Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
10. septembris, 2015
Drukāt

Turpmāk bēgļu uzņemšana visām ES dalībvalstīm būs obligāta (7)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers apstiprina, ka dalībvalstīm obligātā kārtā būs jāuz ņem 160 000 imigrantu. Attēlā: Ž. K. Junkers (no kreisās) pirms savas uzrunas savdabīgi sasveicinās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martinu Šulcu.

Samilzušās bēgļu krīzes risināšanai Eiropas Komisija vakar piedāvājusi jaunu plānu patvēruma meklētāju izvietošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Plāns paredz, ka turpmāk bēgļu uzņemšana visām dalībvalstīm ir obligāta.

 

Obligāti būs jāuzņem 160 000 bēgļu

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vakar, uzrunājot Eiropas Parlamentu, sacīja: “Lai kas arī būtu rakstīts darba programmā, galvenā prioritāte ir bēgļu krīzes risināšana.” Viņš apstiprināja, ka dalībvalstīm būs jāuzņem lielāks patvēruma meklētāju skaits, nekā iepriekš plānots. “Daudz kas ir mainījies kopš brīža, kad mēs šā gada maijā diskutējām par 40 000 bēgļu uzņemšanu.” Jaunais plāns paredz, ka dalībvalstīm obligātā kārtā būs jāuzņem 160 000 imigrantu, kuri sadalāmi pa visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, atklāja EK prezidents. “Šodien mēs ierosinām visā Eiropas Savienībā pārvietot vēl 120 000 cilvēku no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Tam jānotiek obligātā kārtā. Es patiesi ceru, ka šoreiz visi tam piekritīs. Nevis dzeja un retorika, bet rīcība ir tas, kas šodien ir nepieciešams.” Plānā paredzēts, ka dalībvalstīm patvēruma meklētājiem būs atbilstoši un ātri jānodrošina mājoklis, apgāde un pakalpojumi. Vienošanās par bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas 
sanāksmē.

 

Eiropai ir jāuzņemas atbildība

Viņš norādīja, ka Eiropai ir jāuzņemas atbildība par cilvēkiem, kuri bailēs par savu drošību bēg no kara plosītajām zemēm. “Runa ir par cilvēkiem, nevis skaitļiem,” uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra Junkers. Viņš atgādināja, ka tuvojas ziema un nevar pieļaut, ka tūkstošiem cilvēku nakšņo dzelzceļa stacijās vai teltīs. “Eiropas Savienībai tagad nav īstais laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,” sacīja Eiropas Komisijas prezidents. “Tas ir cilvēcības un cilvēka cieņas jautājums, un Eiropai tas ir vēsturiskās taisnības jautājums.” Viņš atgādināja, ka reiz bēgļu gaitās bija spiestas doties daudzas Eiropas tautas, tāpēc esot jābūt lepniem, ka mūsdienu Eiropa ir kļuvusi par miera simbolu Āfrikas un Tuvo Austrumu iedzīvotājiem. Vienlaikus viņš atzina, ka Eiropas Savienībai trūkst vienotības un solidaritātes attiecībā uz bēgļu politiku: “Pienācis laiks stāties pretī ES izaicinājumiem. Mēs neesam labā formā, mums trūkst vienotības.” Viņš norādīja, ka, citam citu vainojot, nevienam netiks palīdzēts, bet Eiropai ir līdzekļi, lai palīdzētu. Tāpat viņš pavēstīja, ka komisija vērsīsies pret valstīm, kas nepilda tiesību normas par patvēruma meklētājiem. “Tas ir uzticamības jautājums, lai dalībvalstis pildītu starptautiskās un Eiropas tiesības, par kurām esam kopīgi vienojušies,” norādīja Junkers. Viņš arī asi kritizēja atsevišķu dalībvalstu izteikto vēlmi uzņemt patvēruma meklētājus, ņemot vērā to reliģisko piederību. “Kad runa ir par bēgļiem, nav reliģijas, nav ticības, nav filozofijas,” sacīja Junkers. Viņš uzsvēra, ka šogad Eiropā ieradušos migrantu skaits joprojām ir tikai 0,11% no kopējā dalībvalstu iedzīvotāju skaita. Toties sešas reizes trūcīgākajā Libānā – 25%. “Kas mēs esam, ja neizdarām šādus salīdzinājumus?” Viņš gan atzina, ka Sīrijas kara dēļ bēgļu jautājums tik drīz nepazudīs no Eiropas darba kārtības.

 

Aicina stiprināt ārējās robežas

Savas runas laikā Junkers īpaši uzsvēra, ka Eiropai būtu labāk jāpārvalda imigrācija, lai no problēmas tā kļūtu par labi pārvaldītu resursu. “Eiropa ir novecojošs kontinents ar demogrāfijas lejupslīdi, un tai ir nepieciešami talantīgi cilvēki no visas pasaules, tāpēc bēgļi būtu jāuztver kā resurss, nevis nasta,” viņš vienlaikus aicināja mainīt likumdošanu, lai ļautu patvēruma meklētājiem strādāt jau no viņu ierašanās dienas. Viņš arī uzvēra, ka Šengenas līguma nosacījumi un kontroles atjaunošana uz ES dalībvalstu iekšējām robežām netiks atjaunota, taču jāstrādā pie Eiropas ārējās robežas stiprināšanas. “Mums jāstiprina “Frontex” [ES ārējo robežu aģentūra], bet tas maksās naudu.” Uzsverot Baltijas tēmu, viņš atzīmēja: “ES valstu robežas un drošība ir neaizskarama. Es vēlos, lai Maskava to skaidri saprot.” Viņš uzsvēra, ka solidaritāte nav tukšs vārds un krīzes situācijā Baltijas valstu drošība tiks aizsargāta. Savā uzrunā viņš pievērsās arī jautājumam par norisēm Ukrainā, norādot, ka ES vajadzētu stingri turēties pie sankcijām pret Krieviju Ukrainas dēļ, taču nevajadzētu arī aizvērt durvis sarunām ar Maskavu.

Saskaņā ar jauno plānu Eiropas Komisija publiskos tā dēvēto drošo valstu sarakstu. Paredzēts, ka migrantiem no šīm valstīm būs jāatgriežas mītnes zemē. Šajā sarakstā varētu tikt iekļautas ES kandidātvalstis no Rietumbalkāniem un Turcija. Plāns paredz arī sekmēt stabilitātes atjaunošanos imigrantu izcelsmes valstīs un pastāvīga bēgļu pārvietošanas mehānisma izveidošanu, lai nākotnē ātrāk tiktu galā ar krīzes situācijām. Junkers arī lūdza dalībvalstis ziedot 1,8 miljardus eiro kā ārkārtas finansējumu Āfrikas valstīm. Šī bija pirmā Junkera runa par stāvokli Eiropas Savienībā pēc stāšanās amatā pagājušā gada pavasarī.

 

Vācija aicina atcelt griestus

Vācijas kanclere Angela Merkele, kas iepriekš atbalstīja jauno plānu, vakar nākusi klajā ar jaunu priekšlikumu, aicinot vienoties par proporcionālu bēgļu sadalījumu. Vācija vēlas, lai netiktu noteikts konkrēts patvērumu meklētāju skaits. “Mēs nevaram teikt, ka sadalīsim noteiktu bēgļu skaitu. Mums vairāk jādomā par to, kā mēs varam tikt galā ar bēgļiem, kuri šeit ierodas. Mēs nevaram vienkārši noteikt griestus un sacīt, ka mums ir vienalga par visu, kas tos pārsniedz,” sacīja Vācijas kanclere. Vairākas dalībvalstis apstiprinājušas, ka ir gatavas solidarizēties ar Eiropu bēgļu krīzes jautājumā un neiebilst uzņemt lielāku skaitu patvēruma meklētāju. Atbalstu jaunajam plānam jau iepriekš pauda Britānija, Francija un Austrija. Arī Lietuva atzinusi, ka varēs divu gadu laikā uzņemt 1105 patvēruma meklētājus, kā paredzēts jaunajā EK plānā. “Tas ir optimāls skaits, ko Lietuva spēj uzņemt divu gadu laikā,” teica Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Igaunijā šodien tiek apspriests jaunais plāns imigrantu krīzes risināšanai, taču jau vakar Igaunijas premjers Tāvi Reivass paziņoja, ka jaunie priekšlikumi ir saprātīgi un atbilstoši pašreizējai situācijai. “Tagad ir pienācis laiks apliecināt solidaritāti,” viņš sacīja sabiedriskajai raidorganizācijai “Err.ee”. Līdzīgu viedokli paudis arī Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs, tomēr uzsverot, ka obligātu bēgļu kvotu noteikšana nav risinājums bēgļu krīzes problēmai. Viņaprāt, vairāk jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, tostarp konflikta noregulēšanu Sīrijā. Analītiķi gan apšauba, vai Eiropas Komisijai izdosies pārliecināt Višegradas valstis – Poliju, Ungāriju, Čehiju un Slovākiju, kas jau iepriekš kategoriski iebildušas pret papildu bēgļu uzņemšanu. Pēc ekspertu domām, obligāta kvotu noteikšana bēgļu uzņemšanai būs grūti izpildāma un var novest pie atsevišķu valdību krišanas. Turklāt, lai panāktu 
šā lēmuma pieņemšanu, 
nepieciešama visu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu 
piekrišana.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Acīmredzot bēgļu uzņemšana kaut kādā apmērā būs neizbēgama. Jāpiemin gan, ka vismaz t. s. ANO bēgļu konvencijā, kas ir bēgļu uzņemšanas tiesiskais pamats un vienīgais iemesls, kāpēc Latvijai vispār varētu tie bēgļi būt jāuzņem, ir ļoti precīzi definēts, kādas personas ir atzīstamas par bēgļiem. Man tā vien liekas, ka liela daļa no laimes meklētājiem nav bēgļi šīs konvencijas izpratnē, kas nozīmētu, ka saistoša pienākuma tos uzņemt Latvijai nav. Un ceru, ka Junkers būs paredzējis, kas notiks ar tiem patvēruma meklētājiem, kas netiks atzīti par bēgļiem.

  2. bučo man… vai nebučo, bet nebūs visi Junkera kalpi.

  3. Lisabonas liguma 62. pants:
    “Savieniba veido politiku, lai veiktu personu kontroli un arejo robezu skersosanas efektivu kontroli.”
    (hello)
    Nu ko, Junkera kungs, vai nav laiks atkapties par savu tieso pienakumu nepildisanu, uzgruzot ta sekas visiem parejiem? 😉

  4. Tad jau mēs vairs nēsam nekāda ”Brīva “‘ valsts ,joOBLIGĀTi jāuzņem tie blandoņas. Nu trakāk nekā PSRS laikos.

  5. obligāta varbūt arī nebūs, bet tas, ka Latvija “labprātīgi” vienosies par tieši tik bēgļu uzņemšanu, cik to pieprasīs Eiropa, būs gan kā bankā, analogi kā 1940. gadā, kad arī viss notika “brīvprātīgi”. Ir jāapzinās, kur un ar ko mēs esam sapinušies. “Maigā” vara, ko mēs kļūdaini piedēvējam Austrumiem, nāk tieši no Rietumu puses

  6. Nebus vis obligata!

    • Piekriitu Antrai. Uznjemshana nebuus obligaata, bet taam valstiim, kas atteiksies uznjemt buus finansiaali jaatbalsta valstis, kas beegljus uznjems.

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+