Foto – Timurs Subhankulovs

Jūlijai Burdukēvičai dzimšanas diena bija novembra beigās. Šogad viņai paliktu 39 gadi. Taču Jūlija bija pēdējais upuris, kuru iznesa no “Maxima” drupām. “Pārdaugavas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīcā manu Juļečku izvadīt ieradās trīsarpus simti cilvēku. Viņa visiem bija pratusi pateikt īstos vārdus, tāpēc daudzi viņu mīlēja,” asarām acīs atceras Jūlijas mamma Ludmila Larkina. Pensionāru pārim – Ludmilai kopā ar dzīvesbiedru – tagad jārūpējas gan par savu mazmeitiņu Danielu, gan par aizbildniecībā pieņemtajām meitenēm – piecpadsmitgadīgo Diānu un trīspadsmitgadīgo Sņežanu, kuras ir kļuvušas Danielai kā māsas un kuras Ludmila ar mīlestību sauc par vidējo un jaunāko mazmeitiņu.