Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. jūlijs, 2016
Drukāt

Beatrises Kārkliņas tautumeitas Porcelāna muzejā

Foto-Gvido KajonsFoto-Gvido Kajons

Rīgas Porcelāna muzejā līdz 7. augustam skatāma ilggadējās Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieces Beatrises Kārkliņas izstāde “Industriālais romantisms. Beatrises Kārkliņas porcelāns”, kurā apskatāmi mākslinieces jaunākie darbi un autordarbi no Rīgas Porcelāna rūpnīcas laikiem.

Māksliniece turpina strādāt, un izstādē apskatāmi porcelāna apgleznojumi, kas tapuši laikposmā no 2012. līdz 2016. gadam, kurus papildina autordarbi, kā arī sērijveidā tiražētie priekšmeti no laika, kad māksliniece strādāja Rīgas Porcelāna rūpnīcā. Darbi ir gan no mākslinieces privātkolekcijas, gan muzeja krājuma.

“Sociālistiskā ideoloģija un kolektīvās strādāšanas metodes radīja tādus apstākļus, ka lielākā daļa plaša patēriņa priekšmetu, kuri veidojuši Latvijas iedzīvotāju materiālo realitāti un kuru autori bijuši Latvijas rūpnieciskie mākslinieki, arī Beatrise Kārkliņa, ir anonīmi. Rīgas Porcelāna muzejs savā 15. pastāvēšanas gadadienā vēlas aktualizēt to mākslinieku daiļradi, kuri radījuši Rīgas Porcelāna rūpnīcas produkcijas ārējo veidolu, norādot uz to, ka aiz katra sadzīves priekšmeta stāv personības – mākslinieki, kā arī lai radītu pēc iespējas plašāku un pilnvērtīgāku priekšstatu par būtiskiem notikumiem un izciliem sasniegumiem Latvijas rūpnieciskajā kultūrā pusgadsimta garumā,” izstādes ideju atklāj kuratore Ieva Nagliņa.

Mazās porcelāna figūriņas: dažādas tautumeitas, dzīvnieciņi ir atrodami gandrīz katrā mājā. Tā vieni no populārākajiem mākslinieces B. Kārkliņas sīkplastikas darbiem bija garšvielu trauciņi – puisītis ar divām tautumeitiņām. “Simtiem saražoja garšvielu trauciņus, kur bija puisītis un divas tautu meitiņas. Tautumeitiņa ar muciņu – sinepēm un sālstrauciņš, un pipartrauciņš. Tos ražoja ļoti daudz. Tos prasīja un prasīja, nespēja saražot. Bet, ja man prasa, cik, tad es nezinu. Droši vien tūkstošos,” tā B. Kārkliņa. Viņa bija arī viena no māksliniecēm, kas veidoja suvenīrus Maskavas olimpiskajām spēlēm 1980. gadā. Rīgas veikalos bija nopērkams vienīgi lācītis. Pārējie suvenīri bija speciāls pasūtījums, ko ierindas pircējiem nepiedāvāja. Slavenībai – olimpiādes lācītim Mišam porcelānā savu roku pielika arī B. Kārkliņa.

Mazās suvenīru figūras mākslinieki gatavoja ārpus darba laika. Ir daudzas mazās figūriņas, kas līdz ražošanai kaut kādu iemeslu dēļ nemaz nenonāca. Piemēram, B. Kārkliņas figūriņas “Gājputni” līdz ražošanai nenonāca, tādas ir uztaisītas tikai muzejam. Māksliniecei ir stāsts par tām. “Rudens mani vienmēr ļoti iespaido. Nezinu, kāpēc, bet man rudeņos vienmēr ir skumji. Kad gājputni lido pāri Mežaparkam, tad ir sajūta, ka gribas raudāt. Sevišķi uz vecumdienām. Visskaistākais laiks ir pavasaris – puķītes sāk dīgt un viss no zemes nāk ārā, tad ir vienkārši burvīgi,” atklāj B. Kārkliņa. Pavasara un vasaras saulgriežus izstādē var redzēt mākslinieces servīzē “Ziedu simfonija”, kā arī sīkplastikā – baltajās vāzītēs līgaviņās, kas arī tapušas izstādei.

“B. Kārkliņas radošajā rokrakstā iezīmējas vairākas tematiski stilistiskas līnijas – tie ir latviski nacionāli motīvi, ornamentālas, grafiskas un abstraktas kompozīcijas, industriāls funkcionālisms padomju modernisma ietvaros, postmodernas iezīmes, kā arī reālistiski un gleznieciski floras un faunas atveidi,” skaidro I. Nagliņa.

Māksliniecei ir vairāki sēriju suvenīru darbi, piemēram, “Dziedāj’ tautu tīrumā, uz akmeņa stāvēdama”, “Es meitiņa kā rozīte” un “Meita gāja uz avotu, zaļa krūze rociņāi”. “Mums bija uzdevums taisīt suvenīrus latviskā garā. Sākumā jau neko nedrīkstēja taisīt latvisku,” atceras māksliniece.

Pievienot komentāru

Hermaņa režisētās "Madama Butterfly" pirmizrādi "La Scala" rādīs arī Rīgā (1)Trešdien, 7. decembrī, notiks Alvja Hermaņa režisētās operas "Madama Butterfly" pirmizrāde pasaulslavenajā opernamā "La Scala", un to, vietējiem skatītājiem par prieku, tiešraidē varēs noskatīties arī Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace".
Draugiem Facebook Twitter Google+