×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.2°C
Aleksis, Alekss, Aleksejs
Otrdiena, 17. jūlijs, 2018
23. marts, 2018
Drukāt

Juris Lorencs: Luterāņu arhibīskapam Jānim Vanagam manevra iespēju nav daudz (12)

Foto no Jāņa Vanaga personiskā krājumaFoto no Jāņa Vanaga personiskā krājuma

Dievkalpojuma laikā Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē.

Riskēšu izteikties par četrpadsmit luterāņu mācītāju parakstīto un publicēto dokumentu “Par situāciju Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcā”. Nu kaut vai tādēļ, ka, lai arī nepavisam neesmu cītīgs dievkalpojumu apmeklētājs, šo baznīcu joprojām uzskatu par savu. “Baznīca ir sabiedrības spogulis” – tā apgalvo vēstījuma parakstītāji. Pa daļai viņiem ir taisnība. Bet tikai pa daļai. Latvijas sabiedrība kopumā ir iecietīgāka (jeb liberālāka) par luterisko baznīcu (patiesībā par jebkuru Latvijas baznīcu), nu kaut vai tādos jautājumos kā nereģistrētā kopdzīve vai luterāņiem tik svarīgā sieviešu ordinācijas problemātika. Patiesībā tā tam arī jābūt, baznīca nav rati, kas skrien pa priekšu zirgam.

Baznīcas turēšanās pie visai konservatīviem uzskatiem netieši atspoguļo mūsu sabiedrības novecošanos, iedzīvotāju skaita sarukšanu laukos un mazpilsētās, jaunatnes aizbraukšanu – labākajā gadījumā uz Rīgu, bet varbūt arī uz Īriju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc iekšējie garīgie procesi daudzajās lauku draudzēs, kur uz svētdienas dievkalpojumu pulcējas pārdesmit vecāka gadagājuma cilvēku, norit atšķirīgi, piemēram, no Torņakalna draudzes ar tās trīs mācītājiem, lielo draudzes locekļu skaitu, svētdienas skolu bērniem un neskaitāmajām blakus aktivitātēm. Pat nezinot arhibīskapa Vanaga personiskos teoloģiskos uzskatus, ir skaidrs, ka viņam kā visas Baznīcas vadītājam šādos apstākļos manevra iespēju nav daudz.

Vēl viens citāts no jau pieminētā dokumenta: “Baznīca tiek nozagta… Tā pamazām, apkārtējai sabiedrībai pat nemanot, tiek novirzīta no Rietumu protestantiskajai kristietībai tik tuvās un saprotamās tradīcijas, kas pārstāv skata plašumu, teoloģisku daudzveidību, atbildīgu akadēmisko brīvību.” Bet vai tad pats dokumenta parādīšanās fakts neliecina par to, ka Latvijas baznīcā tomēr pastāv “skata plašums”? It īpaši, ja alternatīvus uzskatus pauž Latvijā lielākās luterāņu draudzes mācītāji. Turklāt citur pasaulē protestantu vidū ir novirzieni, salīdzinot ar kuriem ne vien Latvijas luteriskā, bet pat katoļu un pareizticīgo baznīcas ir liberālisma kalngals.

Taču ir viens ceļš, kas patiesībā tik ļoti piestāv protestantismam un ir ielikts tā pašos pamatos, – veidot kaut ko jaunu. To var saukt par šķelšanos, bet tas var būt arī jauna ceļa sākums. Daudzviet joprojām tā arī notiek, tāpēc nav brīnums, ka, pēc dažiem vērtējumiem, pasaulē ir vismaz 30 000 dažādu lielāku un mazāku protestantu novirzienu – sākot no lielām, respektablām baznīcām ar gadsimtiem senām tradīcijām (pie tām droši var pieskaitīt arī Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu), beidzot ar marginālām autonomām draudzēm, kas uzskata, ka sludina tieši savu īpatnējo, no citiem atšķirīgo un vienīgo patiesību. Milzīgo daudzveidību gan vairāk nodrošina neskaitāmie Vasarsvētku kristiešu atzarojumi, lielāko tiesu Āfrikā, Āzijā, Latīņamerikā un ASV. Kad 1990. gadā neliela grupa citādāk domājošo pameta Golgātas baptistu draudzi Rīgā, diezin vai kāds paredzēja, ka no tās izveidosies pašreizējā draudze “Prieka vēsts” ar filiālēm Latvijas reģionos un iespaidīgu garīgo centru galvaspilsētā. Var patikt vai nepatikt šīs draudzes sludinātās atziņas, dievkalpojumu veids un politiskie uzskati (piemēram, nekritiskais Izraēlas atbalsts), tomēr nevar noliegt, ka dumpiniekiem izdevās uzbūvēt vitālu, spēcīgu un augošu kristiešu kopienu. Bet tas bija cits laiks, pilns dinamikas un nākotnes cerību.

Teorētiski kaut kas jauns varētu veidoties arī, piemēram, ap Torņakalna draudzi – ja tās garīgā vadība un draudzes locekļi patiešām ir tik ļoti pārliecināti par savu taisnību. Bet šāda procesa pamatā jābūt diviem priekšnoteikumiem. Pirmais – garīgai atmodai jānotiek ne tikai kādas vienas draudzes iekšienē, bet visā sabiedrībā. Otrais – gan draudzē, gan tautā jābūt pietiekamam daudzumam jaunu cilvēku. Diemžēl pašreiz mums Latvijā nav ne viena, ne otra. Tāpēc izskatās, ka stāvošajā ūdenī iemestā akmens saceltie viļņi ar laiku noplaks… Līdz nākamajam “aicinājumam uz diskusiju”.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. ieteikums Jurijam Lorencam Atbildēt

    Lūdzu nerakstiet par jomām, par kurām jums nav nekādas sajēgas. Vai “Latvijas Avīze” maksā par emocionālu idiotismu? Cik ilgi LA redakcija veidos emocionālu, neizglītotu vidokļu sleju? Priekš kam jums tas? Acīmredzot stulbuma celšana godā ir viegls ienākuma avots. LA pārtvēršas par klaču lapu, bet nevis par lasāmuskolojošu lasāmielu. Vai jūs ar šīm “kokteiļa” un emocionālu “viedokļu” vietnēm gribat pierādīt savu pieķeršanos stulbumam un pazaudēt lasītājus?

  2. Izrādās, ka šeit LA.LV ir komentu cenzūra:) Ir kādi kritēriji, pāc kuriem ir komenti kurus publicē un ir komenti, kurus nepeblicē:) Padomju saknes neļauj sevi aizmirst:)

  3. Baznīcā nevar būt: “… teoloģiska daudzveidība, atbildīga akadēmisko brīvība…”, pirmkārta tā ir demogoģija, otrkārt – tad tā nav baznīca, bat kāds brīvā laika pavadīšanas veids…
    Ja kādam, piemēram tiem 14 vīriem no protestantu baznīcas ir vēlēšanas uzzināt kas ir baznīca, tad to nav grūti uzzināt, jāiepazīst vēsture, apstākļi utt kā un kad baznīca tika dibināta. Šajā kontekstā protestanti vispār neierakstās zem nosaukuma “baznīca” un vēl jo mazāk demogoģija par “teoloģisko daudzveidību”… Ticīgo skaits ies mazumā, tas ir noteikts un tas tā arī notiek. Pieaugs sektas, un tas arī notiek.

  4. Torņakalna draudz. loc. Atbildēt

    Juris Lorencs – kārtejais žurnālists, kurš nav ticīgs, bet kuram ir viedoklis par ticību…!
    … Kū Kū… vai tad nevarat uzrakstīt par to – ko saprotat un ko pārzinat.
    Pēc Jūsu viedokļa sanāk, ka sabiedrība pati sev uzrakstīs Bībeli un dzīvos pēc tās…
    …pati sev iecels mācītājus kuri sprediķos to , ko sabiedrība grib dzrirdēt…
    …atvainoji Jūsu raksts pierāda Jūsu aprobežotību un ne tikai ticības jautājumos!
    UN TĀ PATI LIELĀKĀ TORŅAKALNA DRAUDZE AR 14 PSEIDOMĀCīTĀJIEM IR JAU APKAUNOJUMS VISIEM TICīGAJIEM LATVIJĀ!

  5. Dīvaina pieeja – sabiedrībā valdošās teoloģiskās nostādnes reducēt uz demogrāfiskajiem faktoriem. Tad jau demogrāfiski visvitālākajiem reģioniem – Āfrikai un Tuvajiem Austrumiem – būtu jābūt liberālisma citadelēm?
    Kaut vai, ja paskatāmies tuvāk, saskaņā ar autora pieeju, tādi masu pasākumi kā katoļu Jauniešu dienas vienkārši nebūtu iespējami.

  6. …. lai arī nepavisam neesmu cītīgs dievkalpojumu apmeklētājs, šo baznīcu joprojām uzskatu par savu.

    Taču ir viens ceļš, kas patiesībā tik ļoti piestāv protestantismam un ir ielikts tā pašos pamatos, – veidot kaut ko jaunu. …++++ Nevis veidot kaut ko jaunu, bet gan atgriezties pie saknēm, atmetot visus liekos, pašu cilvēku radītos uzslāņojumus, kuri bija sakrājušies baznīcā gadsimtiem ritot. Tāds bija Lutera uzsāktās reformācijas mērķis. Ja turas stingri pie Lutera, tad luterānisms ir vēl konservatīvāks par katolicismu 🙂 Un vēl ir viena būtiska kļūda, kuru pieļauj raksta autors, droši vien tādēļ ka god Lorenca kungs nepieder pie praktizējošiem kristiešiem, bet tomēr lut. baznīcu uzskata par savu :), proti, nevar bāzt vienā maisā visus protestantus un tad runāt par šo “maisu” kā par vienu veselu jēdzienu. Starp dažnedažādām protestantu konfescijām ir būtiskas atšķirības, kuras būtu jārespektē, ja autoram ir mērķis uzrakstīt vērā ņemamu rakstu.
    Tagad par pasaulīgām lietām 🙂 Autors raksta – “…Latvijas sabiedrība kopumā ir iecietīgāka (jeb liberālāka) par luterisko baznīcu (patiesībā par jebkuru Latvijas baznīcu), nu kaut vai tādos jautājumos kā nereģistrētā kopdzīve…”
    Vai tad? 🙂 Ja paseko līdz partiju reitingiem, tad janvārī partijas “Par” reitings bija 1,4% , diez vai martā daudz kas ir mainījies. Tas, ka “parieši” taisa lielu troksni, tas jāatzīst, taču tukša muca tālu skan, ir tāds latviešu sakāmvārds 🙂

  7. Sāksim ar to, ka arhibīskapam Vanagam nekādi “manevri” vispār vajadzīgi. Kā zināms, Luters reformāciju iecerēja kā atgriešanos pie Svētajiem Rakstiem, nevis aiziešanu no tiem, kā tagad daži iedomājas.

    • Dievs nav teicis,ka Viņa sekotājiem garīgā attīstībā jāpaliek par tumsoņām!
      Ir jau 21.gadsimts.
      Atklādams sevi vairāk, Dievs grib darīt cilvēkus spējīgus Viņam atbildēt, Viņu pazīt un Viņu mīlēt daudz vairāk, nekā tie to spētu paši no sevis.
      Domāju,ka Juris Rubenis izdarīs korekcijas ne tikai Lutera tēzēm,bet Dieva gara vadībā uzrakstīs vēl vienu evaņģēliju ,atbilstošu 21.gadsimtam-Jura evaņģēliju,tāpat kā Lūkas savulaik rakstījis Dieva garā.
      LŪKAS evaņģēliju ir rakstījis cilvēks ar asu prātu un siltu sirdi, un šāds brīnišķīgs īpašību salikums viņam ir palīdzējis Dieva gara vadībā uzrakstīt ne tikai precīzu, bet arī dziļi izjustu un saviļņojošu vēstījumu. Evaņģēlija ievadā viņš saka: ”Visu no paša sākuma ļoti rūpīgi izpētījis, arī es atzinu par vajadzīgu.. secīgi to izklāstīt.”
      Daudzi skauž,ka luterāņiem ir tik progresīvi mācītāji kā Jānis Vanags un Juris Rubenis.Vienu jau noēda,tagad ķeras klāt arhibīskapam.

      • ….Domāju,ka Juris Rubenis izdarīs korekcijas ne tikai Lutera tēzēm,bet Dieva gara vadībā uzrakstīs vēl vienu evaņģēliju ,atbilstošu 21.gadsimtam-Jura evaņģēliju,tāpat kā Lūkas savulaik rakstījis Dieva garā…+++ Tā tad Juris Rubenis 13 apustulis? : )))

      • Labi, ka beidzot kāds pasaka, ka ar esošajiem Rakstiem vien nepietiek, bet ir nepieciešams papildus Jura evanģēlijs, un attiecīgi – Jura draudze. Tad jau Juris (vai vismaz viņa sekotāji) uz viena viļņa ar Muhamedu un Džozefu Smitu.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Par to domāšu rīt!

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursu izsludinās līdz augustam, taču pieteikšanās termiņš būs garš un uzvarētājs tiks nosaukts pēc Saeimas vēlēšanām, piektdien žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). “Lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods,” sacījusi ministre.

Kā vislabāk pārdzīvot karstuma vilni?
Draugiem Facebook Twitter Google+