Harijs Jaunzems: Bebrs savu darbu izdarīja, bet ierēdņi – ne 1
Harijs Jaunzems bijušais Daugavas HES inženieris: Vienkārši vairs nevaru ciest to nevarēšanu vai negribēšanu strādāt – visos līmeņos.
Pagājis tikai nedaudz vairāk kā gads kopš “katastrofāliem” plūdiem Ogrē, Norupītē, un atkal ārkārtas stāvoklis! Atkal cieš iedzīvotāji. Pagājušā gadā vaininiece bija Norupīte, šogad – Urga. Lasot informāciju par nedienām necilās upītes Urgas krastos Ogrē, rodas sajūta, ka atbildīgie speciālisti vai nu ignorē valsts normatīvos aktus, nepārzina elementārākos hidrotehnikas likumus, vai arī cenšas maldināt iedzīvotājus, lai noveltu vainu uz citiem.
Edgars Griķītis, valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” meliorācijas departamenta vadītājs, apgalvo, ka “1961. gadā, kad tika izbūvēta Urgas upīte, sūkņu stacijai bija pavisam cits hidrauliskais režīms, kurš šodienas normatīviem vairs neatbilst”. Vai viņš var pamatot savus vārdus? Kā saprast “1961. gadā izbūvēta Urgas upīte”? Zinām gan to, ka, veicot Rīgas HES ūdenskrātuves krastu aizsardzības pasākumus, 1971. – 1974. gadā tika veikta Urgas regulācija. Ko tas nozīmē? Urgas sateces baseins ir 13,1 km2. Sakarā ar toreizējā kolhoza “Kopdarbs” valdes iebildumiem atsavināt 5,4 ha lauksaimniecības zemes Urgas novadīšanai pa kanālu uz Daugavu ar dambjiem un kanālu tika nodalīta daļa Urgas baseina (11,1 km2) uz Ķilupes baseinu. Līdz ar to uz sūkņu staciju “Ogre-1” jānovada ūdeņi tikai no 2 km2 sateces baseina. Sūkņu stacija Urgas atsūknēšanai palu laikā iekārtota ar diviem sūkņiem ar ražību 0,53 m3/sek. katrs pastāvīgai Pārogres teritorijas drenāžai un diviem sūkņiem ar ražību 1,33 m3/sek. katrs.
Cik nāca pa Urgu šogad, kad vai nu nodalošie dambji bija nopostīti, vai arī Ķilupe aizsprostota? Vai kāds pamērīja? Kāds bija nokrišņu daudzums? Neesmu pārliecināts, ka pa Urgu nāca vairāk par 3 m3/sek. Ja hidrauliskais režīms nav mainījies, tad kādiem “šīsdienas normatīviem” tas neatbilst?!
Pašreiz Ogres pašvaldība plāno sakārtot Urgas gultni un atjaunot tiltiņus, bez kuriem iedzīvotāji nevarot piekļūt saviem īpašumiem (vai tie iekļauti attiecīgo māju būvprojektos?), bet ministrs teicis, ka plūdi radušies tāpēc, ka sūkņu stacija uzbūvēta par mazu (!?). Tātad – vai nu jāatjauno Urgas baseina sadalījums, vai jārekonstruē sūkņu stacija.
Šķiet, ka arvien vēl nav sakārtoti tiesiskie un amatpersonu atbildības jautājumi. Esot mainīti zemes izmantošanas mērķi, patvaļīgi uzbūvēti tiltiņi un aizsprosti (!?), pašvaldība ļāvusi upītes krastos sabūvēt īpašumus, neparedzot pat aizsargjoslu, Urga un Ķilupe (virszemes maģistrālās drenāžas) neesot tīrītas piecdesmit gadus… Tātad nav izpildīts Krīzes vadības padomes 2013. gada 20. maija sēdes lēmums, kur nu vēl Ūdens apsaimniekošanas likuma un Aizsargjoslu likuma prasības.
Šodien Norupīte un pat Ogres upe pilsētas robežās nodotas pašvaldības īpašumā, bet Urga, Ķilupe – valsts īpašumā (pārvalda ZM). Ko par šo lietu saka Daugavas baseina apsaimniekošanas konsultatīvā padome, kurai vajadzēja izvērtēt VĢMC izstrādātās sākotnējo plūdu risku novērtējumu un plūdu riska kartes?
Ogres iedzīvotāji tiek aicināti ziedot “plūdu seku likvidēšanai”. Vai vispirms nevajadzētu atbildēt uz jautājumu: “Vai ir godīgi likt ciest iedzīvotājiem par valdības un pašvaldības ierēdņu neizdarībām?”
Pēc 2013. gada plūdiem Ogres pašvaldība sakārtoja aizsargdambjus pie Norupītes ietekas. Šogad piebraucamais ceļš mājai pārdesmit metrus no Brīvības ielas atkal noskalots un izskalotā melnā caurteka skaidri parāda, ka bijusi par tievu. Kurš aprēķināja un iebūvēja šos cauruļu nepietiekošos diametrus? 2015. gadā atkal būs ārkārtas stāvoklis? Atcerēsimies, ka ne 2013. gada pavasara plūdi, ne 2014. gada vasaras plūdi nepārsniedza būvnormatīvos paredzētos lielumus.
Ogres domes priekšsēdētājs televīzijā, pats redzami neticēdams, mēģināja visu vainu uzvelt bebriem. Fiziski iespējams, ka bebra kungs nosprostoja Ķilupīti, bet morāli – bebrs izdarīja savu darbu, bet valsts un pašvaldības ierēdņi savu darbu neizdarīja. Vai līdzīga situācija nav izveidojusies arī citos novados?
