Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
12. aprīlis, 2012
Drukāt

Bebrs – meža bieds un mednieka prieks

bebrs2_Linda_Dombrovska_12

Bebrs grauž ne jau tikai tādēļ, lai gūtu materiālu savām būvēm un ne tikai ēdamā gādāšanai, bet arī tādēļ, lai nodeldētu savus iespaidīgos dzeltenos zobus, kas turpina augt visu mūžu. Darbojoties savā bebrainē, viņš nemaz nenojauš, ka rada zaudējumus cilvēkam.

 

Bebrs ne tikai nograuž kokus. Viņš applūdina laukus, mežus, izskalo ceļus, saurbina aizsargvaļņus dažādām ūdenskrātuvēm, tādā veidā apdraudot arī cilvēku drošību. Savukārt mednieks, kā to paredz Medību likums, ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku radītajiem zaudējumiem.

 

Bebru medības 
bez limita

Lai mazinātu bebru nodarīto skādi, 2009. gadā bebram tika atcelts limitētā medījamā dzīvnieka statuss. Bebru medīšanai vairs nav vajadzīga atļauja.

Mednieku vidū pretrunīgas sajūtas izraisīja arī lēmums par vienu mēnesi pagarināt bebru medību sezonu, proti, līdz 30. aprīlim. Lai gan bebru medīšana vēl visu aprīli daudziem varētu šķist neētiska, tomēr šis ir laiks, kad bebri visvieglāk nomedījami un var samazināt to skaitu. Kad 2008./2009. gada medību sezonā ar Valsts meža dienesta (VMD) rīkojumu medīšanas laiks tika pagarināts par vienu mēnesi, tika sasniegts rekords, proti, mednieki bija guvuši 26 361 bebru.

Medīt vai nemedīt bebru aprīlī, jāizlemj katram medniekam. No vienas puses – jā, bebrs rada lielus zaudējumus, kas pēc būtības jānovērš medniekam. Daudzviet gan bebrs ir ieguvis tāda kaitnieka slavu, ka mednieki, lai risinātu šī grauzēja radītās problēmas, gatavi to likvidēt visos atļautos un varbūt arī neatļautos veidos. Un pavasaris ir laiks, kad bebru ir ne tikai visvieglāk nomedīt, bet ir arī vairāk laika to darīt, jo aprīlī vēl nemedī nedz stirnas, nedz aļņus, nedz arī briežus.

 

Svarīga medību ētika

Tomēr, lai arī kāds postītājs bebrs būtu, medniekiem tomēr vajadzētu domāt par medību ētiku un ņemt vērā to, ka aprīlī un maijā pasaulē nāk jaunā bebru paaudze. Tādēļ labāk medīt mazos bebrus, ļaujot bebru mammām pildīt savu pavasara uzdevumu. Varētu arī atturēties no bebru medīšanas aprīļa beigās, lai tikko dzimušos mazuļus neatstātu bez vecākiem, vai arī lai nenogalinātu grūsnās bebru mammas.

Kā tad ūdenī mazu bebru atšķirt no liela? Lietuviešu mednieki reiz atklāja savu noslēpumu. Viņi iemanījušies bebra vecumu noteikt pēc tā, kā bebrs peld. Ja, bebram iznirstot, virs ūdens redzama visa tā galva un mugura, tad tas viennozīmīgi ir jaunais bebrs. Ja virs ūdens līnijas redzama bebra galva un muguras aizmugurējā daļā, tad tas būs divus gadus vecs bebrs, savukārt vecākiem bebriem, kad tie iznirst, redzama tikai galva.

 

Bebru medības
bebrs1_linda_dombrovska_12

Kā medījamais dzīvnieks bebrs ir gana interesants. To var medīt ar dažādiem veidiem un paņēmieniem, gan uz gaidi, gan pieejot, gan ar suņiem alās, kā arī ar lamatām. Lai gan bebru medīšana ar šaujamieroci noteikti ir visaktīvākais medību veids, tomēr visefektīvākās ir lamatas.

Lamatas vislabāk tomēr būtu izmantot vasaras beigās vai rudenī, kad koki un krūmi sazaļojuši un bebraines nav labi pārskatāmas. Tuvojoties ziemai, bebri būs visaktīvākie, jo veidos barības krājumus. Tad arī lamatas būs labākais rīks cīņā pret bebru. Rudenī lamatas labāk lietojamas ētisku apsvērumu dēļ, jo tās jau nešķiro – mazs vai liels bebrs, mamma vai paps.

Mūsu mednieki ir pārāk izlutināti un īsti nenovērtē nomedītā bebra vērtību. Gaļu pamet suņiem, bet ādu izmet mežā lapsām. Tas tikai liecina par mednieku slinkumu un daļēji arī vienaldzību, jo bebra gaļa ir tiešām garšīga gan sautēta, gan žāvēta, bet tā ādas var izmantot segu, spilvenu, arī apģērbu pašūdināšanā.

 

 

 

 

 

 

 

 

Uzziņa

Pēc VMD uzskaites, bebru populācija maksimumu sasniegusi 2009. gadā – 90 000 bebru.

2011. gadā oficiāli uzskaitīti 83 tūkstoši bebru.

Iespējams, ka uzskaitīta tikai puse no bebriem.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+