Foto – Valdis Semjonovs

Plāns ir palikt Latvijā, te dzīve ir daudz lētāka, atzīst bēglis no Sīrijas 13

Kamēr politiķi lauž šķēpus par to, vai palielināt uzturnaudu patvēruma meklētājiem no 2,15 līdz trīs eiro dienā, paši bēgļi par dzīves un uzturēšanās apstākļiem Latvijā pauž apmierinātību. Viņi neprasa lielākus pabalstus, bet gan cer uz drīzāku lēmumu par bēgļa statusu, lai varētu strādāt un sākt patstāvīgu dzīvi.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Valdības lēmumu par patvēruma meklētāju uzturnaudas palielināšanu pagaidām neizdodas pieņemt Nacionālās apvienības (NA) iebildumu dēļ. Ministru prezidents Māris Kučinskis, kritizējot NA pozīciju šajā jautājumā, otrdien aicināja pašus apvienības biedrus pamēģināt izdzīvot ar to naudu, kas atvēlēta patvēruma meklētājiem. Uz to NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atbild, ka Latvijā ir arī pastāvīgie iedzīvotāji, tostarp bērni un pensionāri, kuriem jāizdzīvo ar patvēruma meklētāju uzturnaudai līdzīgu summu. Lemšana par 85 centu pielikšanu patvēruma meklētāja uzturnaudai atlikta uz nedēļu.

Grib sākt pelnīt

Tikmēr Muceniekos sastaptie patvēruma meklētāju centra iemītnieki par iztikšanu nežēlojas. Viņi pauž apmierinātību ar dzīves apstākļiem un uzsver, ka vēlas palikt Latvijā. “Ar ģimeni Latvijā esam kopš 2015. gada oktobra. Atbēgām kara dēļ,” stāsta irākietis Ahmeds. Latvijā nav vien vecākās meitas, kura šogad pabeigs universitāti Irākā. Pirms Muceniekiem Ahmeds ar ģimeni 12 dienas pavadījis Daugavpils patvēruma meklētāju centrā. To vietu viņš sauc par cietumu, kamēr dzīve Muceniekos esot pavisam cita – labāka. Ahmeds stāsta, ka bieži apmeklē Rīgas Centrāltirgu, kur pērk vietējos labumus. Tā kā viņš prot angļu valodu, saprasties ar tirgotājiem problēmu neesot, tāpat arī neesot nācies izjust noraidošu attieksmi. Pagaidām Ahmedam ir tikai patvēruma meklētāja identifikācijas karte – bēgļa statusu ģimene vēl gaida. Tā kā bez šī statusa irākietis var ceļot vien Latvijas teritorijā, bet nevar strādāt, viņš nepacietīgi gaidot brīdi, kad no Muceniekiem varēs pārcelties uz dzīvi citur un sākt strādāt. “Plāns ir palikt Latvijā – mūs te viss apmierina, te ir miers, turklāt dzīve te ir daudz lētāka nekā Vācijā, Somijā vai citur Eiropā. Cik zinu, strādājot Latvijā, var nopelnīt 2 – 3 eiro stundā, bet Latvijā ir mazāki nodokļi, zemākas cenas pārtikai un kopumā dzīvošanas izmaksas ir zemākas. Arī klimats te ir jauks, ziemā nebija nemaz tik auksti,” vērtē Ahmeds.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēlmi palikt uz dzīvi Latvijā pauž arī irākietis Karza: “Dzīvoju Muceniekos deviņus mēnešus, un vienu reizi bēgļa statuss jau noraidīts. Tagad gaidu, vai būs tāds pats lēmums arī otro reizi. Ja noraidīs, mani sūtīs atpakaļ uz Irāku. Tā kā biju Irākas kurdu karavīrs, tur mani sagaida cietums vai nāve.”

Muceniekos sastopu arī ģimeni, kura kā pirmā uz Latviju pārvietota no Turcijas. Tēvs Muhameds Kurabi angļu valodu neprot, tāpēc sarunājamies ar tulka starpniecību. Lai gan Muhameds Latviju kā savu galamērķi neizvēlējās pats, jo tika nostādīts fakta priekšā, ģimene ar uzņemšanu mūsu zemē esot apmierināta. Tālāks ceļš uz kādu citu valsti neesot padomā. Līdzīgi spriež arī sīrietis Atifs, kura lielākās bažas ir par iespējamo deportēšanu atpakaļ uz Sīriju, kur viņu sagaidot cietums vai nāve.

Iepērkas latviski

“Latviešu valodas apmācības man ir divreiz nedēļā. Pagaidām saprotu un spēju pateikt vienkāršākās frāzes, piemēram, “kā tev iet”, “cik tas maksā”… Kad iepērkos, lietoju frāzes tikai latviešu valodā,” stāsta irākietis Karza. Viņam Latvijā esot vairāki paziņas, ar kuriem kopā bieži dodoties atpūtā ārpus Muceniekiem, piemēram, izbraukumā ar velosipēdiem, bijuši arī Jūrmalas pludmalē. Karza Irākā studējis biznesa administrāciju. Viņš cer iemācīties latviešu valodu un Latvijā strādāt šajā nozarē.

Patvēruma meklētāju latviešu valodas programma norisinās trīs mēnešus. Šajā laikā cilvēkiem iemāca elementārākās valodas pamata prasmes. Kamēr vecākajiem Mucenieku iemītniekiem ar latviešu valodu ir pagrūti, raitā latviešu valodā runā brāļi no Irākas – Muhameds un Alens, toties jaunākais – Renass – valodu vēl apgūst. Visi mācās Natālijas Draudziņas vidusskolā un valodu apguvuši septiņu mēnešu laikā, kopš ieradušies Latvijā. Muhameds stāsta, ka ar dzīvi te ir apmierināts. Viņš atklāj, ka puikām sevišķi patikusi Latvijas ziema – īpaši sniegs, kas Irākā nav ierasta parādība.

Reklāma
Reklāma

Kā pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Inta Bērziņa, kopumā Natālijas Draudziņas vidusskolā skolojas 11 nepilngadīgi patvēruma meklētāji, Rīgas Ukraiņu vidusskolā – 5, kamēr viens mācās arī Vecpiebalgas vidusskolā. Lai nodrošinātu vispārējo izglītību nepilngadīgajiem patvēruma meklētājam, IZM ar izglītības iestādi slēdz līgumu par finansējuma piešķiršanu katram jaunajam skolēnam (133 eiro mēnesī). No šā finansējuma skola bērnam nodrošina skolēna kartes iegādi braukšanai sabiedriskajā transportā, sagatavo mācību grāmatu sarakstu, izstrādā un nodrošina individuālu mācību priekšmetu apguves plānu. Skolā bērni apgūst latviešu valodu, literatūru, sociālās zinības, Latvijas vēsturi, kā arī tos mācību priekšmetus, kuri atšķiras Latvijas un bērna iepriekš apgūtajā izglītības programmā.

Cieņa pret skolotāju

Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne, kura atbild par latviešu valodas mācīšanu imigrantiem, skaidro, ka Latvija ES pārvietošanas programmas ietvaros izvēlas cilvēkus, kuriem ir vismaz vidējā izglītība. Tomēr skolas solā nereti nonāk arī tie, kuri “atskrējuši” pāri robežai nelegāli. Gadās, ka tādiem izglītības nav vispār – neprot nedz rakstīt, nedz lasīt. “Ar viņiem gan ir grūtāk, bet svarīgākais, ka viņiem gribas mācīties,” uzsver Ē. Pičukāne. “Ļoti grūti, bet interesanti ir strādāt ar bērniem – viņiem ļoti patīk mācīties un arī daudz ātrāk izdodas valodu iemācīties. Tas ir tāpēc, ka viņi nekautrējas runāt, prasīt, viņi visu uztver vieglāk, kā arī viņiem ir labāka atmiņa,” norāda pedagoģe. Viņa atzīst, ka pieredze darbā ar patvēruma meklētājiem nav liela, tomēr pagaidām visi atstājot vislabāko iespaidu. “Runāju arī ar citiem skolotājiem, un viņi teic, ka patvēruma meklētājiem ir daudz lielāka cieņa pret pedagogu nekā mums pašiem.”

UZZIŅA

 Kopumā Eiropas Savienības pārvietošanas programmā Latvija uzņēmusi jau 47 patvēruma meklētājus, šomēnes gaidāma vēl apmēram 30 personu ierašanās.

 Latvija apņēmusies divu gadu laikā uz Latviju pārvietot kopumā 531 patvēruma meklētāju.