Mobilā versija
+9.6°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
22. februāris, 2017
Drukāt

Bēg uz Vāciju: Latviju atstājis 213 patvēruma statusu saņēmušais (1)

Bēgļi Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" pērn septembrī.Bēgļi Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" pērn septembrī.

Foto - LETA

Pagājušajā gadā Latviju kopumā atstāja 213 patvēruma statusu saņēmušas personas, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā pauda Sabiedrības integrācijas fonda pārstāve.

Viņa gan piebilda, ka patlaban viņai nav precīzas informācijas par to, cik liels skaits no šiem cilvēkiem Latvijā ieradušies saistībā ar Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmu.
Lielākoties pērn šīs personas ir devušās prom uz Vāciju.

Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāve Olga Dabiža klātesošajiem arī pastāstīja par kaimiņvalstu pieredzi šajā jautājumā, norādot, ka, piemēram, Lietuvā patlaban uzturas 17 pārvietotās personas, savukārt no Igaunijas patlaban neviena pārvietotā persona neesot devusies prom.

Viņa paskaidroja, ka Lietuvā situācija ir tāda, ka cilvēks var strādāt kādās noteiktās sfērās arī bez lietuviešu valodas zināšanām. Par Igauniju un patvēruma meklētāju darba iespējām viņai informācijas nebija, bet Dabiža norādīja, ka uz vietas esošās pārvietotās personas intensīvi apgūstot igauņu valodu.

Deputāti un klātesošie daudz diskutēja tieši par mājokļa un darba problēmām, kas rodas patvēruma meklētājiem, ierodoties Latvijā. Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas vadītājs Mareks Hoņavko skaidroja, ka, sākot pārrunas ar cilvēkiem par pārvietošanu uz Latviju, viņus gan sākotnēji interesē tieši tas, kur viņi dzīvos, kādi ir izmitināšanas apstākļi, savukārt jautājumi par darbu netiek uzdoti uzreiz.

Tāpat Hoņavko pauda, ka apgalvojumam, ka viņiem netiek sniegta vispusīga informācija par darba un dzīvošanas iespējām, nevar piekrist.

Sēdē izskanēja, ka daudzas uz Latviju pārvietotās personas pamet valsti, jo citās valstīs dzīvo un strādā viņu pārējie ģimenes locekļi, ar kuriem viņi vēlas uzturēties.
Dabiža deputātiem arī norādīja uz grozījumiem Patvēruma likumā, kas patlaban tiek skatīti Saeimā. Tie paredz sasaistīt pabalsta saņemšanu ar nodarbinātības pasākumiem vai valodas apguvi – ja bēglis vai alternatīvo statusu saņēmusī persona nestrādā, tad pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, ja šis cilvēks būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam būs bezdarbnieka statuss un viņš pildīs bezdarbnieka pienākumus. Tāpat nestrādājošs patvēruma meklētājs pabalstu varēs turpināt saņemt, ja cita starpā iesaistīsies valsts valodas apguves programmās.

Savukārt, ja bēglis vai persona ar alternatīvo statusu strādās, tad pabalstu maksās ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.
Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ļoti labi eksperti bija un visu izskaidroja!

Draugiem Facebook Twitter Google+