Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
5. novembris, 2017
Drukāt

Baznīcas autoritāte sabiedrības acīs samazinās, atzīst mācītājs (12)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

1517. gada 31. oktobrī MĀRTIŅŠ LUTERS publicē 95 akadēmiskām pārrunām sagatavotas tēzes (vai viņš tās pienaglo pie Vitenbergas Pils baznīcas durvīm vai tikai izsūta pa pastu, nekrīt svarā, kaut arī vēsturnieki par to joprojām vēl strīdas).

Divās nedēļās šīs tēzes, pārtulkotas no latīņu valodas, izplatās Vācijā, bet divu mēnešu laikā – visā Eiropā.

Reformācijas diena plaši atzīmēta arī Latvijā. “Latvijas Avīze” par baznīcas lomu aptaujāja vairākus mācītājus.

Kapars Simanovičs, Rīgas Lutera evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs: “Baznīca spēlē stabilizējošu lomu, ja sabiedrībā noris procesi, kas notiek pārāk ātri un pārdroši eksperimentāli. Jo baznīca vienmēr ir nedaudz konservatīva, un tā eksperimentālus procesus bremzē. Te es domāju nostāju dažādos ētiskos jautājumos (piemēram, baznīcas nostāju attiecībā uz abortiem) vai arī sociālas dabas jautājumos (piemēram, attieksmi pret kādām vājākās pozīcijās esošām sociālajām grupām). Man tomēr šķiet, ka baznīcai nevajag veikt stabilizējošo funkciju, uzskatot, ka, redz, mēs visu zinām un pretendējam uz pēdējo patiesības saliņu. Mēs esam daļa no sabiedrības, kurā ir dažādi viedokļi, un baznīcai ar līdzvērtīgu sadarbības izjūtu jāiesaistās sabiedriskajos procesos. ”

Jānis Bitāns, Liepājas Svētās Annas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs: “Šodien baznīcas loma un autoritāte sabiedrības acīs samazinās līdzīgi tam, kā samazinās vērtību loma cilvēku prātos. Izeja šodien būtu jāmeklē ne tik daudz cerībās izmainīt pasauli, bet palikt konsekventiem savā kristīgajā aicinājumā un ticības apliecinājumā. Lai sāls ir sāls un gaisma ir gaisma, tas arī būs vērtīgākais sabiedrībai un pasaulei.”

Jānis Skulme, kinooperators: “Baznīcai jākalpo sabiedrībai. Tai jābūt atvērtai jebkuram – gan trūcīgajiem, gan bagātajiem. Tai jābūt vietai, kur cilvēki var kļūt brīvi. Jābūt vietai, kur cilvēki top uzklausīti, var diskutēt, baznīcai jābūt kā tiltam starp dažādām konfesijām un sociālajiem slāņiem. Reformācija bija būtisks notikums, jo tajā reformāti iestājās par Dieva vārda autoritāti sabiedrībā, nevis cilvēku varu. Mūsdienās reformācija ir ne tikai luterāņu baznīcas notikums, no tās var mācīties arī citu konfesiju pārstāvji.”

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Runā par luterāņiem,bet bildē katoļu baznīca

  2. Pravietisnejaukais Atbildēt

    Kāda var būt “baznīcas autoritāte sabiedrības acīs”, ja Kristus skaidri apliecina – JŪS VISI IENĪDĪS MANA VĀRDA DĒĻ ? Un – BĒDAS JUMS, JA VISI ĻAUDIS JUMS GLAIMUS RUNĀ, JO TĀ TIE DARA VILTUS PRAVIEŠIEM!

  3. Pravietisnejaukais Atbildēt

    Es nevaru saprast KRISTĪGOS mācītājus, kuri ielaižas sarunās ar masu mēdijiem, kuru lappusēs mudž no visādām okultām padarīšanām. Vai jūs neko nezināt par to, ka garīgas lietas ir garīgi apspriežamas? Vai pirmo Psalmu esat aizmirsuši?

  4. A kāda var būt autoritāte organizācijai kas no laika gala melo un izmanto cilvēkā eksistējošo orientāciju uz augstāku spēku naudas pelnīšanai?!Jā,cilvēki tic dievam,tikai!,kāds sakars baznīciņām ar DIEVU?!Nav noziegumu kurus baznīciņas nebūtu izdarījušas savas alkatības un varaskāres dēļ!

  5. Tas tikai liecina par labu sabiedribai, ka mulkiba, kaut loti palenam, iet mazuma. Kagatavo ticet uz vella parausanu dazada veida bleziem, paliek mazak.

  6. Pravietisnejaukais Atbildēt

    Elijas autoritāte arī vienu brīd bija “sabiedrības acīs” pavisam samazinājusies.

  7. Luters skaidri norāda,ka lai parunātu ar dievu tev nevienam atļauja nav jāprasa un pilnīgi nekas nav jāziedo vai jàupurē……cita lieta ,ka daudziem saprāta pamazāk un tad uzradas avju gani ,vai cērpēji. Pie kuras kategorijas piederi tu?

  8. Baznīca nav kaut kāda atsevišķa sabiedrības “pareizi ticīgo” grupa vai šādu vairāku grupu apvienība ar mērķi sludināt Dieva vārdu un izdalīt Sv. sakramentus šīs baznīcas piederīgajiem, par kādu lielā mērā to ir pārvērtis Vanags. Baznīca ir visi cilvēki, katrs ar savu skatījumu gan uz notiekošajiem procesiem sabiedrībā šaurākā nozīmē t.i. savā draudzē, gan plašāk – Baznīcā, gan valstī, gan pasaulē. Klasisks piemērs tam varētu būt lielākā latviešu luterāņu draudze pasaulē ( ap 4000 draudzes locekļu ), tomēr draudzes kopsapulcēs, tātad draudzes pārvaldē, ieskaitot jaunas draudzes padomes vēlēšanās aktīvu dalību ņem vien nedaudz draudzes locekļu, apmēram 30, 40, ieskaitot ievēlējamo draudzes padomes locekļu radus un draugus, vismaz tā tas bija mācītāja Jura Rubeņa laikā. Tas nozīmē, ka reāli visu gan draudzē, gan Baznīcā notiekošo kontrolē viena maza saujiņa ieinteresēto personu, gluži kā valsts pārējās vietās un lietās, piedodiet! – Baznīcas un valsts mafija. Par vietu, kur cilvēki var kļūt brīvi, žēl, bet to nenosauksi.

    • Redzi, pekausi – draudzes padome neko nekontrolē, tie vienkārši ir cilvēki, kas uzņēmušies rūpēties, lai elektrības rēķini būtu samaksāti, netecētu baznīcas ēkas jumts, un jebkurš cilvēks, kam tas būtu vajadzīgs, varētu baznīcā saņemt Dievkalpokjumu, par to neko nemaksājot.

      • Pravietisnejaukais Atbildēt

        Ir pavisam dīvaini, ka draudzes padome “neko nekontrolē”. Mārtiņam Luteram ir pavisam cits viedoklis par draudzi. Ja nopietni – cik burti LELB abreviatūrā atbilst patiesībai?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pašvaldības reformu ceļā

Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešams rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām. Tā vakar LTV “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot ieradis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi, ziņo LETA. Piemēram, jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts. Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+