgākie lietojumi), kur nekādu spēju nav. Kāpēc ilgtspējas vietā nevar lietot ilgmūžība, ja jau grib pasvītrot, ka kaut kas kalpos ilgāk, nekā cilvēka mūžs.
    Nerunāju jau nemaz par vārdu sāls, kur savulaik tika lauzti šķēpi par sieviešu sāli un vīriešu sāli. Kāpēc tas vispār bija vajadzīgs, ja sāls, ko lieto pārtikā, vienmēr bijusi sieviešu dzimtē, un tikai vienskaitlī.(Kurzemē vēl joprojām saka “sāle”). Tad jau nakts, krāsns, zoss, govs, utt. arī jāliek vīriešu dzimtē?
    Un vēl viena valodas “pērle”- intonācija, kur vārdu un teikumu beigas tie pilnīgi pamestas uz augšu. Es saprotu, ka tā runā tie, kuri dzimuši un auguši Amerikā (kā Kārlis Streips), bet mūsu pašu cilvēki- nu kāpēc tā jāķēmo valoda- un sevišķi izceļas Ingūna Sudraba.
    Par visādiem latviešu valodas “jauninājumiem” un “uzlabojumiem” varētu runāt vēl ilgi, bet ir arī
    jāstrādā.

  9. LA, kas ar jums notiek? Astes kājstarpē no bailēm iežmieguši esat? Pat liberālie komentāri jūs baida. Kauns.

  10. Arī uzvārds Catlaks nav latviešu. Tāpēc jau 25 gadus latvieši čammājas ar latviešu valodas faktisku iecelšanu valsts valodas statusā. Latviešu valodai kā valsts valodai kalendārā pat nav savas svētku dienas. Latviešu valodas diena būtu klasisks piemērs valodas cieņai un plašākai popularizēšanai.

  11. Bažījos par visu pussabrukušo sistēmu Atbildēt

    Kad nesekmīgos atskaitīs no skolas? Ja esi nesekmīgs – mācības nedrīksti turpināt un nedrīksti tikt pārcelts nākošajā klasē! Garīgi atpalikušie traucē gudrajiem bērniem mācīties, jo skolotājs garīgi atpalikušajam 4-5 reizes visas klases priekšā stāsta vienu un to pašu, bet gudrie garlaikojas un snauž, jo sen jau visu sapratuši. Gudrie, pateicoties garīgi atpalikušajiem, šādās skolās stagnē!
    Paskatieties eksāmenu rezultātus – ja atzīme ir 30% no 100% jeb 3 no 10, jeb 5 atzīmju sistēmā atzīme ir starp 1-2, kas nozīmē, ka skolēns faktiski ir stulbenis, tad kāda jēga no šādas formālas izglītības? Šādi stulbeņi nekļūs ne par ārstiem, ne inženieriem un šie nebūs tie, kuri attīsta Latvijas tautsaimniecību. Šādiem mazgudriem cilvēkiem ceļš tikai uz sēņu plantācijām Īrijā vai slotas operatoriem Vācijā.

  12. Catlaks – pusdievs!

Draugiem Facebook Twitter Google+