Bažījas par latviešu valodu 15
Pārāk maz folkloras, pārāk daudz jaunās literatūras – šis bija tikai daļa no bažām, ko par literatūras apguvi jaunajā izglītības saturā pauda skolotājas, kuras vakar piedalījās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē.
Komisijas sēdē deputāti bija plānojuši runāt par literatūras, kā arī vērtībizglītības apguvi jaunajā izglītības saturā, tomēr daudz laika tika veltīts, lai apspriestu gaidāmo izglītības reformu jēgu kopumā, kā arī runātu par latviešu valodas lomu jaunajā saturā. Kā zināms, latviešu valodu jaunajā saturā plāno iekļaut valodu jomā, bet literatūru – mākslas un pašizpausmes jomā. Tātad, kaut arī latviešu valodu un literatūru māca viens un tas pats skolotājs, jomas ir dažādas. Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Santa Krasovska aicināja latviešu valodu un literatūru tomēr salikt vienā mācību priekšmetu jomā, jo tas atvieglotu skolotājiem darbu. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks solīja ar jaunā izglītības satura izstrādātājiem – ekspertiem no projekta “Skola2030” – apspriest šādu iespēju.
Skrīveru vidusskola ir tā sauktā pilotskola – tā aprobē jauno saturu. Tāpēc S. Krasovska jau novērtējusi iecerēto literatūras stundu saturu. Viņa uztraucas, vai jaunajā saturā netiks pārāk vienkāršota latviešu valodas apguve, tādējādi liedzot skolēniem iespēju apgūt bagātu latviešu valodu. S. Krasovska arī sprieda, ka turpmāk literatūrā plānots vairāk lasīt aktuālos literāros darbus, taču pauda bažas, vai būs pieejamas attiecīgās grāmatas. Piemēram, jaunāko latviešu romānu skolēnu ģimenes grāmatplauktā parasti nav, bet bibliotēkās ir tikai daži eksemplāri. “Varbūt būs iespēja lasīt digitāli, taču tad katrā klasē uz galda jābūt datoram,” teica skolotāja. G. Catlaks norādīja: tas ir viens no iemesliem, kāpēc arī turpmāk literatūrā nebūs obligātais, bet tikai ieteicamais literatūras saraksts. Proti, tad skolēni var lasīt to, kas viņiem pieejams.
S. Krasovskas ieskatā jaunajā saturā palicis pārāk maz fokloras – sadzīves un dzīvnieku pasaku, kā arī tautasdziesmu. G. Catlaks mierināja, ka katrā klašu grupā tomēr būs jāapgūst arī kaut kas no folkloras. Turklāt skolotāji varēs izstrādāt savu mācību programmu un, ja uzskatīs par lietderīgu, varēs tajā iekļaut vairāk folkloras.
Savukārt Daugavpils 12. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Lidija Znotiņa bažījās, ka nākotnē latviešu valoda un literatūra vidusskolā varētu tikt apgūta mazākā apjomā nekā pašreiz. G. Catlaks to noliedza: kaut arī vidusskolēni varēs izvēlēties, kādā līmenī apgūt dažādus mācību priekšmetus, optimālais (zemākais) līmenis latviešu valodā un literatūrā būšot līdzvērtīgs pašreiz piedāvātajam zināšanu apjomam. Savukārt, ja skolēni izvēlēsies šos mācību priekšmetus apgūt augstākajā līmenī, viņi tos apgūs dziļāk nekā pašreiz.
L. Znotiņa arī sacīja, ka maz ko var spriest par gaidāmajām pārmaiņām, jo literatūras apguves paraugprogrammu joprojām nav redzējusi. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda viedokli: lai pedagogi nomierinātos un vairs tā neuztrauktos par gaidāmajām pārmaiņām, jāpublisko mācību priekšmetu paraugprogrammas, kas izstrādātas, plānojot jaunā mācību satura ieviešanu. Kaut pēc pusotra gada skolotājiem jau jāsāk tās īstenot, liela daļa skolotāju paraugprogrammas joprojām nav redzējuši.
G. Catlaks nesolīja tās publiskot, jo, kā jau iepriekš bieži dzirdēts, paraugprogrammas vēl varot mainīties. Tāpat jau publiskotais mācību standarts tiek labots saskaņā ar sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. Kā varēja noprast, gan jaunais mācību standarta variants, gan paraugprogrammas plašāka sabiedrība varētu ieraudzīt vien tad, dokumentus nodos izskatīšanai valdībā.
